Menu
Pilnā versija

Pievienot komentāru

Lapas:    1   



Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo

paanalizējiet deklarāciju, autor

03.05.2018. 13:35

paanalizējiet pats savu amatpersonas deklarāciju,autor, kas jūs bijāt ministrijā un kas esiet tagad.

Atbildēt

Nikolajs Buivids

03.05.2018. 08:44

Ministru prezidentam

Nikolaja Buivida
Rīga, 2018.gada 3.maijs

Uzziņas pieprasījums

2017.gada 10.augusta, es – Nikolajs Buivids, atrodoties veikalā „Rimi”, adrese – Nīcgales iela 53, Rīgā, laikā aptuveni 21:00, gribēju nofotografēt rindu produktu, kuri atrodas veikalā tirdzniecības zālē. Veikala apsargs, kurš atsacījās nosaukt savējo vārdu uzvārdu, aizliedza man to izdarīt, atsaucoties uz izvietotu uz veikala durvīm uzlīmi.

Uzskatot, ka ar šādu rīcību ir pārkāpti manas tiesības, kuri izriet: no Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 3.panta 3.punkta; Civillikuma 1221.panta; Latvijas Republikas Satversmes 100.panta un lai aizstāvēt savas tiesības, es vērtos pie dažiem organizācijām (sk. pielikumā datnes ar nosaukumu: „20171031 sūdziba [email protected]” un „20171124 sudzība [email protected]”)

Atbildēs, kuras es saņēmu, valsts amatpersonas liek mani saprast, ka publiskās vietās, kuras ir veikalu zāles, manas tiesības kuri ir garantētas ar Satversmes 100.pantu un ar Eiropas konvencijas 10.pantu, var būt ierobežoti ne ar likumu, bet ar uzlīmi uz veikala durvīm.

Tie valsts amatpersonas pavisam neņem vērā, ka:

Ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhija ir sekojoša:
1) Satversme;
2) likums;
3) Ministru kabineta noteikumi.
Pamattiesību normas teksts ir jāpiemēro tieši un nepastarpināti un, kā to norādījis E.Levits, pamattiesības nav deklaratīva norma. (E.Levits, Piezīmes par Satversmes 8.nodaļu Cilvēka pamattiesības, Cilvēktiesību žurnāls, 1999.g., Nr. 9-12, 19.pants.);

Tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, kā arī paust savus uzskatus, kurus nedrīkst aplikt ar cenzūru, kuri ir garantētas, gan ar Satversmes 100.pantu, gan ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (ECK) 10.pantu, gan ar ANO Starptautiskais paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām. Satversmes 100.pantā noteiktās tiesības nav absolūtas, bet tas var ierobežot tikai ar likumiem, nevis ar uz veikala durvīm uzlīmi.

LATVIJAS REPUBLIKAS SATVERSMES TIESA savā, 1999.gada 6.jūlijā, spriedumā Lietā nr.04 – 02(99) secināja:

Tiesības uz informācijas brīvību, arī tiesības saņemt informāciju, ir cilvēktiesību un pamatbrīvību neatņemama sastāvdaļa. Šīs tiesības garantētas demokrātisko valstu pamatlikumos un starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos. Saskaņā ar Satversmes 100.pantu „ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus”. Savukārt, ievērojot Satversmes 116.pantu, šīs tiesības var ierobežot tikai ar likumu un tikai, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.(…) Eiropas demokrātisko valstu cilvēktiesību un brīvību garantiju pamatā ir Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija, kas Latvijā stājās spēkā 1997.gada 27.jūnijā. Apstiprinot šo Konvenciju, Latvija apliecinājusi apņemšanos saskaņā ar tās 10.pantu atzīt ikviena tiesības uz informācijas brīvību. Šīs tiesības ietver uzskatu brīvību un tiesības netraucēti saņemt un izplatīt informāciju. Minētajā pantā norādīts, ka šo brīvību īstenošana ir saistīta ar pienākumiem un atbildību, tā var tikt pakļauta formalitātēm un ierobežojumiem, bet tikai tādā gadījumā, ja šīs formalitātes vai ierobežojumi, pirmkārt, noteikti ar likumu. Otrkārt, ja tie nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu valsts vai sabiedriskās drošības intereses vai citu cilvēku pamattiesības un brīvības.

Saskaņā ar Satversmes 1. pantu, kura darbība Latvijā tika atjaunota jau 1990.gada 4.maijā, „Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika”. Viena no demokrātiskas un tiesiskas valsts pazīmēm ir cilvēka tiesību un pamatbrīvību garantēšana, un tikai atsevišķos gadījumos šīs tiesības un brīvības var tikt ierobežotas, bet ierobežotas tikai ar likumu.(…)

Demokrātiskas valsts pārvaldes funkcionēšanas neatņemama pazīme ir tās pārskatāmība (…). Pārvaldes iestādēm savā ikdienas darbā jāievēro un jāpiemēro cilvēktiesību normas, kas noteiktas Satversmē un citos likumos.(…)
(skatīties http://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2016/02/04-0299_Spriedums.pdf )
(http://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2016/02/2003-02-0106_Spriedums.pdf )

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32.panta otro daļu, Satversmes tiesas spriedums un tajā sniegtā attiecīgās tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām (arī tiesām) un amatpersonām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām.

Ņemot vērā visu minēto, kā arī Administratīvā procesa likuma 98.pantu un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pantu, sniegt man uzziņu par manam tiesībām, izmantot Satversmes 100.pantu tiesības, atrodoties publiski pieejamas vietas veikalos?

Atbildēt

Kolēģis pa cehu

02.05.2018. 18:38

Juri Rancānu par deputātu!!!

Atbildēt

Eduards Lunis

02.05.2018. 18:07

---Ir jau sen -PAR VĒLU!
--Varturi-tie paši,kuri bija arī padomju laikā, vai ieņēma augstus posteņus, ir pilnībā iznīcinājuši Latvijas attīstības iespējas ! Pie tam, neviens no Latvijas apzadzējiem, izzadzējiem nav saukts pie atbildības!? Tas jau liecina, -LATVIJĀ NAV TIESISKA VALSTS!? lATVIJA IR DRAUDS NATO!? NAV IZPILDĪTS m. hADSONA IETEIKUMS-VEIKT LATVIJAS VARAS AUGŠGALA NOZIEGUMU STARPTAUTISKA IZMEKLĒŠANA UN VAINĪGO LATVIJAS IZNĪCINĀŠANĀ-SODĪŠANA!

Atbildēt

es

02.05.2018. 18:02

Ko Jančuks ar šito gribēja pateikt??? Nojaušu, ka kaut kas viņam netīk, bet kas tieši netīk un, ko viņš iesaka labot, tā arī nesapratu...

Atbildēt

Lapas:    1   

Jūsu vārds:

Komentāra teksts: