Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Uz elektroenerģijas patērētāju rēķina ir samaksāta dāsna atlaišanas kompensācija pagājušā gada rudenī faktiski atlaistajam AS Latvenergo valdes priekšsēdētājam Ārim Žīguram, kurš amatu zaudēja pēc tam, kad publiski kļuva zināms, ka viņš iesaistīts tā sauktajās „Taureņu sarunās".

Kā rāda Ā. Žīgura amatpersonas deklarācija par 2020. gadu, viņš AS Latvenergo algā kopā saņēmis 224 758 eiro. Turklāt runa ir nevis par visu gadu, bet par būtiski īsāku laika periodu, - lai gan deklarācijā minēts, ka Ā. Žīgurs darbu beidzis 21. decembrī, oficiāli Latvenergo pagājušajā gadā informēja, ka no amata viņš šķīries jau 30. oktobrī.

Tas nozīmē, ka visa 2019. gada laikā Ā. Žīgurs algā Latvenergo saņēmis 179 161 eiro, savukārt par desmit 2020. gada mēnešiem jau daudz iespaidīgāku summu – 224 758 eiro. Aptuveni aprēķini rāda, ka, visticamākais, atlaišanas kompensācijā Ā. Žīgurs saņēmis 75 tūkstošus eiro.

Šāda izmaksa būtu pieņemama, ja Latvenergo valdes priekšsēdētājs amatu zaudētu akcionāra – Latvijas valsts – pārstāvju politisku vai ekonomisku lēmumu rezultātā. Taču šajā reizē situācija ir bijusi cita – Ā. Žīguram amatu nācās pamest tāpēc, ka atklājās – viņš ir aktīvi piedalījies tā sauktajās „Taureņu sarunās”.

Tā arī precīzi neatklātā statusā Ā. Žīgurs figurēja vienā no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pēdējo gadu skaļajiem izgāztajiem kriminālprocesiem, kas balstījās uz biroja ierakstītām uzņēmēju un politiķu sarunām Taureņu pirtī.

No to fragmentiem izrietēja, ka Latvenergo vadītājs 2015. gadā ar kriminālu slavu ieguvušo uzņēmēju Māri Martinsonu Taureņu pirtī pārrunājis Latvenergo iepirkumus, iespējas amatos iecelt M. Martinsonam uzticamus un vēlamus cilvēkus, kā arī iespēju piedāvāt kukuli toreizējai ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai.

Kriminālprocess tika sākts 2018. gadā, taču tāpat kā citus uz noklausītām sarunām balstītos procesus KNAB izgāza arī šo un 2020. gada augusta beigās bija spiests to bez rezultātiem izbeigt.

Vēl formālāka bija Latvenergo padomes sāktā pārbaude par koncerna amatpersonu rīcību un notikumiem 2015. gadā, lai izvērtētu, vai Latvenergo nav bijusi nepamatoti labvēlīga attieksme pret atsevišķiem uzņēmējiem, un pārbaudītu iepriekšējos gados koncernā veikto iepirkumu un citu darījumu atbilstību iekšējā un ārējā regulējuma prasībām.

Rezultāts bija – pārbaude neesot „sniegusi papildu faktus, kas prasītu turpmāku krimināltiesisku vērtējumu”. Taču Latvenergo padome paziņoja, ka „iepriekš publiskotā informācija, kā arī pārbaudes laikā iegūtās ziņas ir pietiekams iemesls, lai padome kā uzraugoša institūcija ieņemtu principiālu nostāju gan pret korporatīvās ētikas principu pārkāpumiem koncerna vadībā, gan situācijām, kas raisa aizdomas par šādu normu pārkāpšanu”.

Tā nu korporatīvās ētikas principus pārkāpušais vai vismaz aizdomās par šādu normu pārkāpšanu turētais Ā. Žīgurs ir no amata nevis atlaists, bet aizgājis „pēc paša vēlēšanās” un ar dāsnu kompensāciju bankas kontā. Tā ir samaksāta no visu Latvenergo klientu kabatas.

Latvenergo skaidro, ka kompensācija sastāvējusi no divām daļām - algas par trim mēnešiem un kompensācijas par neizmantotām 166 atvaļinājuma dienām (kaut likums aizliedz tik ilgu atvaļinājuma neizmantošanu).

Novērtē šo rakstu:

105
4