Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Nevienā no Eiropas Savienības valstīm Valsts ceļu satiksmes drošības institūcijai nav pienākuma, kā rakstīts valsts akciju sabiedrības ”Ceļu satiksmes drošības direkcija” statūtu 2.9.punktā, - nodrošiāt nacionālās kompleksās sporta bāzes darbību.

Savukārt 4.punktā: ”...kā arī pārvaldīt, uzturēt un attīstīt valsts attīstībai un drošībai stratēģiski svarīgus īpašumus - Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistru un nacionālo Biķernieku komplekso sporta bāzi.”

CSDD mājaslapā rakstīts: CSDD misija - CSDD ir uz klientu vērsts uzņēmums, kas, balstoties uz profesionālu darbinieku prasmēm un modernām tehnoloģijām, sniedz mūsdienīgus un augstas kvalitātes pakalpojumus, tādējādi īsteno valsts un sabiedrības intereses satiksmes nozarē.

Pēc Uzņēmumu reģistra datiem VAS ”Biķernieku kompleksā sporta bāze” darbības veids ir sporta objektu darbība (93.11), automobiļu apkope un remonts (50.2), automobiļu detaļu piederumu pārdošana (50.3), pārejā jauno preču mazumtirdzniecība specializētajos veikalos(52.4).

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pantā noteikta Publiskas personas līdzdalība kapitālsabiedrībā:

(1) Ciktāl likumā nav noteikts citādi, publiska persona savu funkciju efektīvai izpildei var dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, ja īstenojas viens no šādiem nosacījumiem:

1) tiek novērsta tirgus nepilnība — situācija, kad tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā;

2) publiskas personas kapitālsabiedrības vai publisku personu kontrolētas kapitālsabiedrības darbības rezultātā tiek radītas preces vai pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai;

3) tiek pārvaldīti tādi īpašumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai.

(2) Publiska persona pirms kapitālsabiedrības dibināšanas vai līdzdalības iegūšanas esošā kapitālsabiedrībā veic paredzētās rīcības izvērtējumu, ietverot arī ekonomisko izvērtējumu, lai pamatotu, ka citādā veidā nav iespējams efektīvi sasniegt šā panta pirmajā daļā noteiktos mērķus. Veicot izvērtējumu, publiska persona konsultējas ar kompetentajām institūcijām konkurences aizsardzības jomā un komersantus pārstāvošām biedrībām vai nodibinājumiem, kā arī ievēro komercdarbības atbalsta kontroles jomu regulējošu normatīvo aktu prasības.

(3) Ministru kabinets pēc šā panta otrajā daļā minētā izvērtējuma veikšanas izdod noteikumus, kuros nosaka valsts attīstībai vai drošībai stratēģiski svarīgus īpašumus vai tirgus nepilnību, vai tādas preces un pakalpojumus, kas kapitālsabiedrības darbības rezultātā tiek radīti un ir stratēģiski svarīgi valsts attīstībai vai drošībai.

Publiski nav pieejama informācija par to, vai Ministru kabinets izdevis noteikumus, kuros noteikta valsts attīstībai vai drošībai stratēģiski svarīgus īpašumus vai tirgus nepilnību, vai tādas preces un pakalpojumus, kas kapitālsabiedrības darbības rezultātā tiek radīti un ir stratēģiski svarīgi valsts attīstībai vai drošībai.

 Ir pamats uzskatīt, ka CSDD iesaiste komercdarbībā neatbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pantam un tieši kavē citu tirgus dalībnieku iespējas uzsākt savu darbību un deformē auto-moto trasēs veiktās uzņēmējdarbības attīstību teritorijās, kurās tādu ir iespējams uzsākt.

”Netrokšņainā” ES Direktīvu un iedzīvotāju tiesību neievērošana

Iedzīvotāji nezina ne to, kas rakstīts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/49/EK (2002. gada 25.jūnijs) par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību, ne to, kas PVO vadlīnijās par troksni, ka arī viņiem nav zināma informācija, ko sevī ietver Rīgas domes Rīcības plāns vides trokšņa samazināšanai.

