Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.

Vai atceraties, kā vilka laiku, kad parādījās pirmās ziņas par Kariņa lidojumiem? Četrus mēnešus! Un tikai pēc šiem mēnešiem Valsts kontrole iznāca ar paziņojumu, ka valsts šajā konkrētājā gadījumā ir krāpta – izsaimniekota. Ar ekonomiski neizdevīgiem lidojumiem, ar piemaksām pie piemaksām un tamlīdzīgām valsts pārvaldes un politiķu izlaidībām.

Starp citu, ierēdņi nekad nestiepj gumiju, jo viņi pēc darba apraksta nemēdz būt slinki – viņi velk laiku atbilstoši normatīvajiem aktiem. Un, kamēr Valsts kontrole tajos četros mēnešos kaut ko pētīja, prokuratūra ar KNAB stiepa gumiju – likumā noteiktajā kārtībā. Jeb, citiem vārdiem sakot, neko nedarīja, lai gan varēja.

Kas interesanti, Valsts kontrole ir pētījusi Valsts kancelejas darbību arī agrāk – tieši par to laiku, kas attiecas uz bēdīgi slavenajiem lidojumiem –, tikai pirms tam neko aizdomīgu viņi neatrada. Kas vēl interesanti, pirms tam Valsts kontroli vadīja Roberts Irklis – cilvēks, kas ilgus gadus arī regulēja sabiedriskā pakalpojuma tarifus. Kā vienā, tā otrā vietā viņš laikam laida muļķi, jo – ne tie tarifu principi tiek veidoti par labu sabiedrībai, ne publiskā nauda, ko tērē politiķi, atbilst labas pārvaldes principiem. Bet abi amati glauni – ar treknumu algā. Nu, labi, regulatora gadījumā tur viss vēsturiski veidots par labu krievu gāzes tirgotājiem, bet – kādu pievienoto vērtību Irkļa kungs demonstrēja savās vieglajās dienās Valsts kontrolē?

Vai tā ir tikai sakritība, ka tieši pēc Roberta Irkļa aizrotēšanas uz citu valsts fermu pie citas siles Valsts kontrole pēkšņi – žvīks, žvāks! – uzreiz atrod nelikumības kādas konkrētas partijas premjera piekoptajos lidojumos? Pirms tam taču neatrada, lai gan sakās – esot meklējuši… Un kāpēc tad Irklim “Māriņa dāvāja” nākamo mūžiņu “Augstsprieguma tīklos”, ja reiz ir skaidri saprotams, ka savos minētajos amatos viņš vislabāk prata izskatīties, nevis izdarīties? Varbūt tāpēc, ka savulaik Robčiks atradās partijas “Vienotība” valdē? Kaut kā stulbi sanāk – tik atklāti bīdīt savējos…

Premjeri Eviku Siliņu var apskaust par to, ka viņai šajā valstī un partijai tik grūtajā laikā izdodas saglabāt faktiski nevainojamus sejas pantus. Viņa gumiju nestiepj un muļķi nelaiž, bet – laika vilkšanā, ja vien tā būtu olimpiskā disciplīna, mierīgi izpildītu kvalifikācijas normu. Kad Ģenerālprokuratūra nosūtīja Evikai iesniegumu “Par gaisa transporta līgumreisu pakalpojumu izmantošanas tiesiskumu”, viņai nekas cits neatlika kā izveidot īpašu komisiju – kā to paredz papīri. Neizveidot šo komisiju viņa nemaz nevarēja, bet… Laiks ir viņas sabiedrotais! Un tieši tāpēc komisija, kas vērtē lidojumu lietas apstākļus, viņnedēļ saņēma premjeres Siliņas rīkojumu, ka pārbaude, kam vajadzēja noslēgties 30. aprīlī, tiek pagarināta vēl par mēnesi – līdz 30. maijam. Ķerat peles?

Valsts kontrole ir savu paveikusi, Ģenerālprokuratūra burtiski kliedz, ka “jūs visus vajag pie sienas”, pat KNAB mēģina izlikties, ka viņiem beidzot interesē valsts nozīmes lietas, – tikai valsts komisija, kura sastāv no četru ministriju pārstāvjiem un premjeres, paņem minūtes pārtraukumu. Basketbolā tas izskatītos tā: līdz spēles beigām par čempionu kausu ir palikušas desmit sekundes, komanda zaudē ar 30 punktiem, bet neveiksminieku treneris tomēr ņem pārtraukumu, jo viņam it kā formāli ir tādas tiesības. Kā smejies – nav visus pārtraukumus spēles laikā izmantojis… Sezona ir beigusies, bet – pārtraukums vēl ir! Evika ir tieši tāds treneris. Kaut kā stulbi sanāk – tik atklāti aizstāvēt savējos…

Kad mēnesis būs pagājis, Tieslietu ministrijas pārstāvis, ministrijas valsts sekretārs Mihails Papsujevičs, kurš ir šīs komisijas vadītājs, paskatīsies uz premjeri, pēc tam vēlreiz pārlasīs, ko par šo visu saka ģenerālprokurors, un nolems – pieņemt zināšanai Valsts kontroles ziņojumā atklātos faktus. Jo Papsujevičam ir skaidrs kā 1. septembrī, ka viņam šajā laikā ir jāiet pie tā friziera, kas apkalpo partijas “Jaunās vienotības” eliti – pretējā gadījumā viņš atkal kļūs par starptautisku ekspertu Probācijas dienestā, pārlasot savas piezīmes, kad pirms desmit gadiem vajadzēja veikt “ieslodzījumu vietu sistēmas reformu Kirgizstānā”.

Papsujevičs nevienam nepateiks skaļi to, ko domā, proti – jūs te stiepjat gumiju, bet man te jāvelk laiks un jālaiž muļķis, ko? A? Kas tie “jūs”, pie sevis padomās Tieslietu ministre no “Jaunās Vienotības”, skatoties it kā valsts sekretāram garām, bet – Miša uzreiz mēģinās šo domu nojaukt ar citu domu – sak, Rinkēvičs kaut kā aizdomīgi klusē… Un vēl Papsujevičs padomās, ka stulbi sanāk – nav savējie, bet jāsauc par savējiem…

Iespējams, šī mēneša beigās ģenerālprokurors Juris Stukāns beidzot sapratīs, ka viņam uz Dievu vairs nav jāatsaucas. Padomājiet paši – līdz termiņa beigām vēl divi gadi. Gumiju viņš stiept negrib, jo nav pieradis slinkot, varētu vilkt laiku, bet – tas tāpat strādā viņa labā… Paliek – muļķošanās. Skaidrs, ka neviens no “Jaunās vienotības” tagad negulsies priekšā viņa ceļam, jo, citējot viņu pašu, – “nevienu tāpat vien Latvijā neapsūdz”.

Vēl skaidrāk ir tas, ka, nepārvēlot viņu uz nākamajiem sešiem gadiem, Juris mierīgi var ieslēgt trauksmes cēlēja pogu – sak, tas man par to, ka biju pret Kariņu un to kompāniju… Un, paliekot turpat pie tās pašas pults, viņš var spiest jau citu pogu, kur ar lielajiem burtiem rakstīts – ES EJU POLITIKĀ. Lai pakāptos uz “Jaunās vienotības” kauliem, Stukānam vienkārši ir kādu rītu jāpamostas un jāgrib. Interesanti, ka viņam nevienā no scenārijiem nav tādas privilēģijas kā – palikt malā.

Vai pamanījāt vienu no pēdējām prokurora intervijām, kur viņš saka: “Mani uztrauc lietas, par kurām sabiedrība vēlas saprast, kas ir noticis.” Kāpēc Stukāns piemin sabiedrības rūpi?

Līdz šim taču pārsvarā apkalpota tika politiskā konjunktūra, vai arī – to lika mierā… Ja Stukāns to pats neapzinās, tad tieši viņš visvairāk ar savu prinicipialitāti var iedragāt līdzšinējo “Jaunās Vienotības” dominanti, kur visatļautība un augstprātība pat netiek slēpta, kur rindiņā uz tiesiskuma lāviņas piesēduši dīvaini lidojumi, pelēkas aploksnes, aizdomīgi balsojumi…

Turklāt mums ir n-tie gadījumi, ka tikai viens iesniegums iedarbina tiesiskuma iekšdedzes dzinējus ar suņiem un to pavadošās publiskās kampaņas – ka maz neliekas. Bet te – pīlei, iznākot no ūdens, grasās piedāvāt vēl dvieli… “Jaunās vienotības” gadījumā patiešām būtu tā kā pēdējais brīdis iebraukt boksos. Un ne jau uz riepu maiņu… Partijai pavisam maz laika ir palicis, lai publiski atzītu – stulbi sanāca.

Novērtē šo rakstu:

112
10