Iesaki rakstu:

Laiku pa laikam Rietumos un arī pie mums viļņveidīgi uznāk bažas, ka Ukraina karu zaudē un tur viss ir slikti. Tā nav. Uz šo var viegli atbildēt, uzdodot pats sev jautājumus - kā izskatītos uzvara un kā izskatītos zaudējums?

Pieņemsim ka krievi ieņemtu Harkivu. Slikti? Jā! Vai tas ir zaudējums? Karš turpinās, orki mirst, ekonomika krieviem mokās. Diez vai tas ir zaudējums. Ja ukraiņi sasistu 10 000 orkus pie Doņckas, tie paziņotu - izvācamies no Zaporižjes rajona. Miers! Vai tā būtu uzvara? Nu diez vai. Ja krievi tā atrautos, ka izvāktos no Doņeckas un Krimas, vai tā būtu uzvara? Varbūt šodien sajūtiski būtu, bet pēc gadiem trim viņi būtu klāt atkal. Turpat, Moldovā, kas zina, varbūt pie mums.

Tagad orkiem izdodas iegūt pāris kilometrus vietās, kuras pirmo un pēdējo reizi pasaules pastāvēšanas vēsturē nonāk ziņās, - Kudrjumovka, Gluševo, Pļuševo. No tā tiks zaudēts karš? Diez vai. Karā iesaistās valsts, kuras ekonomika ir divreiz mazāka par Latviju un kura atrodas otrpus pasaulei, vai tas ir zaudēts karš? Diez vai.

Karš turpinās. Un tas netiks uzvarēts ar to, ja orki atrausies pa purnu kādā nekad nedzirdētā vietā un piekritīs pārtraukumam. Jo ilgāk šis karš ies, jo mazāk viņi spēs reaģēt uz kādu melno gulbi. Vienu dienu nomirs putins, un vajadzēs varu dalīt. Varbūt monetārā sistēma neizturēs, varbūt kadirovs izdomās iet uz maskavu. Un tad kaut kad vienu dienu tā debilā valsts nobruks. Un tā būs uzvara.

Viss pārējais būs pamiers. Pilnīgi vienalga, kādās robežās, pat ja viņi atteiktos no kurskas un rostovas, tāpat tas būtu tikai pamiers. Krievu nācija ir slima, un viņi māksies virsū kaimiņiem, kamēr vien tā valsts nenobruks.

Par laimi slima tā ir nāvīgi. Protams bēdīgi, ka Rietumi nespēj skaidri nostāties Ukrainas pusē. Bēdīgi, ka Ungārijā, Slovākijā un Gruzijā pie varas ir krievu marionetes. Bēdīgi, ka ANO ar pasaules labbūtību ir mazāks sakars nekā mauku mājai. Bēdīgi, ka mums ielido droni un Lukašenko atvesti Mahmudi no Sīrijas, kā arī Rosļikovs Saeimā.

Taču, kamēr nav noslēgts pamiers, mums ir iespēja par to kurnēt un, iespējams. pat šo to uzlabot. Visgrūtāk ir ukraiņiem, viņi šajā laikā mirst frontē, bērnudārzos, slimnīcās, uz ielām. Tikmēr mūsu galā izsaka dziļas bažas un šad tad aizsūta palīgā drusku naudas vai patronu. Bet aizsūta.

Kad karš sākās 2022. gada sākumā un krievi gāja uz Kijivu, neviens negaidīja, ka 2024.gada beigās viņi diedelēs palīdzību kimirsenam un kausies pie Kurskas. Toreiz palīgā sūtīja kaskas un gaidīja, vai vienošanās varētu tikt noslēgta par visas Ukrainas atdošanu vai daļas. Kad krievija nobruka 1917.gadā, tad 1917.gada janvārī nekas par to neliecināja, tāpat kā nekas īsti neliecināja par to, ka drīz nobruks PSRS. Tas notiek ātri un bez brīdinājuma.

Pasaule ir kardināli mainījusies, Rietumu bezdarbība un šito kretīnu darbība to ir salauzusi. Tāpēc labāk būs, ja tas atrisināsies kaut kad šā kara laikā, nevis notiks “liela uzvara” kaut kur pie Melitopoles un tiks noslēgts pamiers uz pāris gadiem.

Šis karš lieliski ir izgaismojis cik vāja ir pasaule, cik Eiropa, cik NATO un cik mēs. Un tikai Ukraina izrādījās stipra, savukārt krievija izrādījās vēl vājāka. Un uzvara būs, kad krievija nobruks. Kad Irānā mainīsies vara, kad Ķīnā nobruks viņu iekārta, kad Ziemeļkoreja, Venecuēla mainīsies. Kad pie mums nešeptēsies krievu draugi, kad Orbāns lidos no varas Ungārijā. Tad būs uzvara. Un tas viss kādu dienu, pilnīgi negaidīti sāksies ar krievijas sabrukumu.