Ar Rīgas domes 2017.gada 15.decembra lēmumu apstiprināts RĪCĪBAS PLĀNS VIDES TROKŠŅA SAMAZINĀŠANAI RĪGAS AGLOMERĀCIJĀ (2017. – 2022.) Rīcības plāna vides trokšņa samazināšanai Rīgas aglomerācijā laikposmam no 2017. līdz 2022.

Rīgas aglomerācijas pašvaldība, savu finansiālo iespēju robežās, veic aktivitātes pilsētas dabas un apstādījumu teritoriju labiekārtojuma un funkcionalitātes pilnveidošanai, pēdējo gadu laikā fokusējoties uz zaļajām teritorijām pilsētas centrālajā daļā, Rīgas jūras līča piekrasti, ūdensmalām un Mežaparka teritoriju. Rīgas aglomerācijā ir plašas dabas un apstādījumu teritorijas, kuru pašreizējais labiekārtojuma līmenis ir zems un ar to saistītās funkcionālās izmantošanas iespējas nav attīstītas. Par šādām teritorijām ir uzskatāmas Vecdaugavas meža masīvs, meža masīvi Kleistos un Bolderājā, Juglas mežs, Biķernieku un Šmerļa mežs, kā arī dabas parka “Piejūra” teritorija.

...Svarīgi samazināt automašīnu novietņu apjomu lokālas nozīmes klusajos rajonos.”

Nelielās platībās Rīgas klusajos rajonos vides trokšņa līmenis ir tuvs Ministru kabineta noteikumos noteiktajiem robežlielumiem, kas rada būtisku risku klusā rajona saglabāšanai nākotnē, jo pat nelielas kluso rajonu ietekmējošo trokšņa avotu intensitātes izmaiņas, var palielināt vides trokšņa līmeni virs robežlieluma.

Kluso rajonu noteikšanai tiek izmantoti akustiskās kvalitātes, platības, funkcijas, teritorijas izmantošanas, piederības un pieejamības kritēriji.

Akustiskā kvalitāte:

Klusajam rajonam pieguļošajās teritorijās nav plānots izvietot jaunus nozīmīgus vides trokšņa avotus vai būtiski palielināt esošo trokšņa avotu radītās emisijas.

Interneta vietnē Delfi 19.12.2016 14:30 tika publicēts raksts 'Zebra': ”Troksnis Biķernieku trasē ir mazāks nekā Brīvības ielā”, kurā kā attaisnojums Biķernieku trases troksnim tiek minēts:"Zebra" nomērīja trokšņu līmeni divus metrus no trasei tuvākās dzīvojamās ēkas, kā to nosaka MK noteikumi. Mērījumi tika veikti pie S. Eizenšteina ielas, kad Biķernieku trasē nekādas aktivitātes nenotika. Izrādās, ka ikdienas satiksme uz ielas rada 65 līdz 80 decibelu troksni – jo lielāks auto vai ar radžotām riepām aprīkots, jo lielāks troksnis. Savukārt pašā Biķernieku trases vidū, kur riņķī ir mežs, troksnis bija ap 50 līdz 55 decibelu.” Iepriekš minētais apliecina to, ka Biķernieku mežs nav nemaz tik klusa atpūtas zona, pat tad, kad auto-moto trasēs netiek veikta uzņēmējdarbība.

Tā vietā, lai Juglas mežu, Biķernieku un Šmerļa mežu attīstītu, kā Rīgas pilsētas klusos rajonus Ministru kabineta sēdē 2019.gada 10.decembrī izskatīja Satiksmes ministrijas 2019.gada jūlijā iesniegto Informatīvo ziņojumu par Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta realizēšanas modeli un nolēma Sporta bāzes attīstības projekta ietvaros paredzēts izbūvēt jaunu kartinga trasi, pielāgot infrastruktūru biatlona sacensību un treniņu norisei. Auto-moto trasēs veiktā uzņēmējdarbība jau tā rada lielu troksni un gaisa piesārņojumu, un tātad biatlona trašu izbūve radīs vēl šāvienu troksni???.

Nezinot, kāda ir esošo auto-moto trašu trokšņa diskomforta zona, būvēs jaunu kaucošo motoru trasi un šautuvi.

RĪCĪBAS PLĀNS VIDES TROKŠŅA SAMAZINĀŠANAI RĪGAS AGLOMERĀCIJĀ (2017. – 2022.) darba grupā piedalījās pārstāvji no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Veselības inspekcijas.

