Iesaki rakstu:
Cilvēkiem, reizēm veselām ļaužu grupām, ir grūti pieņemt pašcieņu traumējošus faktus. Tad ieslēdzas psiholoģiskā aizsardzība. Viens no mehānismiem ir psiholoģiskā projekcija, kad savas negatīvās īpašības piedēvē citiem, turklāt pārsvarā pārspīlēti.
Domāju, ka, neskatoties uz bravūru, Baltijas valstu tautām tomēr ir grūti pieņemt nonākšanu gandrīz vai verdziskā atkarībā no tēvoča Sema labvēlības. Tādēļ baltiešu vasaļi (lasi – vagari) pašsuģestijai projicē sev un sizerēnam “aiz peļķes” piemītošos niķus un stiķus uz austrumu kaimiņu, no kura apkampieniem salīdzinoši nesen izdevās izrauties. Bijušais Igaunijas Iekšējās drošības dienesta vadītājs Arnolds Sinisalu postulē: “Krievijai ir vai nu vasaļi, vai ienaidnieki.”
Kremlis gan jau gribētu visus uz grēcīgās zemītes dancināt pēc sava prāta. Taču realitāte uz planētas to nepieļauj. Sinisalu muldēšana aiziet pretrunā ar kolektīvo Rietumu propagandu, kurā Putinu zīmē kā ķīnīzeru sutenera Sji prostitūtu.
Nevar noliegt, ka Krievijai ar Ķīnu ir ļoti spēcīgi jārēķinās. Arī “ļaunuma impērijai” draudzīgās valstis – Irānu un Ziemeļkoreju – ne tuvu nevar nosaukt par padevīgām. Pat Kolektīvās drošības līguma organizācijas dalībvalstis uzliek nikolaju uz Krievzemes sirdēstiem. Krievijas un Baltkrievijas savienībā Lukašenko jūtas kā karalis.
Uz diviem krēsliem sēdošais turku sultāns Erdogans, indiešu nacionālists Modi vai maģāru līderis Orbāns vasaļa statusā neatrodas. Varbūt Melnajā kontinentā krievi atļaujas stingrāku pozīciju, taču arī tur pārcensties nedrīkst, lai afrikāņi nesagribētu atpakaļ iepriekšējos kolonizatorus.
Par amerikāņu “mesiānismu”, dubulto standartu demokrātijas un LGBT “vērtību” uzspiešanu pasaulē neizplūdīšu. Jeņķu pazoļu laizītāji tāpat savu mēli bez ierastās nodarbes neatstās, bet veselo saprātu nezaudējušie paši visu redz. Par ASV attieksmi pret pārējo cilvēci visu izsaka ekstrateritoriālā jurisdikcija, kuru pasaules žandarms pielieto pēc saviem ieskatiem.