Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Apritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.

Lieki piebilst, ka vīlušies ir daudzi, jo cenu svārstības elektroenerģijas tirgū acīmredzami nav iepriecinošas tiem, kuri plānoja sev uzstādīt lielākas vai mazākas saules paneļu sistēmas, cerot, ka tās ilgtermiņā ļaus kompensēt izdevumus. Ar problēmu mēģina cīnīties dažādi – vieni naktī mazgā veļu, citi pie elektrības tirgotājiem maina tarifu plānus, vēl kādi raugās dinamisko elektroenerģijas uzglabāšanas sistēmu virzienā. Taču kādi tad ir reālie risinājumi, lai maksātu par elektroenerģiju taisnīgāku cenu?

Elektrības cenu var mainīt arī bez tavas piekrišanas

Neapšaubāmi populārākais un vienkāršākais veids, kā šķietami “stabilizēt” elektroenerģijas cenu, ir izvēlēties tā saucamos “fiksēto tarifu” plānus, ko piedāvā dažādi elektroenerģijas tirgotāji. Taču arī viņu pašu apkopotā informācija liecina, ka ilgtermiņā, izvēloties fiksēto elektroenerģijas cenu, klienti maksā aptuveni par 15% dārgāk.

Tiesa, arī te minētā pārmaksa veidojas, ņemot vērā vien aktuālās elektroenerģijas cenas. Praksē tā ir vairākas reizes lielāka, jo daudzi lietotāji uz fiksētajiem tarifiem pārgāja vēl 2022. gadā, kad sākās karš Ukrainā. Tas izraisīja strauju cenu kāpumu, un fiksēto tarifu piedāvājumi no elektroenerģijas tirgotāju puses nebūt nebija tik izdevīgi kā šodien.

Tā, piemēram, vēl aizvien daudzi lietotāji, kas noslēdza ilgtermiņa līgumus tobrīd, arī šobrīd maksā par vienu kilovatstundu 24 centus (tolaik ļoti populārs tarifu plāns) un pat vairāk. Turpretī vidējā tirgus cena saskaņā ar Nord Pool biržas datiem par vienu kilovatstundu 2024. gada janvārī bija 11,7 centi, februārī – 7,5 centi, martā – 6,8 centi, aprīlī – 6,0 centi, bet maijā ir 7,6 centi.

Pārmaksa par šķietamo cenu “stabilitāti” ir acīmredzama, ļaujot uz tās rēķina pašlaik pelnīt turpat vai visiem elektroenerģijas tirgotājiem Latvijā. Tādēļ loģiska ir lietotāju vēlme atrast risinājumus, kas ļautu par elektroenerģiju maksāt taisnīgāku cenu. Un te pats vienkāršākais veids ir pārslēgt līgumu uz tā saucamo “dinamisko tarifu”, kas, kā jau tika minēts iepriekš, ilgtermiņā tik tiešām ir izdevīgāks.

Vienīgā problēma ar dinamiskajiem tarifiem ir cenu svārstības, kas biržā mainās katru stundu, un arī ir galvenais iemesls, kādēļ tik daudzi lietotāji no šī tarifu plāna baidās. Šķiet, ka maksājot tikai nedaudz vairāk, tiks samazināti riski, lai gan patiesībā vienkārši tiek palielināti izdevumi, bet īstas drošības tur nemaz nav. Tā, piemēram, Latvijā populārāko elektroenerģijas tirgotāju līgumi paredz, ka fiksēto tarifu cenas var tikt mainītas pat vairākas reizes gadā. Tas nozīmē, ka līdz ar lielākām tirgus svārstībām elektroenerģijas tirgotājs vienpusēji var samazināt savus riskus, bet līdz ar mazākām – patērētājs vienkārši maksā vairāk.

“Strādājam tikai saulainās dienās!”

Te arī netrūkst kuriozu piemēru. Laikam nav tāda sociālo tīklu lietotāja Latvijā, kas nebūtu pamanījis uzsaukumus, kuros elektroenerģijas lietotāji tiek aicināti “mazgāt veļu” naktī, jo tad, lūk, cena par kilovatstundu būšot lētāka un tāpēc tas varētu būt “izdevīgi”. Patiesībā šāda veida “izdevīgums” ir visnotaļ nosacīts, jo var jau kafiju dzert trijos naktī, bet diezin vai tas ilgtermiņā būs produktīvi, kā arī atstās labu iespaidu uz šāda veida “taupītāja” darba spējām un veselību.

Līdzīgi spriedelējumi ir dzirdēti arī uzņēmējdarbības vidē, kad izskanējuši aicinājumi par darba laika maiņu (īpaši vasarās) uz tām dienas stundām, kad saule samazina enerģijas tirgus cenu. Taču arī tie šķiet mazliet absurdi, jo tad sanāk, ka lietainā vai mākoņainā dienā virkne šādi “optimizētu” uzņēmumu vispār nestrādās, ražojot un sniedzot savus pakalpojumus tikai saulainās dienās vai stundās.

Runājot par uzņēmumiem plašāk, tie attiecībā pret privātajām mājsaimniecībām ir vēl neapskaužamākā situācijā, jo uzstādītās saules elektroenerģijas ražošanas jaudas mēdz būt daudz lielākas, bet atdeve no tām ir stipri zemāka, nekā tā bija plānota sākotnēji. Šo situāciju nav radījusi jaunā neto norēķinu sistēma, bet gan jaunās Nord Pool cenu tendences, kas rada situāciju, ka saražoto elektrību vairs nav izdevīgi nodot tīklā.

