Iesaki rakstu:
Vai Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK būs jaunajā valdībā, piektdien izšķirs divi faktori – pirmkārt, VL jauno politiķu retorika un uzvedība, kad viņi apsēdīsies pie galda pretī Vienotības spicei, otrkārt, premjera Valda Dombrovska lēmums un sajūtas. Premjers, kurš ir neitrāli labvēlīgs Nacionālās apvienības aicināšanai valdībā, ceturtdienas vakarā pusotru stundu uzklausīja pret to visai skeptiskās Vienotības valdes argumentus.
Vienotība gaida, lai VL pieklusina retoriku
Ceturtdienas vakarā Nacionālās apvienības valde vairākas stundas strādāja pie atbildes formulējuma premjeram, un gala dokuments, visticamākais, pragmatisko tēvzemiešu ietekmē atstāja kompromisa iespaidu, jo saturēja piekrišanu radikālus nacionālās politikas jautājumus virzīt tikai ar pilnīgi visu valdības partneru piekrišanu.
Tomēr, kā atzina kāds Nacionālās apvienības valdes loceklis no TB/LNNK, „visu izšķirs mutiskais vēstījums, nevis tas, kas būs uzlikts uz papīra”, proti, tas, kā savu pozīciju pasniegs VL politiķi. Arī Vienotības valdes loceklis Edgars Jaunups Pietiek uzsvēra, ka piektdien no VL tiks gaidīta premjera nosacījumu pieņemšana „pēc būtības, nevis tikai formāli, un tas attiecas arī uz publiskajiem izteikumiem”. Tikmēr avoti premjera partijā Pietiek atstāstīja, ka Dombrovskis pats trešdien atzinis: pēdējās sarunas ar VL viņam radījušas „nospiedošu” iespaidu.
Lai gan ceturtdienas vakarā VL līderis Raivis Dzintars, stāvot blakus savam pieredzējušajam kolēģim no TB/LNNK Gaidim Bērziņam, kurš vairākkārt uz zemūdens akmeņus saturošiem jautājumiem pasteidzās atbildēt Dzintara vietā, lietoja ļoti diplomātiskus formulējumus, viņš vairākkārt izvairījās nepārprotami atbildēt, ka pildīs premjera nosacījumu koalīcijā nenākt ar iniciatīvām, kas skar cittautiešu repatriācijas jautājumu.
Dzintars arī uzsvēra, ka publiskajā telpā un caur sabiedriskajām organizācijām šis un līdzīgi nacionālie jautājumi tiks cilāti tāpat kā iepriekš. Politikas kuluāros tiek runāts, ka VL pat nevēlas būt valdībā, jo ir skaidrs, ka vienīgais ministra amats tiks tēvzemiešiem, bet tas savas pozīcijas jau atdodošajai TB/LNNK ļautu saglabāt politisko resursu un kaut kādas cerības uz nenonīkšanu VL ēnā. Otrs VL līdzpriekšsēdētājs Imants Parādnieks Pietiek uz šīm runām atbildēja: „Nav taisnība!”
Portfeļu sadales formulā bez VL-TB/LNNK
Faktiski Vienotībā jau panākta vienošanās par ministru portfeļu sadales proporciju koalīcijas modelī, kur tai būtu tikai viens partneris – ZZS. Vienotība tad iegūtu astoņus amatus, kur iekļauts arī Saeimas spīkera amats, kas tiktu Jaunā laika (JL) līderei Solvitai Āboltiņai. Vienotība stingri pretendē uz finansēm, iekšlietām, tieslietām, ārlietām un aizsardzību. ZZS tad divu politisko spēku valdībā iegūtu sešas ministrijas, un Aivara Lemberga kontrolē esošajiem zaļajiem zemniekiem prioritāte ir Satiksmes ministrija, kā arī tradicionālā zemkopība un vide.
