Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Par “neatkarīgām” saukto iestāžu vadītāji vakar sacentās ar komplimentiem valdībai un Saeimai, lai tā apstiprina valsts 2024. gada budžetā tādus pieaugumus šo iestāžu darbinieku algām un pārējiem izdevumiem, kādi iestāžu darbiniekus pilnīgi apmierinot.

“Neatkarīgo” iestāžu izdevumi un to pieaugumi 2024. gadā vakar tika izskatīti Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Iestāžu vadītāji uzskaitīja nākamajam gadam ieplānotos darbus, bet jo sevišķi akcentēja to, ka darbu tāmes valdībā saskaņotas un tāpēc neprasa nekādu Saeimas iejaukšanos. Saeimas komisijas līmenī šos stāstus ar vienādu atsaucību pieņēma gan valdību veidojošās koalīcijas, gan opozīcijas deputāti. Nebija pazīmju, ka vismaz opozīcija uzskatītu izdevumus par pārāk lieliem kopumā vai atsevišķās iestādēs vai pozīcijās.

Izdevumu pieaugumu kopsavilkumu prezentēja Finanšu ministrija. Pēc ministrijas aprēķiniem, kopējais izdevumu pieaugums 12 institūcijām nākamgad sasniegs 18,45 miljonus eiro un dod cerību, ka līdz 2026. gadam pieaugumu summa dubultosies. Nākamajam gadam atvēlētais izdevumu pieaugums ļaus šīm iestādēm iztērēt kopā 242,3 miljonus eiro. Tajos nav ietverti pašas Saeimas uzturēšanas izdevumi, kuru noteikšanā Saeima tik superneatkarīga, ka kopējā neatkarīgo institūciju sarakstā sevi neielika. Par šo gadu Finanšu ministrija informēja, ka Saeimas tēriņi noteikti 34,6 miljonu eiro apmērā.

Ļoti neatkarīgs mums arī Sabiedrisko pakalpojumu regulators, ko finansē ne tieši valsts budžets, bet uzņēmumi, kuru tarifus regulators regulē: jo augstākus tarifus nosaka, jo vairāk saņem kā procentus no uzņēmumu apgrozījuma. Šā gada budžetā regulatoram 6,5 miljoni eiro, bet nākamgad jābūt daudz vairāk atbilstoši apkures, elektrības utt. cenu kāpumam kopš pagājušā gada rudens. Deputāti laikam sapratuši, ka gaidāmie ienākumi komisijai būs nepieļaujami lieli un tāpēc gatavojas daudz ko mainīt komisijas darba regulējumā. Tā vismaz varēja domāt pēc Saeimas budžeta komisijas priekšsēdētāja Jāņa Reira publiskās sarunas ar regulatora valdes priekšsēdētāju Aldu Ozolu. Viņas vadītās iestādes izdevumi Saeimas Budžeta komisijas izskatīto un akceptēto izdevumu sarakstā šogad netika iekļauti.

Izdevumu kopskats un naudas saņēmēju rangi

Lūk, kāds kopskats paveras uz iestādēm, kuru izdevumu tāmes Saeimas komisija vienprātīgi akceptēja:

Neatkarīgā iestāde

Izdevumu pieaugums nākamgad

Kopā eiro

Valsts prezidenta kanceleja

1,6 miljoni

8,7 miljoni

Satversmes tiesa

580 tūkstoši

4,2 miljoni

Augstākā tiesa

1,1 miljons

9,8 miljoni

Rajonu un apgabaltiesas

3,6 miljoni

92,7 miljoni

Prokuratūra

1,8 miljoni

50,5 miljoni

Valsts kontrole

550 tūkstoši

8,1 miljons

Centrālā vēlēšanu komisija

1,3 miljons

7,5 miljoni

Tiesībsarga birojs

700 tūkstoši

3,2 miljoni

Konkurences padome

viens miljons

4,7 miljoni

Datu valsts inspekcija

60 tūkstoši

1,7 miljoni

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome

5,6 miljoni

46,7 miljoni

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome

240 tūkstoši

4,5 miljoni

Atbilstoši neatkarīgo iestāžu rangiem un tāmju izskatīšanas secībai sarakstu atklāja Valsts prezidenta kanceleja. Tās vadītāja Gunda Reire apliecināja, ka papildus vajadzīgie 1,6 miljoni eiro tiks izlietoti Latvijas ekonomiskās konkurētspējas veicināšanai trijos veidos. Pirmkārt, uzņēmēju līdzņemšanai valsts prezidenta ārzemju braucienos; otrkārt, lobija kampaņai par Latvijas kā nepastāvīgās dalībvalsts ievēlēšanu ANO Drošības padomē; treškārt, Valsts prezidenta komisijai Latvijas zinātnes un ekonomiskās konkurētspējas veicināšanai.

Tālāk deputāti pievērsās valsts uzturēto plašsaziņas līdzekļu budžeta pieaugumam par 5,6 miljoniem, kam lielākais īpatsvars kopējā caurlūkoto budžetu pieaugumā kopā par 18,45 miljoniem eiro. Atliksim šo iestāžu problemātikas izskatīšanu uz raksta beigām, šajā vietā uzsverot kopīgās iezīmes neatkarīgo iestāžu budžeta veidošanā.

Kopīgas iezīmes valsts iestāžu uzturēšanā

Paldies tiesībsargam Jurim Jansonam par norādēm uz diviem iemesliem valsts izdevumu pieaugumam. Pirmo, ka vārdkopa “iestādes kapacitātes celšana” ir tieši tas pats, kas ierēdņu algu paaugstināšana. Otro, ka starp iestādēm tiek dalītas funkcijas, kuru veikšana Latvijai uzspiesta. Tā, lūk, Latvija apņēmusies novērst diskrimināciju, lai gan nav skaidrs, kas, kā un ko šeit diskriminē.

