Iesaki rakstu:

TV3 raidījums “Nekā Personīga” 11. jūnijā Iekšējās drošības dienesta (IDB) pagaidām vēl vadītājam Valteram Mūrniekam (attēlā) komplimentārā sižetā vēstīja par ministra Māra Kučinska lēmumu izsniegt savam padotajam vilka pasi. Blakus dažādu, sižeta autoruprāt, Mūrnieka labo darbu uzskaitei balansam tika arī atzīmēts, ka iekšlietu ministram neesot saprotams, kāpēc IDB redzeslokā visu šo gadu laikā nebija nonācis ilggadējais Rīgas reģiona policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks, kriminālpolicijas vadītājs Andrejs Sozinovs, lai gan versijas par viņa saistību ar noziedzīgo pasauli savos iesniegumos tiesībsargiem bija minējis advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

Var jau būt, ka cilvēkiem, kam uzvārdi Mūrnieks un Sozinovs neko daudz neizsaka, joprojām ir palikuši neatbildēti jautājumi. Taču nav īpašs noslēpums, ka bijušais kādas iestādes apsardzes vadītājs tikko izveidotā IDB priekšnieka amatā nokļuva ne jau bez Sozinova gādības. Pēdējais, ja tā var teikt, ministrijā bija Mūrnieka krusttēvs.

Lai gan vismaz publiski par Mūrnieka darbībām, kas nu ne gluži atbilst valsts interesēm, piemēram, par austrumu robežas būvēšanas nobremzēšanu un sadārdzināšanu, izteiktas tikai aizdomas, samērā nesen darbu sākušā ielšlietu ministra lēmums atvaļināt savu padoto visdrīzāk ir tieši saistīts ar vēlmi daudzmaz civilizēti tikt vaļā no personas, kuru uzskata par Sozinova cilvēku.

Mūrnieku un Sozinovu saista ne tikai darbs ministrijā un darba lietas, bet arī kopīgs vaļasprieks – medības. Abi ir medību kolektīva biedri, kas šauj zvērus Taurenē. Kolektīvā ir dažādi cilvēki, kas arī pamanījušies pievērst sev uzmanību. Piemēram, bijušais IDB darbinieks Gints Ginters, pret kuru ierosināta krimināllieta, pamanījies pastrādāt arī Sozinova vadītajā Rīgas kriminālpolicijā. Sakritība, protams.

Labi zināms, ka mednieki ne tikai kopā šauj zvērus un putnus, bet arī kopā veselīgi atpūšas. Un droši vien atpūtai pa starpu kā vīrs ar vīru un kā mednieks ar mednieku izrunā visu, kas svarīgs un runājams. Atšķirībā no Taureņu pirts sarunu ierakstu nav, tāpēc var tikai minēt, par ko runāja un kādas darbības saskaņoja. Taču vismaz tas, ka viens kolektīva biedrs lika mieru otram viņa aktivitātēs, kas tiek uzskatītas par prettiesiskām, nu gan ir skaidrs.

Tāpēc nevajag brīnīties, ka tādu cilvēku kā Mūrnieks vairs negrib ministrijā un sūta pensijā. Kāpēc gan Kučinskim būtu jāatbild par jokaino ministru Kozlovska, Ģirģena un Golubevas darbinieku gēkiem, kas, iespējams, vēl nāks gaismā? Izbrīna tikai tas, ar kādu azartu iepriekš minētajā sižetā Mūrnieku aizstāvēt metās virsprokurors Jānis Omuls. Tā vien šķiet, ka šis prokurors arī ir mednieks…