Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kanceleja, ko vada iepriekš Latvijas pasta vadītāja amatu zaudējušais Arnis Salnājs, neveic nekādus aprēķinus par to, kādus resursus tai ir prasījušas un prasa tiesvedības septiņpadsmit administratīvajās lietās, kas sāktas pēc tam, kad Vējoņa kanceleja atteikusies sniegt informāciju par nodokļu maksātāju naudas tēriņiem un saistītām tēmām, jo „tas būtu nelietderīgi”, - to prezidenta kanceleja atzinusi, atbildot uz oficiālu informācijas pieprasījumu.

Pašlaik pret Vējoņa kanceleju ir tikušas sāktas jau 17 administratīvās tiesvedības saistībā ar šīs iestādes atteikumu sniegt informāciju par nodokļu maksātāju naudas tēriņiem un saistītām tēmām.

Jau trīspadsmit tiesvedībās tiesa ir uzlikusi par pienākumu Vējoņa kancelejai tai prasīto informāciju sniegt, daudzās no tām prezidenta kancelejas rīcība ir atzīta par prettiesisku, un trīs lietās spriedums jau ir stājies spēkā.

Nu izrādās, ka šajā iestādē netiek veikti pat nekādi aprēķini, cik tieši nodokļu maksātājiem ir izmaksājusi Vējoņa kancelejas vadības vēlme nesniegt informāciju par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu un gatavība izmantot iestādes resursus, lai arī tiesā aizstāvētu vēlmi šos tēriņus paturēt noslēpumā.

Vai Vējoņa kanceleja ir apkopojusi datus par to, kādus tās cilvēkresursus un citus resursus ir prasījusi tiesvedība katrā no šīm administratīvajām lietām? Ja jā, kādi ir šie dati par katru administratīvo lietu? Ja nē, kādu iemeslu dēļ ne? Vai kancelejā ir izvērtēts šo resursu izmantošanas lietderīgums? Ja jā, kad šis izvērtējums ir veikts, kas to veicis un kādi bijuši rezultāti? Ja nē, kādu iemeslu dēļ ne?

„Kanceleja nav veikusi šādus aprēķinus saistībā ar tiesvedībām nepieciešamo dokumentu un paskaidrojumu sagatavošanu,” skan Vējoņa kancelejas nule sniegtās atbildes uz šiem oficiāli uzdotajiem jautājumiem. „Papildus uzskaites un aprēķinu vešana prasītu vēl vairāk resursu patēriņu un tas būtu nelietderīgi, turklāt nav noteiktas vienotas metodikas šādu aprēķinu veikšanai, kā arī tādus normatīvie akti neparedz…”

Novērtē šo rakstu:

58
5