Iesaki rakstu:
Sveicināta, Beata Jonite. Ņemot vērā, ka skaļi iestājaties par Stambulas konvenciju, noklausījos interviju ar Jums vietnē Delfi. Kā sievietei un divu meitu mammai man ir svarīgi, lai sabiedrības morālē sieviete tiktu lolota un sargāta, no kā izriet cienīga attieksme un izturēšanās ikdienā un sadzīvē. Stambulas konvencija ne tikai nerisina varmācības problēmu, bet darbojas pretēji, proti, grauj sievietes īpašo lomu sabiedrības morālē un kropļo vīrieša un sievietes attiecības kopumā, vedot sabiedrību atpakaļ tumšos laikos.
Latviskajā dzīvesziņā (piemēram, dainās) sievietei piešķirta īpaša loma: sieviete ir sargājama un lolojama, vīrietis (puika), kurš atļaujas pacelt roku pret sievieti (meiteni), tiek nosodīts un uzskatīts par zemisku. Savukārt līdztiesība ielikta mūsu valsts šūpulī 1918. gadā.
(Piekrītu intervijā izskanējušajai domai, ka skatīties atpakaļ un moralizēt par cita cilvēka pieļautām kļūdām gan ir neveselīgi un destruktīvi. Kļūdas / krīzes atklāj cilvēka rakstura iezīmes, taču, vai tās sniedz mācības, to parāda cilvēka rīcība uz priekšu. Uzskatu, ka mums ir pārlieku moralizējoša sabiedrība, tāpēc jauki, ka rosināt ļaudis mazāk moralizēt! Tas man patika!)
Saistībā ar Jūsu tiešo darbošanos un intervijā pausto man ir virkne jautājumu:
(1) ~ 12. min sakāt: “Protams, ja viņa [konvencija] sargā sievietes, tad viņa sargā arī sievietes, kas ir LGBT kopienas pārstāves, viņa sargā arī bērnus, viņa sargā arī vīriešus […] tas nav dokuments par kaut kādu vienu personu grupu […]”
Konvencijas virsrakstā ir nosaukta grupa, kuru tā sakās sargājam — sievietes. Kā saprast Jūsu apgalvojumu, ka tas nav dokuments “par kaut kādu vienu personu grupu”? Pats konvencijas virsraksts izceļ cilvēku grupu — sievietes — un sakās tās aizsargājam.
(2) ~ 13.30. sakāt: “Konvencija nodrošina valsts atbildību strādāt ar šo jautājumu nevis vienu vai divus, bet desmit, divdesmit, piecdesmit gadus.”
Vai no tā varam secināt, ka šī „cīņa” Jūsu ieskatā jau tagad paredzama mūžīga? Un, ja tā, kāpēc tieši konvencija to nodrošina?
(3) ~ 14.35. sakāt: “Vardarbība Latvijā ir epidēmija […] uzblīdusi problēma […] ar to ir jāstrādā, konvencija tam nekādā veidā netraucē, tikai palīdz…[…] nav jau nekā slikta, ko viņa var izdarīt mūsu sabiedrībai.”
Ar kādiem objektīviem datiem pamatojat šos apgalvojumus? Kā varam pārliecināties, ka tā ar savu idejas loģiku patiesībā nenodara ļaunumu?
(4) ~15.45., runājot par vardarbības pret sievieti cēloņiem, sakāt: “[…] Es lielu svaru liktu uz vīriešu mentālo veselību. Ļoti daudziem vīriešiem ir problēmas ar savu emociju savaldīšanu, ir problēmas ar agresiju kā tādu. Mūsu sabiedrībā ir ļoti normalizēta agresija kopumā […] mēs to redzam skolās, internetā […].”
Kādi objektīvi dati apstiprina Jūsu tēzi par vīriešu problēmām ar emociju savaldīšanu? Kādā zinātniskajā literatūrā balstāt apgalvojumu, ka “vīriešiem īpaši jāmāca savaldīt emocijas”? Kur var iepazīties ar šo „apmācību” rezultātiem un to labvēlīgo ietekmi uz sieviešu un vīriešu attiecībām un varmācības mazināšanu?
(5) ~ 16 min. sakāt: “ Alkohols ir vardarbību pastiprinošs faktors, bet nav cēlonis.”
Kādi tad ir galvenie vardarbības cēloņi SK ieskatā? Un kā SK vēršas pret šiem cēloņiem?
(6) Tuvu intervijas beigām sakāt: “Mums ir dotas vienādas tiesības. Agnese Irbe var izteikties tikai, pateicoties feministēm priekšgājējām.”
Feminisms kā citi jēdzieni laika gaitā ir mainījis savu nozīmi, ieguvis nokrāsas, tāpēc skaidrības labad vienmēr būtu jānoskaidro, ko cilvēks ar to domā. Kādas tiesības Jums kā sievietei Latvijā nav bijušas Jūsu dzīves laikā?
(7) Visbeidzot, kāda bija Jūsu maģistra darba hipotēze?
Paldies!
Īss video: https://www.youtube.com/shorts/VGHTwu2Wk7E.