Gaidis Bērziņš tiek minēts kā reālākais Nacionālās apvienības kandidāts darbam valdībā tieslietu ministra amatā, ko jau ieņēmis. Tomēr ar to var būt problēmas, jo, Bērziņam noliekot Saeimas deputāta mandātu uz ministra pienākumu pildīšanas laiku, viņa vietā mandātu uz šo laiku iegūtu nākamais aiz svītras Kurzemē palikušais – VL pārstāvis Jānis Iesalnieks.
Trešdien konsultācijās ar Nacionālo apvienību Vienotības pārstāvji atklāti esot norādījuši, ka nebūtu vēlams, lai Iesalnieks nonāk Saeimā. Neoficiālos izteikumos par Iesalnieku ir dzirdēti vērtējumi, ka viņa uzskati varētu būt „uz robežas ar antisemītismu”. Tādēļ partneri no Nacionālās apvienības sagaidītu, ka Bērziņš saglabā mandātu, apvienojot deputāta un ministra darbu, vai darbam valdībā tiek deleģēts kāds cits.
Gadījumā, ja Nacionālā apvienība valdībā nebūs pārstāvēta vai tā darbam valdībā izvirzītu nevis Bērziņu tieslietām, bet citu kandidātu uz kādu citu ministra amatu, pieļauts, ka TM var nonākt Vienotībā esošās Sabiedrības citai politikai (SCP) pārziņā. Kandidāte šim amatam tad būtu SCP valdes locekle, juriste Karina Korna, kura palika otrā aiz svītras Vienotības sarakstā Kurzemē.
SCP līderis Aigars Štokenbergs gan Pietiek šādu iespēju neapstiprināja. SCP noteikta salikuma apstākļos var iegūt vēl vienu ministriju valdībā, un tā varētu būt viena no „problēmu ministrijām” – Veselības ministrija vai Izglītības un zinātnes ministrija. Kontekstā ar pēdējo neoficiāli minēts ekonomists un Lattelecom padomes priekšsēdis Gatis Kokins, par kuru gan ir šaubas, vai viņš izšķirsies pamest labi apmaksāto pašreizējo darbu.
Visiem līderiem amatu valdībā var nepietikt
Tiek gaidīta Vienotības valdes priekšsēdētāja un Pilsoniskās savienības (PS) līdera Ģirta Valda Kristovska izšķiršanās, kurā no atbildības jomām viņš sevi redz. Kristovskim esot interese vadīt Ekonomikas ministriju, kas būtu svarīga pieredze saimnieciskā amatā, ja nākotnē viņš sevi redz premjera krēslā. Arī pats Kristovskis Pietiek ir apstiprinājis, ka ekonomikas portfelis ir viņa partijas interešu lokā.
Bet PS iekšienē lēmums vēl nav pieņemts, un Kristovska vārds ticis minēts arī kontekstā ar ārlietu vai iekšlietu ministra amatu, tādēļ viņa lēmums var viest korekcijas pašreizējā redzējumā, kas Vienotībā izkristalizējies attiecībā uz ārlietu un iekšlietu ministru amatiem.
Pirmajam kā reālākais kandidāts tiek minēts Artis Pabriks (SCP), otram – Linda Mūrniece (JL). „Ja JL pārziņā būs Iekšlietu ministrija, tad Linda būs ministre,” teica kāds informēts avots. Iespēja, ka SCP iegūtu gan ārlietas, gan tieslietas, netiek vērtēta kā reāla.
Ekonomikas ministra amatam tiek apspriests arī Arvils Ašeradens (PS), Pietiek noskaidroja no vairākiem avotiem Vienotībā. Pašreizējam ekonomikas ministram Artim Kamparam (JL) ir lielas izredzes kļūt par finanšu ministru, jo tas ir rezervēts premjera partijai. Ja Kampars, kurš par šo iespēju vēl neesot izšķīries, to nepieņems, viņam var neatrasties cits amats valdībā. Bet Kampars ir ievēlēts 10. Saeimā, un iepriekš minēts, ka viņš varētu darboties parlamenta Tautsaimniecības komisijā.