Iesaki rakstu:

Edgars Tavars un Ainārs Šlesers ir labi un sen zināmi Latvijas politbiznesa pārstāvji. Katram no viņiem ir savs žanrs un vairākas nišas, kurās abi ir ieperinājušies, bet mērķis vienmēr ir viens – vienkārši nopelnīt, lai neteiktu, ka izzagt Latvijas valsti līdz pēdējam centam.

Abi kungi pirms neilga laika ir vienojušies par kopīgu mērķi – ir “jāapgūst” aizsardzības budžets, jo tā ir garantēta nauda un nauda šajā sferā būs vēl lielāka: ņemot vērā ģeopolitiskās tendences, aizsardzības budžets tikai augs. Gan Šlesera, gan Tavara pārstāvēto politbiznesa projektu sponsorus ļoti interesē dažādi aizsardzības resoru gan esošie, gan turpmākie iepirkumi, kuriem viņi tikai pagaidām īsti netiek klāt, bet apetīte šiem politlopiem ir milzīga.

Tieši tāpēc abi kungi ir uz pilnu klapi ieslēguši savus “sabiedriskās domas veidotājus” un improvizētās troļļu fabrikas, lai drīzumā mainītu lietu kārtību aizsardzības ministrijā. Un tagad mazliet pastāstīšu, kuri sponsori, pēc manām domām un novērojumiem, grib apgūt konkrētos aizsardzības resora iepirkumus.  

Tātad, sāksim ar Edgara Tavara pārstāvētajiem sponsoriem. Ir tāda SIA “Belss”, kas dibināta tālajā 1994. gadā. Šī uzņēmuma vadītājs Tālis Ziediņš jau izsenis ir zināms, kā kvēls ZZS atbalstītājs un savu lojalitāti ir apliecinājis ar regulāriem naudas ziedojumiem Tavara vadītajai Latvijas Zaļajai partijai (LZP).

2017. gadā pat sanāca paskaļš skandāls par to, kā LZP aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa padomnieks Jānis Zablovskis neslēptā un brutālā veidā lobēja SIA “Belss” intereses aizsardzības resorā (https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/aizsardzibas-ministra-padomnieks-iepirkumos-lobejis-vienas-firmas-intereses.a249640/).

SIA “Belss” būtībā ir lielākais ieguvējs aizsardzības resora iepirkumos, un šeit būtu jānorāda arī tas, ka ne tikai aizsardzības resora. Par to jūs varat pārliecināties, iepazīstoties ar SIA “Belss” pa blatu iegūtajiem valsts pasūtījumiem: https://info.iub.gov.lv/lv/meklet/wn/SIA%20Belss/.  

Bet mēs zinām, kā Latvijā notiek ar iegūtajiem valsts pasūtījumiem – ir jādalās. Šajā gadījumā SIA “Belss” īpašniekiem (Ziediņu ģimenei) visticamāk bija jādalās ar Tavaru, un tālāk jau Tavars sadala naudu pārējiem bosiem.

Jānorāda, ka LZS ir labi pastrādājuši, aizsardzības resorā saliekot savus cilvēkus, lai viss valsts naudas apgūšanas mehānisms darbotos kā smērēts. Tātad LZS NBS vadībā ir ielikuši savus komandierus – gan NBS komandieri Leonīdu Kalniņu, gan NBS Apvienotā štāba priekšnieku Imantu Ziediņu, pat Ziediņa vietnieku Kasparu Zdanovski, - šie biedri vienmēr ir bijuši LZS virzīti kandidāti, kuri arī tagad nodrošina, ka NBS iepirkumos gandrīz vienmēr uzvar pareizie uzņēmēji.   

Kas varētu notikt tālāk – mūsu lielais par valsts prezidentu gribošais vizionārs ar miglā tītu komunista pagātni, tas pats pašpasludinātais krīzes menedžeris Uldis Pīlēns ļoti grib iegūt pāris lielos būvniecības iepirkumus, kurus drīzumā plāno izsludināt NBS.

