Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Manuprāt, Latvijas politiskajā attīstībā kāds noteikts attīstības posms ir pagājis vai, varbūt pareizāk, notiek pāreja uz kādu citu posmu, kas iezīmējas ar mūsu pašreizējās politiskās sistēmas krīzi un zināmu stagnāciju. Sabiedrība vairs neuzticas partijām kā tādām, turklāt jebkura virziena partijām; taču vienlaikus nezina, kas būtu darāms, lai šo sistēmu mainītu.

Sabiedrība grib aktīvāk piedalīties politiskajā dzīvē, lēmumu pieņemšanā, bet var to izdarīt gandrīz vienīgi ar partiju starpniecību. Tā ir prasība pēc iesaistošas demokrātijas, bet pastāvošā sistēma ir pārstāvniecības demokrātija. Un kas ir partijas, kādas mēs tās šodien Latvijā pazīstam? Es tās gribētu nosaukt par "kabatas partijām".

Vispirms par jēdzienu "kabatas partija": tā ir neliela cilvēku grupa, kas sastāv no dažiem simtiem cilvēku. Dažām partijām ir pāri par tūkstoš cilvēkiem, bet neviena no tām nav masu partija, kas apvienotu desmitus vai pat simtus tūkstošus cilvēku ar vienotu gribu un domāšanu. Visām "kabatas partijām" formāli ir kaut kāda ideoloģija, bet praktiskajā politiskajā darbībā tai drīzāk ir vīģes lapas loma, lai aizsegtu faktisko darbības mērķi - cīņu par varu un amatiem. Un ideoloģisko nostādņu loma ir tikai "par tik, par cik", lai tās netraucētu sasniegt galveno mērķi.

Kā veidojas "kabatas partija"? Parasti tās kodols ir kādi 5-7 cilvēki, ciešu draugu grupa ar kādu spēcīgu līderi priekšgalā. Līdera loma ir tik liela, ka partijas nereti sauc līderu vārdos, piemēram, bija Šķēles partija, bet tagad ir Bordāna vai Kaimiņa partija un tamlīdzīgi. Kabatas partija nav ieinteresēta pārvērsties par masu partiju, jo tad līderim un vadošajam kodolam būtu daudz grūtāk to kontrolēt.

Vadošā grupa šāda tipa partijā cenšas nepieļaut konkurenci, tātad visiem līdzekļiem traucē izvirzīties kādai citai grupai vai līderim. Partijas funkcija no līdera pozīcijām ir vienkārši būt elektorāta piesaistītājai, kas šo pastāvīgo, praktiski nemainīgo, vadošo grupu ievēlētu. Šī iemesla dēļ arī demokrātijai šādās partijās ir tikai vīģes lapas loma, piesedzot faktisko autokrātiju. Īstas demokrātijas tajās nav.

Protams, ka nelielais kabatas partiju biedru skaits neļauj segt vajadzīgās izmaksas vēlēšanu kampaņām vai partijas darbības uzturēšanai, tādēļ tām ir jāvēršas ar lūgumu palīdzēt finansēšanā bagātos, bet tie savukārt izvirza savas prasības, kas ir viņu interesēs. Un tādēļ šīs partijas daļēji pārvēršas par politiskās korupcijas perēkļiem.

Tagad valsts ir piekritusi finansēt partijas, skatoties pēc panākumiem vēlēšanās, bet tas nav gluži pareizi. Daļēji pareizi, bet ne gluži, jo galvenajam kritērijam vajadzētu būt partijas masveidīgumam, - cik cilvēku kāda partija spēj piesaistīt savam deklarētajam mērķim. Respektīvi, vai šī partija vispār ir cienīga saukties par politisku partiju. Pašreizējās tādas nav.

Tiktāl par mūsu politisko partiju diagnozi: tās nav modernas politiskas partijas, bet tikai egoistiskas pašlabuma meklētāju grupas, kas maskējas ar ideoloģiju un tukšiem solījumiem, bet faktiski maz ko dara, lai deklarētos mērķus arī sasniegtu, jo galvenais to mērķis ir vara pārstāvniecības orgānos un amati.

Satversme paredz suverēnās varas tiesības tautai, respektīvi, vēlētājiem, bet, ja šie vēlētāji nav organizēti un kompetenti, tad ar viņiem manipulē kabatas partijas, kas būtībā tautu nepārstāv, šī pārstāvniecība ir tikai maska, lai aizsegtu faktisko manipulēšanu.

Pirms vairākiem gadiem es izstrādāju Latviešu Vēlētāju biedrības projektu un arī reģistrēju to Uzņēmumu reģistrā. Pamatideja bija izstrādāt pamatu tādai vēlētāju masu organizācijai, kas apzinātu un formulētu sabiedrības vitālās intereses un pārstāvju loku, kam varētu uzticēt šo interešu pārstāvēšanu valsts un pašvaldību varas struktūrās.

Īsi sakot - runa bija par organizētu un kompetentu vēlētāju organizāciju, kam būtu lielāka ietekme nekā pašlaik pastāvošajām "kabatas partijām". Šī vēlētāju organizācija potenciāli varētu pārstāvēt tautas varu, kā to nosaka mūsu Satversme, un nepieļaut manipulēšanu ar tautas gribu.

Uz papīra jau viss izskatījās labi, bet praktiskā LVB organizēšana un paplašināšana izrādījās man pārāk grūts uzdevums, sevišķi tādēļ, ka jau vadīju kādu citu nozīmīgu organizāciju - Latvijas Viedas sadraudzību, tādēļ nodevu LVB vadību Viloram Eihmanim, bet viņš, nostiprinot pamatus,  pēc dažiem gadiem to nodeva tālāk Latvijas Tautas frontes veterānam Eduardam Šnepstam, un šobrīd šī organizācija ar modernizētiem Statūtiem un jaunu nosaukumu Vēlētāju biedrība "Mēs esam Latvija" turpina darboties, piesaistot aizvien vairāk piekritēju un atbalstītāju.

Novērtē šo rakstu:

22
6