Ne Veselības ministrija, ne VARAM neiebilda pret līdzekļu piešķiršanu jaunas kartinga trases un šautuves būvniecībai.

Tirgus un sociālo pētījumu aģentūras “Latvijas Fakti” pēc CSDD pasūtījuma veica aptauja par iedzīvotāju attieksmi pret CSDD Biķernieku trasi.

Iedzīvotāju vērtējumā Biķernieku trases darbība neatstāj būtisku ietekmi uz iedzīvotāju labsajūtu – tikai 9% aptaujāto iedzīvotāju ir atzinuši, ka trases radītie trokšņi atstāj ietekmi uz viņu veselību un 11% – ka tie atstāj ietekmi uz viņu dzīves kvalitāti un labsajūtu. Kopumā iedzīvotāji ar izpratni attiecas pret trasi, jo sezonas laikā sacensību šeit ir daudz.

Administratīvā apgabaltiesa 2018.gada 11.decembrī lietā Nr.A420262318 izskatīja SIA ”Kartodroms” blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2018.gada 12.oktobra lēmumu ar kuru noraidīja SIA ”Kartodroms” lūgumu par Kandavas novada domes 2018.gada 30.augusta lēmumu darbības atjaunošanu.

Apgabaltiesai bija iesniegtas Kandavas novada domes parakstu vākšanas laikā parakstītās veidlapas.

Administratīvā apgabaltiesa 2018.gada 11.decembra lēmumā par šīm parakstītajām veidlapām sniedza sekojošu novērtējumu: ”Citastarp tas, ka apkārtnes iedzīvotāji vēlas trases saglabāšanu, nenozīmē to, ka viņi vēlas tādu trasi, kas pārkāpj vides tiesības un ietekmē veselību.”

Bauskas novada iedzīvotāji, kuru māju tuvumā atrodas šautuve, Inčukalna moto trases tuvumā dzīvojošie un es iepazināmies ar VARAM mājaslapā publicēto 2019.gada 26.novembra informatīvo ziņojumu ”Par vides trokšņa regulējumu”.

VARAM mājaslapā publicēts 2019.gada 29.novembrī publicēts paziņojums par līdzdalības iespējām tiesību akta izstrādes procesā - informatīvais ziņojums ”Par vides trokšņa regulējumu”.

Viedokli, iebildumus un priekšlikumus lūgums iesniegt līdz 2019.gada 13.decembrim.

VARAM mājas lapā arī 2018.gada 23.novembrī tika izsludināts paziņojums par grozījumu veikšanu trokšņa noteikumos.

Es 2019.gada 17.janārī visām trokšņa jautājuma risināšanā iesaistītajām ministrijām iesniedzu iesniegumu ar lūgumu sadarboties un izdarīt grozījumus trokšņa noteikumos. Iesniegumā tika minēti arī mani priekšlikumi. Tiku lūgusi iesnieguma adresātus sadarboties un nekavējoties izstrādāt nepieciešamos grozījumus atbilstošos likumos un Ministru kabineta noteikumos, lai turpmāk iedzīvotājiem nebūtu par šīs uzņēmējdarbības veidu jāraksta iesniegumi.

Saņēmu VARAM 2019.gada 21.jūnija vēstuli, kurā minēts, ka 2018.gada 23.novembrī izsludinātais paziņojums par grozījumu veikšanu trokšņa noteikumos, neattiecas uz iedzīvotāju tiesību aizsardzību pret troksni, taču šobrīd esot uzsākts darbs pie informatīvā ziņojuma ”Par vides trokšņa regulējumu” izstrādes ar mērķi pilnveidot vides trokšņu problēmjautājumu trokšņa pārvaldībā, papildus vērtējot tiesu praksi. Plānots, ka līdz 2019.gada 30.septembrim informatīvais ziņojums tikšot iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Saprotams, ka VARAM kārtējo reizi formāli izsludina paziņojumu par sabiedrības iesaistīšanos – 29.11.2019. izsludina un priekšlikumi jāiesniedz līdz 13.12.2019.

Neviena valsts iestāde nesniedz atbildes uz iesniegumiem ātrāk par mēnesi.

