Menu
Pilnā versija
Foto

Veiksmes stāsta neiespējamība

Raimonds Nipers · 03.04.2013. · Komentāri (28)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Politiķi visos laikos, lai attaisnotu savu eksistenci, izmantojuši savā labā propagandu. Mūsu paaudze dzīvoja attīstītā sociālismā, un mēs cēlām komunismu, bet aiz robežas bija sapuvušais kapitālisms, un tur iedzīvotāji, lai izdzīvotu, gāja streikot. Tāda bija komunistu propaganda, un mēs tai ticējām. Nojuka robežas - un kas izrādījās?

Pašreiz cilvēkiem ir daudz plašāk pieejama informācija, masu mediji, televīzija, internets un it kā grūtāk pasniegt nepatiesu informāciju. Mani šokē, kā tiek pasniegta vienpusējā informācija par valsts attīstību no Valda Dombrovska valdības puses, - paskatoties valsts statistikā, ir redzami pavisam citi dati.

Latvijai iepriekšējais ir bijis straujas izaugsmes gads, kad turpinājās strauja ekonomikas izaugsme ar IKP pieaugumu 5,6% apmērā. Tas lielā mērā ir kļuvis iespējams, pateicoties būtiskām izmaiņām valsts ekonomikas struktūrā un strukturālo reformu rezultātā atgūtajai valsts konkurētspējai…

Kad Latvijas ekonomika bijusi starp visstraujāk augošajām Eiropas Savienībā…Viens no būtiskākajiem izaugsmes faktoriem pēdējos divos gados bija eksportējošo nozaru straujā attīstība… Treškārt, sociālajā plānā valdība ir aktīvi strādājusi pie jautājumiem, kas saistīti ar demogrāfiskās krīzes risināšanu un sabiedrības saliedētības veicināšanu… Visbeidzot, valdības uzmanības centrā ir bijusi reģionu attīstība, īpaši gribētu atzīmēt rīcības plānu Latgales attīstībai...

Tā Saeimai savā atskaitē par 2012. gadu teica Ministru prezidents Dombrovska kungs, kura uzrunu laikraksts Latvijas Avīze 22. marta numurā jau karikatūras veidā pielīdzināja Minhauzena stāstam.

Ja 27 ES valstīs 2011. gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) palielinājās vidēji par 1,5%, tad Latvijā 2011. gadā salīdzinājumā ar 2010. gadu IKP palielinājās par 5,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. 2011. gadā IKP faktiskajās cenās sasniedza 20,15 miljardus eiro. IKP uz vienu Latvijas iedzīvotāju ir diezgan niecīgs, 2011. gadā tas bija tikai 9764 eiro, un Latvija Eurostat nabadzības indeksā noslīdēja no 25. vietas uz 26. vietu, apsteidzot vien Rumāniju.

Ja IKP ir valsts tautsaimniecībā gada laikā saražoto un sniegto pakalpojumu galaprodukts naudas izteiksmē, tad, valdībai palielinot nodokļus un tarifus energoresursiem, palielinās produktu un pakalpojumu cenas, tātad vienkārši pieaug arī valsts IKP.

Pēdējos divos gados eksportējošo nozaru straujā attīstība pamatā bija balstīta uz mežu nežēlīgo izskūšanu un lielo reeksportu. Valsts politikas plānošanas līmenī atsevišķi eksports un reeksports netiek nodalīts, - piemēram, kā vienu no pieciem Latvijas lielākajiem eksportētājiem Latvijas valsts statistika fiksē Samsung Electronics Baltics un farmaceitisko izstrādājumu vairumtirgotāju Roche Latvija.

Valsts izaugsme lielā mērā bija, pateicoties lielajai ēnu ekonomikai, kura par spīti valdības nekompetentajiem ekonomiskajiem lēmumiem izdzīvoja un pat spējusi attīstīties un vilkt valsti āra no ekonomiskās krīzes. Valstī ir noteikti 14 nodokļi, kurus uzliek saskaņā ar konkrētā nodokļa likumu, kuru kopējais nodokļu slogs no valsts vidējās aprēķinātās darba algas - mēnesī 484 Ls - kopā ar valsts un pašvaldības 97 nodevām sastāda vidēji 75%. Darba algām līdz 400 LVL piemērojamā nodokļa likme 44% apmērā ir lielākā pasaulē, ES valstīs šāda lieluma darba algām būtu piemērojam nodokļa likme vidēji līdz 10%. PVN 21% apmērā piemērošana pārtikas precēm ir otrā lielākā nodokļa likme pasaulē, pārtikas pamatproduktiem pasaulē piemēro vidēji 5% lielu nodokli. Līdz ar to valsts iedzīvotājiem nepastāv iespēja visus nodokļus maksāt.

Pēc ASV ekonomista A. Lafēra pētījumiem, kritisko punktu, aiz kura, pieaugot nodokļu likmei, budžeta ieņēmumi samazinās, nosaka dažādi - no 35% līdz 65%. Prakse rāda, ka visās valstīs nav vienādi nodokļu likmes lielumi. Pastāv valstis, kurās maksimālās nodokļu likmes ir zemākas nekā 35%. Bet ir arī valstis, kur tās ir augstākas par 65%, kā tas ir Latvijas gadījumā. Tomēr pārāk augstas nodokļu likmes nestimulē uzņēmējdarbību. Līdz ar to samazinās ieņēmumi valsts budžetā, likumsakarīgi nodokļu ieņēmumi sastāda vien 30% no IKP 

Pēc Eurostat datiem, 2011. gadā valstī 840 tūkstoši iedzīvotāju dzīvoja zem nabadzības robežas, bezdarba līmenis ir 14,4%, valsti ir pametuši pāri par 300 tūkstošiem darbaspējīgo iedzīvotāju, Latvijas teritorija tiek atbrīvota no cilvēkiem, Latgali faktiski pametuši 40% iedzīvotāju. Pēc VID datiem, 2013. gada janvārī darba ņēmēju bija 769 638, no tiem 270 tūkstoši sabiedriskajā sektorā nodarbināto, kas ir lielākais skaits ES valstīs attiecībā pret valsts iedzīvotāju skaitu. pensionāru skaits pieauga līdz 583 406 (vecuma pensionāri - 483 595 un izdienas pensionāri un invalīdi - 99 811), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tātad valstī tiešo nodokļu maksātāju, kas veido IKP galaproduktu, ir vien 500 tūkstoši strādājošo. Statistikas dati rāda - jau pašlaik viens strādājošais apgādā divus budžetniekus, un valsts tiek uzturēta, pastāvīgi aizņemoties, vispārējās valdības sektora parāds sasniedzis 6 028,2 milj. latu jeb 42,6% no IKP. Jau tuvākajā nākotnē par pensijām tiks aizmirsts. Tikai Minhauzens var ignorēt statistikas datus un stāstīt valsts iedzīvotājiem veiksmes stāstus!

Novērtē šo rakstu:

0
0