To var tikai vai nu izlietot uzreiz, vai arī pārdot par smieklīgu cenu. Vēl viens apstāklis, kas negatīvi ietekmē situāciju, ir grūti prognozējamās biržas cenu svārstības, kas pat lāgā nav saistītas ar laika apstākļiem. Tādēļ galvenā problēma, kas būtu jāatrisina, ir šāda – kā iepirkt un uzglabāt elektroenerģiju par viszemāko cenu un kā tērēt vai pārdot to tad, kad šī cena biržā ir visaugstākā.

Meklē veidus, kā izmantot tirgus svārstības

Likumsakarīgi, ka visi neto norēķinu sistēmā strādājošo mikroģeneratoru īpašnieki – gan privātpersonas, gan uzņēmumi – arvien intensīvāk meklē veidus, kā jaunajos apstākļos optimizēt un uzlabot savas sistēmas tā, lai tās pēc iespējas ātrāk atmaksātos un nestu peļņu. Tā ir objektīva un loģiska lietotāju rīcība, reaģējot uz jauno neto norēķinu sistēmu Latvijā, kā arī svārstībām Nord Pool biržā, ko viņi nekādi ietekmēt nevar. Protams, ka šo cenu svārstību problēmu izjūt elektroenerģijas lietotāji ne vien Latvijā, bet arī visā Eiropā, un tādēļ iekārtu izstrādātāji un ražotāji ir ķērušies pie risinājumu meklēšanas, kas nu jau vainagojušies ar pirmajiem panākumiem.

Viens no tādiem risinājumiem, kas kļūst arvien populārāks Eiropā, ir tā saucamās dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmas, kas darbojas pēc līdzīga principa kā “gudrā māja” vai “viedā māja”. Šīs sistēmas, izmantojot noteiktus algoritmus kombinācijā ar mākslīgo intelektu, ļauj lietotājiem automātiski iepirkt vai uzglabāt elektroenerģiju par viszemāko cenu un tērēt vai pārdot to tad, kad šī cena biržā ir visaugstākā. Ir pamats uzskatīt, ka pieprasījums pēc šādiem risinājumiem nākotnē tikai pieaugs, jo ieguvumi ir acīmredzami un argumentiem skaitļos ir grūti oponēt. 

Ja akumulatori automātiski uzkrāj elektroenerģiju tad, kad tās cena ir mīnus viens cents par kilovatstundu (kas bija zemākā cena atsevišķās diennakts stundās šī gada aprīlī), un attiecīgi izmanto vai nodod atpakaļ tīklā tad, kad tā ir 25 centi par kilovatstundu (kas savukārt bija augstākā cena aprīlī), tad ar šādām svārstībām 30 kilovatstundu dinamiskā enerģijas uzglabāšanas sistēma savam lietotājam vienā ciklā nopelna vai ietaupa vidēji 7,50EUR.

Vēl konkrētāks piemērs – 2024. gada 30. maijā elektrības cena svārstījās no 11,5 centiem līdz pat 60,5 centiem par kilovatstundu. Tātad ietaupījums vai peļņa tai pašai sistēmai sasniedz jau 14,70 EUR. Attiecīgi – jo biežāk notiek cenu svārstības un lielāka to amplitūda, jo lielāka peļņa vai ietaupījums elektroenerģijas gala lietotājam, kas lieto šādu sistēmu.

Nord Pool biržas dati liecina, ka cenas svārstās katru dienu – bet jūtamas cenu amplitūdas ir pat vairākas reizes dienā – un tā vismaz 60 reizes mēnesī. Tas nozīmē, ka peļņa vai ietaupījums mēneša griezumā var būt mērāms pat simtos, bet gada griezumā – vairākos tūkstošos eiro atkarībā no elektroenerģijas patēriņa un tā, vai ir un cik jaudīga saules enerģijas sistēma.

Protams, dažādi ražotāji piedāvā katrs savus risinājumus, bet ir nenoliedzams fakts, ka pašlaik dinamiskās enerģijas uzglabāšanas kustība pasaulē strauji attīstās. Apsveicami, ka šī tehnoloģija jau paspējusi atnākt līdz Latvijai un ir vismaz kāda pozīcija enerģētikā, ar ko tomēr esam pamanījušies būt vieni no pirmajiem Eiropā.

Fona informācija

Neto uzskaites sistēmā katru saražoto enerģijas vienību lietotājs gada laikā drīkst no elektrotīkla atgūt, saņemot kilovatstundu pret kilovatstundu. Tā ir vēsturiska sistēma, kas ir spēkā kopš 2013. gada, bet, kurai mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar pieteikties kopš 2024. gada 1. maija.

Savukārt neto norēķinu sistēmā tiek uzskaitīts ne tikai no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās un patērētās elektroenerģijas daudzums, bet arī noteikta elektroenerģijas tirgus vērtība.

Atšķirībā no elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas, kurā nosaka starpību starp lietotāja elektrotīklā nodotās un no elektrotīkla saņemtās elektroenerģijas apjomu kilovatstundās, neto norēķinu sistēmā izmanto starpību starp elektrotīklā nodotās un no elektrotīkla saņemtās elektroenerģijas vērtību – elektroenerģijas neto vērtību.

* biedrība “Vide Enerģija Resursi Tehnoloģijas” (VERT)

Novērtē šo rakstu:

29
12