Pirms pašvaldību vēlēšanām botu fermām iedota jauna metoģička – ne tik daudz baltināt varas partijas, cik nomelnot opozīciju. Sūdus taisa “jenoti” ar kopmaņiem, bet mēslos līdz ausīm visi. Tērzētavās komentāros gāna gan opozīcijas līderus – Šleseru, Brēmani, Stepaņenko un citus, gan runasvīrus – Pļaviņu, Vasiļevski, Petrovu, Viedo Manelu jeb jūsu padevīgo kalpu utt.
Brīžam tas notiek paralēli ar līdzās pie datoriem sēdošo boikotētāju propagandu: slikti ir visi, tāpēc droši variet neiet balsot! Līdztekus pilsoņiem, kas tomēr dosies pie vēlēšanu urnām, liek saprast, ka opozicionāri ir pagalam slikti, tāpēc labāk atstāt vecos vēžus.
Jā, “buntavnieki” nav ideāli. Taču kādi nu ir, tādi ir. Citu nav un pie esošās sabiedrības degradācijas pakāpes nemaz nevarēja būt. Centieni savulaik importēt ārzemju latviešus parādīja, ka no turienes šurp atkūņojas pavisam no realitātes atrauti pintiķi. Jāiztiek ar vietējo politiķu resursu.
Tad kāda tomēr ir STARPĪBA starp varnešiem (lasi – vagariem) un opozīciju, kurā lielu lomu spēlē nacionālā buržuāzija?! Falšās pandēmijas laiks un attieksme pret spaidu “brīnumpoti” parādīja: kas ir kas. Lai kā bendesmaisi censtos šo murgu izdzēst no ļaužu atmiņas, temats paliek atklāts un aktuāls. Tikmēr nupat daudzas respektablas personības pēkšņi ir attapušās, ka Latviju grib pārvērst par poligonu, bet “baurus” iznīdēt.
LAI IZDZĪVOTU, latviešiem nav citas izejas kā – izvēlēties opozīciju. Tramps neatskries šurp tēlot laimes lāci, bet “ždunu” gaidītā ārējā iejaukšanās ir mazticama. Lai kā nepatiktu atsevišķi personāži opozīcijā, kas varbūt arī zags un brauks auzās, taču viņi vismaz NEĪSTENOS PLĀNVEIDĪGU GENOCĪDA POLITIKU.