Ziņojumā nav minēts, ka ne tikai es, bet arī 30 Bauskas novada, 57 Inčukalna iedzīvotāji iesnieguši grozījumus trokšņa noteikumos.

Šajā informatīvajā ziņojumā nav uzrādīta jau esošā judikatūra tieši par auto-moto trasēs un šautuvēs notiekošo uzņēmējdarbību.

Ko var iesākt?

Uzskatām, ka informatīvais ziņojums ”Par vides trokšņa regulējumu” ir sagatavots divus mēnešus vēlāk par Ministru kabineta noteikto termiņu, lai Ministru kabineta sēdē 2019.gada 10.decembrī varētu pieņemt Satiksmes ministrijas 2019.gada jūlijā iesniegto Informatīvo ziņojumu par Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta realizēšanas modeli, un tā rezultātā paspētu vēl papildus ieguldīt valsts naudu Biķernieku kaucošajās trasēs, un tā 2020.gadā un droši vien arī turpmāk Latvijā tiks pārkāptas kaucošo motoru un šautuvju trokšņa ietekmes zonā dzīvojošo iedzīvotāju Satversmes 96., 97., 105., 111. un 115.pantos noteiktās cilvēktiesības.

TV3 raidījumā Nekā Personīga 2020.gada 12.janvārī bija sižets par to, ka Rāvis, Skoks un Putāns par Biķernieku trases zemi no valsts prasa trīsreiz vairāk nekā tā gatava maksāt.

Nemazsvarīgs fakts: pašlaik zeme zem sporta bāzes pieder arī SIA ”Resursi” (šajā SIA pastarpināti iesaistītas vēl 9 firmas, un viena no tām saucas SIA ”Sporta aģentūra Biķernieki”, un 3 Anglijā reģistrētas firmas). Gan jau nāksies atpirkt arī šīs zemes, kas prasīs vēl papildus miljonus no valsts līdzekļiem.

2020.gada 14.janvārī tika reģistrēts mūsu iesniegums par iespējamu nelikumīgu CSDD līdzdalību kapitālsabiedrībā VAS ”Biķernieku kompleksā sporta bāze”, sporta bāzē veiktās uzņēmējdarbības nelikumīgu atbalstīšanu un valsts līdzekļu izšķērdēšanu.

Iesniegums iesniegts Valsts prezidentam Egilam Levita kungam, Ministru Kabinetam, personīgi Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņa kungam un Latvijas Republikas tiesībsargam.

Iesnieguma adresātus lūdzam nodrošināt, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/49/EK (2002. gada 25. jūnijs) par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību rakstītais:

”Šo direktīvu piemēro attiecībā uz to troksni vidē, kas iedarbojas uz cilvēkiem, jo īpaši apbūvētos rajonos, publiskos parkos vai citos klusos rajonos aglomerācijā, klusos rajonos, kas atrodas laukos, blakus skolām, slimnīcām un citām no trokšņa aizsargājamām ēkām un zonām”, ne tikai tiek ierakstīts, spēkā esošajos trokšņa noteikumos, bet arī ievērots un personas, kuru dēļ šīs Direktīvas prasības nav ievērotas, tiktu sodītas.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, lūdzam Valsts prezidentu sasaukt 2020.gada 2.martā un vadīt ārkārtēju Ministru kabineta sēdi, noteicot tai sekojošu dienas kārtību: izskatīt un pieņemt Ministru kabineta 2014.gada 7.janvāra noteikumu Nr.16 ”Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” grozījumu projektu.

Ministru kabinetu noteikt:

- VARAM nekavējoties sagatavot visām valstī esošajām auto-moto trasēm un šautuvēm kartes, kurās atspoguļotas šo uzņēmējdarbību diskomforta zonu robežas;

- VARAM līdz 2020.gada 14.februārim iesniegt Ministru kabinetam nepieciešamos trokšņa noteikumu grozījumu projektu uzņēmējdarbības veidam, kurš tiek veikts auto-moto trasēs un šautuvēs (faktiski jau tāds eksistē);

- izvērtēt vai CSDD dalība AS ”Biķernieku kompleksā sporta bāze” atbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta prasībām.

Novērtē šo rakstu:

19
42