Ja viss būtu atkarīgs tikai no NBS, tad lieta tiktu sakārtota viens un divi, bet šeit vēl būtu jāpārvar Aizsardzības ministrijas barjera, bet tur tās lietas nav tik labi sakārtotas un vairākiem aizsardzības resora vadošiem ierēdņiem nav “pareizās” izpratnes par to, kuriem uzņēmējiem būtu “jāuzvar”.   

Tagad pievērsīsimies vecajam un nemirstīgajam bēdīgi slavenajam kremļa kalpam Šleseram. Ir viņam tāds "domubiedrs" Arnolds Libeks. Cilvēciņš, manuprāt, maigi izsakoties, ir ar ļoti, ļoti nelāgu reputāciju. Jau kopš seniem laikiem viņš ir starpnieks munīcijas iegādes darījumos.

Viņš ir iekūlies neskaitāmos skandālos un nepatikšanās, tajā skaitā, manuprāt, bijis un joprojām ir saistīts ar Krievijas organizēto noziedzību, kuras uzdevumā nodarbojies ar ieroču kontrabandu uz Āfrikas valstiņām un vēl šur un tur. Būtībā, manuprāt, Arnolds ir gatavs darīt jebko, ka tikai nauda nāk.

Šim cilvēciņam un viņa ģimenes pārstāvjiem pieder uzņēmumi SIA “Strēlnieks-A” un SIA “Zommer”, kuri jau ļoti ilgu laiku bija galvenie starpnieki attiecībā uz munīcijas piegādi gan iekšlietu struktūrām, gan aizsardzības resoram. Attiecībā uz iekšlietu resoru lietas joprojām ir sakārtotas – iepirkumi tiek veiksmīgi “uzvarēti”, un nauda nāk. Vēl jo vairāk tagad, kad Iekšlietu ministrs ir vecais komunists Māris Kučinskis (kāda starpība, tu šodien esi no PSKP, TP, LZP, ZZS, vai AS, bet rīt kaut vai no Platforma-21?), lietas turpina notikt, un pareizie turpina uzvarēt. Iesaku nedaudz pievērsties drīzumā gaidāmajiem ugunsdzēsēju depo atjaunošanas darbiem – tur jau vecie labie ZZS un AS sponsori jau pīrāgu ir sadalījuši.

Bet pirms kāda laika, manuprāt, Libekam radās problēmas ar Aizsardzības ministriju, jo aizsardzības resors atteicās no politbiznesmeņa Libeka neatvairāmajiem pakalpojumiem un noslēdza iepirkumu ar SIA “Vairogs EU” par munīcijas iepirkumu. Un kāds pārsteigums – tieši tad uzradās “trauksmes cēlāji” par Aizsardzības ministrijas munīcijas iepirkumu. Un attiecīgi Šlesera troļļu ferma ar tās garīgo līderi Sandri Toču priekšgalā sāka aktīvi “celt trauksmi”.   

Jānorāda, ka daudziem Latvijas medijiem joprojām ir problēmas ar kritisko domāšanu un objektivitāti, kur nu vēl ar tā saucamo medijpratību. Atliek tikai nedaudz paguglēt, lai ieraudzītu, kas iepriekš ir “uzvarējuši” iepirkumus, kas ir ziedojuši konkrētām partijām un kas “ceļ trauksmi”, lai saprastu, no kuras puses vējš pūš, un izdarītu dažus uz faktiem balstītus secinājumus.  

Līdz ar to, kad jūs nākamreiz dzirdat, kad Tavars vai Šlesers kaut ko runā par šo tēmu, tad paturiet prātā šo kungu “sirdsšķīsto” motivāciju.  

Starp citu izskatās, ka Apvienotais Saraksts ar Šleseru vēl par šo to ir vienojošies, par ko mēs uzzināsim tuvākajā laikā. Vispār tāds interesants tandēms izveidojies…  krīzes menedžeri un krīzes izraisītāji ir metušies uz vienu roku, jo viens bez otra nevar eksistēt.