Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts policijas Iekšējās kontroles biroja priekšnieces Ivetas Smočas (attēlā) skatījumā ar tiesas spriedumu fiksētie policista Anda Kasilova meli oficiālā dokumentā – administratīvā pārkāpuma protokolā nav nekas nopietns: šajā gadījumā tiesa vienkārši esot „atzinusi par nepamatotu policijas amatpersonas lēmumu, kas pieņemts administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros”, tā ka nekādu pārkāpumu policists Valsts policijas vadības ieskatā neesot izdarījis.

Pietiek jau aprakstīja situāciju pagājušā gada decembra sākumā, kad, ja ticētu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Zemgales iecirkņa jaunākā inspektora Kasilova sastādītajam administratīvā pārkāpuma protokolam, autovadītājs Grigorijs Golcs tīši un ļaunprātīgi nepakļāvās viņa likumīgajām prasībām.

Ja ticēt Kasilova oficiāli konstatētajam, tad Golcs pēc negadījuma izraisīšanas bija veicis „mēģinājumu aizbraukt no negadījuma vietas” Rīgā, Antenas ielā 2, netālu no Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) ēku kompleksa. Viņš arī „ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām prasībām noslāpēt automašīnas dzinēju un izkāpt no automašīnas”, līdz policijas darbinieks „atvēra durvis un izņēma no aizdedzes atslēgu”.

Visus šos pārkāpumus Valsts policijas darbinieks bija saskatījis un aprakstījis oficiālā dokumentā, kas pēc tā izskatīšanas tiesā autovadītājam par „ļaunprātīgu nepakļaušanās policijas iestādes darbinieka likumīgam rīkojumam vai prasībai” atbilstoši Administratīvo pārkāpumu kodeksam būtu nodrošinājis naudas sodu līdz 280 eiro vai pat administratīvo arestu uz laiku līdz 15 diennaktīm.

Golcs gan bija skaidrojis, ka nekādu pārkāpumu nav izdarījis – pēc negadījuma izkāpis no savas automašīnas, to noslāpējot, tad gaidījis ceļu policiju, atspiedies pret savas automašīnas bagāžas nodalījuma durvīm, no auto paņēmis tikai virsjaku, bet pats braucamais no vietas nav kustināts, un aizdedze nav ieslēgta. Taču prakse rāda, ka, neesot citiem pierādījumiem, tiesa daudz biežāk notic policijas darbinieka interpretācijai par notikušo. Līdz ar to Golcam ar savu versiju nebūtu bijis īpašu izredžu. Viņš

Šajā gadījumā autovadītājam tomēr paveicās, jo negadījums, viņam pēc tehniskās apskates atpakaļgaitā iebraucot aizmugurē stāvošajā automašīnā, bija noticis tieši blakus CSDD kompleksam. Līdz ar to notikušo bija fiksējušas CSDD novērošanas kameras, un to ierakstus uz tiesas sēdi bija izprasījis Golca aizstāvis, zvērināts advokāts Dēvijs Elnionis.

Ieraksti tiesai tad arī uzskatāmi parādīja – policijas darbinieks protokolā ir fiksējis nepatiesu notikušā aprakstu. „Ar lietā iegūto pierādījumu – 2016. gada 8. decembra videoierakstu no CSDD tehniskās apskates stacijas nav konstatējams ziņojumā un protokolā norādītais pārkāpums,” – tik korekti Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 17. februāra spriedumā aprakstīti policijas darbinieka meli, kas autovadītājam varēja maksāt naudas sodu vai pat ikdienā par „sutkām” saukto administratīvo arestu.

Taču izrādās, ka Valsts policijas vadībai pat ar tiesas spriedumu konstatēti policista meli nešķiet vērā ņemams pārkāpums, - šāds ir Valsts policijas Iekšējās kontroles biroja priekšnieces Ivetas Smočas komentārs par notikušo:

„Saskaņā ar šo tiesas spriedumu ir atzīts par nepamatotu policijas amatpersonas lēmums, kas pieņemts administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu 175. pantā norādītās administratīvo pārkāpumu lietas izskata rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši – respektīvi, tiesa ir tā, kam piešķirta kompetence, izvērtējot lietā esošos materiālus un pierādījumus, pieņemt galīgo nolēmumu administratīvā pārkāpuma lietā.

Tāpat situācijām, kad administratīvā pārkāpuma lietu uzreiz izskata policijas vai citas iestādes amatpersona, jebkurā gadījumā valstī pastāv mehānisms, kas paredz personai, kura nepiekrīt amatpersonas lēmumam, tiesības pārsūdzēt šo lēmumu un prasīt to vērtēt tiesai.

Pieļaujama ir situācija, kad tiesas kā augstākas instances interpretācija un skaidrojums par tiesību normu piemērošanu, izvērtējot visus lietas materiālus kopsakarā, var atšķirties no amatpersonas sākotnējā lēmuma administratīvā pārkāpuma lietā un šādā gadījumā iesaistītajām pusēm (personai un iestādei/amatpersonai, kas pieņēmusi lēmumu), protams, saistošs ir augstākas instances nolēmums.

Šāda situācija nevar tikt uzskatīta par amatpersonas pieļautu disciplinārpārkāpumu, par kuru būtu piemērojama disciplināratbildība. Likumiskās sekas, kas šādā situācijā iestājas, ir tiesas spriedums, ar kuru tiek atcelts konkrētās amatpersonas pieņemtais lēmums, izbeidzot lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā. Konkrētajā gadījumā tas attiecīgi arī ir noticis.

Tai pašā laikā jebkura persona, kura uzskata, ka policists kādā situācijā apzināti ir rīkojies neatbilstoši saviem pienākumiem vai ļaunprātīgi pārkāpis likumu, iekšējos normatīvos aktus vai ētikas normas, par to var individuāli ziņot Valsts policijas Iekšējās kontroles birojam vai Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības birojam, kas šādus gadījumus izskata un, ja tiek konstatēta policista pretlikumīga rīcība, piemēro attiecīgas sankcijas pret konkrēto amatpersonu.”

Uz Pietiek norādi, ka šajā tiesas spriedumā ir precīzi fiksēts, ka policijas darbinieks oficiālā dokumentā, aprakstot notikušo, ir melojis, un šiem meliem varēja būt potenciāli smagas sekas attiecībā uz konkrēto vadītāju, un tikai videoieraksta esamība nav ļāvusi šādām sekām iestāties, tā ka būtu nepieciešams Valsts policijas vadības detalizēts skaidrojums par notikušo, Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietnieks Dairis Anučins Pietiek atzina, ka šādu skaidrojumu varot saņemt tikai ar oficiāla informācijas pieprasījuma palīdzību.

Pašlaik Pietiek pārstāvis jau ir oficiāli pieprasījis Valsts policijas priekšniekam Intam Ķuzim sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1) kā konkrēti Valsts policijas vadība rīkosies šajā gadījumā, kad ar tiesas spriedumu ir fiksēti Valsts policijas darbinieka meli oficiālā dokumentā, kuriem varēja būt smagas sekas attiecībā uz konkrētu personu?

2) kā tieši Valsts policijas vadība rīkosies, lai šādi gadījumi neatkārtotos vai atkārtotos iespējami retāk?

3) kā tieši Valsts policijas vadība rīkosies saistībā ar Valsts policijas pārstāvja neierašanos uz tiesas sēdi?

Foto - LETA

Novērtē šo rakstu:

1
0