Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Televīzija nule ziņoja, ka Eiropas Parlamenta deputāta kandidātu debates latviešu valodā notikšot 2., 4. un 6. jūnijā, savukārt krievu valodā debates būšot 3., 4., 5. un 6. jūnijā. Piedodiet, kādā valodā? Pie mums pēkšņi pavērusies divvalodība? Vai valsts valoda pārstājusi eksistēt? Saeima taču lēma, ka priekšvēlēšanu aģitācija notiek tikai valsts valodā. Lūdzām kompetentās amatpersonas izskaidrot, ko tas nozīmē.

LTV atbildīgā ziņu redaktore Dagnija Neimane tīmeklī iesaistījās diskusijā par šo savādo lēmumu, uzsverot, ka debates neesot aģitācija. Kas tad tās ir? Kolīdz deputāta kandidāts publiskā vietā atver muti un sāk runāt par “partijas nostādnēm”, tā automātiski ir aģitācija. Jo diez vai deputāta kandidāti debatēs, ko vada moderatori, stāstīs kaut ko par ceriņu ziedēšanu vai par gurķu pumpu problemātiku.

“Neatkarīgā” uzdeva jautājumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) priekšsēdētājam Jānim Siksnim (attēlā): “Kādā sakarā EP deputāta kandidātu debates LTV notiks krievu valodā? Mūsu valstī ir divvalodība? Esmu gan dzirdējusi, ka valsts valoda ir latviešu. Vai arī SEPLP un LTV ir citi likumi?”

Viņa atbilde bija šāda: “Atbilstoši 2024. gada Latvijas Televīzijas sabiedriskā pasūtījuma plānam (atrodams šeit - https://www.seplp.lv/lv/latvijas-televizijas-sabiedriskais-pasutijums), Eiropas Parlamenta vēlēšanu norises atspoguļošana ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem. Latvijas Televīzija veido ziņu un diskusiju raidījumus arī krievu valodā.”

Sabiedriskais pasūtījums bija sacerēts uz 66 lapām, ievērojot oficiālo rakstības stilu, taču sirds ilgojās pēc cilvēcīgas atbildes. Tālab - turpinājums: “Es Jums uzdevu jautājumus PĒC BŪTĪBAS, mani maz interesē politiskā birokrātija. Vai mūsu valstī ir ieviesta divvalodība? Ja vēlēšanās var balsot tikai LR pilsoņi, kuri ir vai nu pilsoņi kopš dzimšanas, vai arī ir ieguvuši pilsonību, noliekot arī eksāmenu latviešu valodā (tātad zina latviešu valodu), tad kāpēc debatēs vajadzētu runāt krieviski? Kur loģika? Šis atkal ir SEPLP gājiens pret latviešu valodu un Latvijas valsti.”

Jānis Siksnis atsūtīja atbildi: “Kā jau esmu iepriekš publiski teicis, sabiedriskie mediji veido ziņu un diskusiju raidījumus krievu valodā tādēļ, lai labāk uzrunātu to auditorijas daļu, kas ir visvairāk pakļauta Krievijas izplatītās dezinformācijas ietekmes riskam. Eiropas Parlamenta vēlēšanas ir viens no šā gada svarīgākajiem notikumiem Latvijā, tādēļ ar vēlēšanām saistīto procesu atspoguļošana un skaidrošana auditorijai ir viena no prioritātēm sabiedrisko mediju veidotajā saturā.”

Stāsts par to, ka Latvijas krievi būs “pakļauti Krievijas dezinformācijai”, tāpēc Latvijas Televīzijai jāraida krieviski, ir sens kā vectētiņa sapelējušās pastalas, jo interese skatīties Krievijas dezinformatīvos kanālus nav nekādā korelācijā ar Latvijas Televīzijas kanālu rus.lsm.lv: tie, kuri gribēs, atradīs iespēju skatīties Krievijas propagandas kanālus arī tad, ja rus.lsm.lv raidīs krieviski visu diennakti un bez apstājas.

Savukārt skaidrojumam krieviski klāstīt krievu auditorijai ar vēlēšanām saistītos procesus nav nekādas loģikas: vēlēšanās piedalās tikai LR pilsoņi, bet viņiem ir jāzina latviešu valoda, pretējā gadījumā šiem nezinātājiem jāatņem LR pilsonība, jo viņi to ieguvuši krāpnieciski.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs saziņā ar “Neatkarīgo” komentēja situāciju: “Par juridiskiem aspektiem būtu jālūdz par vēlēšanu organizāciju un uzraudzību atbildīgo institūciju - CVK un KNAB - viedoklis. Kopumā mums jāvirzās uz to, lai valsts pārvaldē un politikā, arī vēlēšanu laikā, tiktu izmantota valsts valoda, Eiroparlamenta vēlēšanās arī citas ES oficiālās valodas.”

Ko mums par to saka KNAB? “Priekšvēlēšanu aģitācija praktiski vienmēr ir informācijas izplatīšana par deputātu kandidātu un politisko partiju, un šī informācija satur tiešu vai netiešu aicinājumu balsot par vai pret kādu politisko partiju vai deputāta kandidātu. Priekšvēlēšanu aģitācija var būt raksts, publikācija, intervija, minējumi un norādes rakstos, plakāti, skrejlapas, bukleti, izdales materiāli, publikācijas internetā vai sociālajos tīklos, tikšanās ar vēlētājiem, uzstāšanās kādā pasākumā utt.”

Vai debates nav pasākums? Ir pasākums. Ne jau individuāla klusēšana meža pļaviņā. Protams, var “piekasīties”, ka likums neattiecas uz debatēm, taču būtībā tas norāda uz likumdevēju gribu, ka priekšvēlēšanu komunikācija notiek latviski. Bet šajā gadījumā SEPLP, aizbildinādamies ar Latvijas “sabiedrisko pasūtījumu”, kas gan izskatās pēc pavisam citas “sabiedrības” pasūtījuma, pieņem latviešu valodu nezinošajiem krieviem maksimāli izdevīgāko likuma interpretāciju, nevis seko likuma garam.

Tā ir kārtējā uzspiestā divvalodība, kas ar uzspiedēju gādību noliek pašus krievus neērtā, pat pazemojošā situācijā, burtiski apgalvojot, ka viņi nav spējīgi iemācīties latviešu valodu.

Tas ir viens aspekts. Otrs: Saeima nesen pieņēma Nacionālās drošības koncepciju, kur skaidri tika pausts, ka no 2026. gada sabiedriskajos medijos tiks izbeigta raidīšana krievu valodā. Šim lēmumam izmisīgi pretojās gan SEPLP, gan pats sabiedriskais medijs.

Kā to visu kopā novērtēt? Visticamāk, kā organizētus centienus ieviest divvalodību. Varbūt atgādināt, ka 2012. gadā notika valodas referendums, kurā tika noskaidrots, ka Latvijā ir tikai viena valsts valoda un tā ir latviešu valoda. Tad uz kāda pamata Latvijas Televīzija un SEPLP iedomājas apstrīdēt šā referenduma rezultātus? Un apstrīdēt tieši tagad, fašistiskās Krievijas izraisītā kara laikā? Tas nešķiet vismaz amorāli? Pat nerunāsim par valsts drošības aspektu, kas tāpat skaidrs.

Iespējams, tas ir naivums, tomēr ceru, ka SEPLP un LTV attapsies un neorganizēs šo pretvalstisko pasākumu - debates krievu valodā. Varbūt rosināt deputāta kandidātiem, kuri aicināti piedalīties nožēlojamajā farsā - priekšvēlēšanu debatēs, kam jānotiek krieviski, tomēr atteikties no piedalīšanās tajās? Vai arī vēlme politiski izpausties un reklamēties ir lielāka par elementāru pašcieņu?

Novērtē šo rakstu:

53
9