Iesaki rakstu:

Pagājušā gada 20. decembrī jau kārtējo reizi vairāk nekā trīs mēnešu laikā tika atceltas tiesas sēdes, lai pasludinātu spriedumu Vladimira Vaškeviča "spridzinātāja" Mārtiņa Putniņa lietā. 14.12.2017 Rīgas apgabaltiesas tiesnesis J.Stukāns (tiesnesis, kurš pats šajā lietā pasludināja pirmās instances spriedumu) kārtējo reizi noņēma lietu no izskatīšanas sakarā ar tiesneses S.Gļazeres "slimošanu" tieši pēdējo trīs mēnešu laikā, kad bija jāpasludina tiesas spriedums.

2011.gada 18.martā Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Juris Stukāns paziņoja, ka atzīst Mārtiņu Putniņu un lietuviešus par vainīgiem inkriminētajos noziegumos, bet spriedums būs pieejams divu nedēļu laikā 2011.gada 1.aprīlī. Taču spriedums netika uztaisīts līdz 2011.gada 1.aprīlim, bet apsūdzētajiem tika nosūtīts paziņojums, ka spriedums būs pieejams 2011.gada 2.jūnijā.

Tomēr arī 2011.gada 2.jūnijā apsūdzētie tikai saņēma vēl vienu papīru, kurā tiesas sprieduma sagatavošanas termiņš atkal tika pārcelts uz 2011.gada 14.jūliju, kas bija pretrunā ar Kriminālprocesa likuma 277.panta 7.punkta nosacījumiem.

Divas kasācijas instances ir atgriezušas šo lietu atkārtotai izskatīšanai ar secinājumu, ka spriedumi ir pamatoti ar nepieļaujamiem pierādījumiem, tomēr tiesu instances spītīgi turpināja atkārtoti rakstīt notiesājošos spriedumus uz tiem pašiem nepieļaujamajiem pierādījumiem.

Tiesvedība šajā lietā turpinās jau 8 gadus, divas reizes kasācijas instances ir atcēlušas notiesājošos spriedumus un nosūtījuši lietas atkārtotai izskatīšanai. Visu šo laiku Mārtiņš Putniņš un divi lietuvieši atrodas apcietinājumā.

Pats V. Vaškevičs vairākkārtīgi norādīja, ka pēc viņa rīcībā esošās informācijas viņa slepkavības mēģinājuma ne organizators, ne izpildītājs nav ne Mārtiņš Putniņš, ne apcietinātie lietuvieši, bet Genādija Peredeļska māte tiesā konkrēti nosauca uzvārdus, kas ir saistīti ar viņas dēla slepkavību.

Tiesas instances šīs liecības pilnībā ignorēja, kā arī ignorēja gan ekspertu slēdzienus par videokamerās redzamo cilvēku neatbilstību notiesātajiem, gan liecinieku liecības par zobu neesamību redzētajam slepkavam, gan galvenā liecinieka melu detektora rezultātu ticamības novērtējumu.

Notiesājoša sprieduma gadījumā izveidosies situācija, ka Latvijas tiesu tiesneši trešo reizi pēc kārtas ignorē kasācijas instances spriedumus par pierādījumu pieļaujamību, bet attaisnojoša sprieduma gadījumā liks uzdot jautājumus tiesnešiem, kuri, spītīgi ignorējot lietā esošo pierādījumu kopumu un kasācijas instances secinājumus, turpināja rakstīt notiesājošos spriedumus.

Aizstāvības advokāti prognozē, ka turpmākai laika vilcināšanai tiks nomainīts tiesas sastāvs. Šī situācija šajā tiesvedības procesā nostāda nelāgā gaismā visu Latvijas tieslietu sistēmu.