Menu
Pilnā versija
Foto

Vajāšanas mānija? Vajāšanas realitāte?

Dainis Lemešonoks, speciāli Pietiek · 29.09.2016. · Komentāri (27)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Žurnālistiem bieži vien nākas sastapties ar trauksmes cēlājiem (tostarp kolēģiem), kuri ir svēti pārliecināti: viņus izseko, noklausās un filmē. Diemžēl pieredze apliecina: kaut stāstītais vienmēr izklausās pašreklāmiski un pat klīniski, reizēm smieklīgajā histērijā slēpjas nežēlīga patiesība. Tas var būt viens gadījums no simta, bet ar šādu pavērsienu vajag rēķināties.

Tāpēc man šķiet pilnīgi iespējami, ka jezgai ap Latvijā radīto viroterapijas līdzekli (nosaukumu neminēšu, lai netiktu pieķerts recepšu medikamenta cildināšanā) ir ļoti dziļas saknes. Tāpēc mānīgs var izrādīties sākotnējais iespaids, ka daži tvitertroļļi vienkārši ļaujas vēlmei – kas uzpampusi latviskā skaudībā – sabojāt dzīvi cilvēkiem, kuri mantojuši imunoloģes Ainas Mucenieces darba augļus.

Es varu piedāvāt versiju par jezgas sakņu iespējamo tīklojumu – protams, ja kādam tā interesē. Kaut kas aizdomīgi līdzīgs pirms deviņiem gadiem notika Lietuvā, kad vēzi ārstējošu zāļu ražotājs Amgen (ASV) tur centās iznīdēt vietējās pretvēža zāles.

Toreiz pūliņi rezultējās pat Eiropas Komisijas prasībā, lai valsts aizliegtu uzņēmumam Sicor Biotech (SB) ražot attiecīgo medikamentu kā neatbilstošu Eiropas Savienības prasībām – draudot ar Eiropas tiesu un milzīgiem naudas sodiem. Līdzīgi kā „Rīgas vīrusam” pretenzijas tika pamatotas ar to, ka šīs zāles tika ieviestas pirms iestāšanās ES.

Lietuvas valsts medikamentu kontroles dienests un Veselības aizsardzības ministrija mudināja valdību aizstāvēt SB, un toreizējais premjerministrs Ģedimins Ķirķils to publiski apņēmās. SB vadība skandālu saistīja tikai ar konkurences cīņu – lietuviešu medikaments bija par 40 procentiem lētāks nekā analoģisks Amgen ražojums. Tobrīd amerikāņu produkta pārdošanas apjoms sasniedza astoņus miljardus dolāru gadā – tika rēķināts, ka SB analogs, izplatoties ES un citu valstu tirgū, tam varētu atņemt piekto daļu ieņēmumu. (Iespaidīgā prognoze nepiepildījās, taču Lietuvas uzņēmums turpina medikamentu ražot un izplatīt.)

Starp citu, amerikāņu farmācijas un biotehnoloģiju uzņēmums pašu mājās tika apsūdzēts, ka „tā vietā, lai strādātu pie cilvēku dzīves pagarināšanas un uzlabošanas, Amgen nelegāli centies gūt peļņu, tādā veidā apdraudot medikamenta lietotājus” (AFP/LETA, 20.12.2012). Tam tika piemērots 762 miljonu dolāru liels sods – par tirgū nelikumīgi laistu mazasinības medikamentu, nosakot tā lietošanai tāda apjoma devas, kādas ASV Pārtikas un medikamentu administrācija bija atteikusies apstiprināt.

Amgen ir pārstāvēts Latvijā un kopā ar citiem te strādājošiem ārvalstu biofarmaceitisko zāļu ražotājiem izveidoja biedrību "Biofarmaceitisko zāļu ražotāju asociācija Latvijā". Šī asociācija bija viena no trijām, kuras bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs pērnā gada jūnijā demonstratīvi izslēdza no Farmācijas jomas konsultatīvās padomes par pretestību viņa plānam ieviest „paralēlo importu», lai medikamentus padarītu lētākus.

Varbūt tagad jaunā ministre un citi veselības politikas veidotāji – piemēram, Saeimas deputāti, piesakot finansējuma programmu veiksmīgākai cīņai ar vēzi, – jūtas spiesti ievērot neafišētas prioritātes medikamentu tirgū, jo skaudri jūt virs skaustiem nežēlīgo Damokla zobenu? 

Novērtē šo rakstu:

0
0