Tomēr funkcija nevar palikt bez izpildītāja, par kuru šajā reizē izvēlēts tiesībsarga birojs. Tam piešķirti papildus 330 tūkstoši eiro, kurus J. Jansons apņēmās nākamgad iztērēt tam, lai kaut kādu diskrimināciju obligāti atrastu. Pēc tam diskriminācijas atrašanai iztērētā naudas summa tiks piešķirta birojam gadu no gada, lai tas cīnītos pret paša izdomāto diskrimināciju. Tikpat cik jaunajai funkcijai, birojs saņems arī “kapacitātes”, t.i., algu celšanai.

Atzīmējams arī Valsts kontroliera Rolanda Irkļa domu grauds, ka viņa iestādes (tūlīt gan viņš šo iestādi pametīs, lai 7. decembrī sāktu vadīt valsts uzņēmumu “Augstsprieguma tīkls”) darbinieku algas jāceļ tāpēc, ka citās kontrolējošajās iestādēs tās esot augstākas. Valstī tik tiešām kontrolētāju deficīts, ko izraisa kontrolējošo iestāžu lielais daudzums. Tādējādi izveidots ierēdņu algu celšanas mūžīgais dzinējs, jo katrai kontrolējošai iestādei algas jāceļ, lai tās darbinieki neaizbēg uz citām kontrolējošajām iestādēm.

Kopumā liela līdzekļu aprite tiesās un prokuratūrā, jo arī šādu iestāžu un to darbinieku skaits Latvijā liels. Izdevumu pieauguma caurmēra proporcija 3/4 algu pieaugumam un 1/4 informācijas tehnoloģiju attīstībai, lai šīs iestādes spētu ērtāk un ātrāk komunicēt savā starpā un tālāk Latvijas un pasaules plašumā.

Vēlēsim veiksmi Centrālajai vēlēšanu komisijai, kas nākamgad apņēmusies ne vien algot, bet arī barot Eiropas Parlamenta vēlēšanu komisiju locekļus. Pie tā paša nauda tikšot atlicināta tam, lai mēģinātu atvilināt uz vēlēšanām tik problemātiskas grupas kā jauniešus un Latvijas pilsoņus ārzemēs. Tas tiešām grūti sasniedzams mērķis, lai vēlētāju kopskaits neizrādītos apkaunojoši mazs.

Kāpēc valstij jāalgo žurnālisti

Valsts uzturētos plašsaziņas līdzekļus Saeimas komisijas sēdē pārstāvēja Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Jānis Siksnis. Viņš aizstāvēja finansējuma palielināšanu sabiedriskajiem medijiem nākamajā gadā par 5,2 miljoniem eiro, pašai padomei “kapacitātes celšanai” atvēlot vien dažus desmitus tūkstošu eiro. Toties vairāki simti tūkstoši eiro būs norakstāmi uz sabiedrisko mediju apvienošanas projektu sagatavošanas darbu nākamgad ar mērķi turpmākajos gados apgūt miljoniem eiro, ja sagatavošanas darbi labi veiksies.

Valsts apmaksāto žurnālistu uzturēšanas izdevumu pieaugums izraisīja vienīgo vērā ņemamo diskusiju komisijas sēdē starp J. Siksni un Nacionālās apvienības deputātu Arturu Butānu par to, vai pārāk liela daļa šīs naudas netiks novirzīta satura veidošanai krievu valodā. J. Siksnis paskaidroja, ka žurnālistu algu celšana nav atkarīga no tā, kādā valodā viņi veido raidījumus. Krievu valodās raidījumus veidojošie žurnālisti saņems algu pieaugumus tāpat kā latviešu valodā strādājošie žurnālisti, bet nav plānu paplašināt raidījumus krievu valodā.

Šogad ne latviski veidotā satura izmaksas plānotas par 1,51 miljonu eiro, kas ietver visu LTV saražoto saturu krievu, ukraiņu un poļu valodās, rakstus internetā, gan video saturu (ziņas darba dienās LTV7, kā arī vairākus iknedēļas raidījumus RUS.LSM multimediju platformā).

Viss LTV satura budžets latviešu valodā (ieskaitot LSM.LV) izmaksās 17,3 miljonus eiro, bet 1,51 miljoni eiro aizņems 8,7% no kopējā LTV satura budžeta.

No A. Butāna, t.i., no viņa pārstāvētā politiskā spēka un tā vēlētāju viedokļa raidījumi krievu valodā būtu vispār izbeidzami, jo ar krievu valodas saturu tiekot “šķelta sabiedrība”. Savukārt J. Reirs teicās kaut kur manījis informāciju, ka kāda krievvalodīga Latvijas Sabiedrisko mediju darbiniece Tallinā pateikusi kaut ko tādu, kas nebūtu savienojams ar valsts algota cilvēka statusu. No šāda gadījuma var izdarīt pretējus secinājumus. Varbūt vajag principā atbrīvoties no žurnālistiem, kuri spiesti koķetēt ar krievvalodīgo auditoriju un mēdz aiziet par tālu šai auditorijai tīkamu viedokļu paušanā. Bet varbūt labi vien ir, ka Latvijas valsts algo krieviski uzstāties spējīgus ļaudis, lai viņi ja ne slavētu Latvijas valsti un valdību, tad vismaz būtu savaldīgi tās kritizēšanā. Ļoti līdzīgu apsvērumu dēļ valsts cenšas labi algot arī latviešu valodā strādājošos žurnālistus.

Novērtē šo rakstu:

63
8