Menu
Pilnā versija
Foto

Vēlreiz par valsts drošību

Arturs Priedītis · 26.12.2018. · Komentāri (96)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja tauta ir valstsnespējīga, tautas politiskā apziņa ir nulles līmenī, tauta neciena valstisko suverenitāti un savu valsti ar prieku nodod valdīt ārpasaules kolhozam, tad tādai tautai nevar būt elementāra priekšstata par valsts drošību un par katra pilsoņa pienākumu piedalīties valsts drošības sargāšanā. Tāda tauta nav spējīga saprast, ka valsts drošības sargāšana ir obligāts elements jebkurā valstiskumā. Tāda tauta nesaprot, ka VDK bija valsts drošības sargāšanas instruments un toreiz katra pilsoņa pienākums bija palīdzēt sargāt savu valsti. Tāda tauta nav spējīga nošķirt neliešus-„stukačus” no tiem cilvēkiem, kuri deva reālu ieguldījumu valsts labā.

Obligāti ir jāņem vērā, ka arī tagad katra pilsoņa pienākums būtu sargāt LR, ja tā būtu īsta valsts. Katram LR pilsonim būtu jāsadarbojas ar LR drošības iestādēm. Tikai tagad ir viena nianse: LPSR/PSRS bija normāla valsts - sociāli atbildīga valsts. Tāda nav LR, kurā ir nacionāli reakcionārs un krimināli oligarhisks valstiskums ar noziegumu brīvību. Neeksistē nekāda sociālā atbildība.Tāpēc sadarboties ar tādu kriminālā kapitālisma oāzi faktiski ir liels grēks. Tāpēc šodien pilsoņiem pildīt savu pilsonisko pienākumu ir ļoti grūti - morāli necienīgi. Tā nebija agrāk. Un runa nav par tiem cilvēciskajiem mēsliem, kuri bija stukači, lai sariebtu sievasmātei, kaimiņam, darba biedram utt. Tādi mēsli ir jāatmasko, bet tas nenotiks, jo tagad Melnie Kangari arī vēlas tikai sariebt tiem, kuri ir gudrāki, godīgāki, pilsoniski patriotiskāki. Viņi pilda savu saimnieku uzdevumu turēt cilvēkus savstarpējā naidīgumā, kompromitēt labākos cilvēkus. Mēsli veic savu mēslu funkciju. Un viņiem ir panākumi, jo tautas politiskās apziņas trūkums neļauj lietas kārtot adekvāti taisnīguma un godīguma principiem nevienā dzīves segmentā.

Noziedzīgās suverenitātes un organizētās noziedzības vidē atsedzas daudzas valstiski organizatoriskās nepilnības, kuras valstiski normālā vidē neeksistētu vai izpaustos minimāli. Piemēram, valsts nepilda ļoti svarīgu ideoloģisko uzdevumu: nemāca sabiedrību, ka valsts drošības aizsardzība ir katra pilsoņa pienākums. Proti, katra pilsoņa pienākums ir sadarboties ar DP, SAB utt.

Kas attiecas uz LR minēto institūciju pamatbāzi VDK, tad jāpieiet šai struktūrai ir stingri diferencēti. Obligāti ir jānodala tie VDK kadri, kuri sagrāva visu, lai zagtu savās kabatās ("prihvatizētu") un izveidoja zagšanai piemērotu valstiskumu (kriminālo kapitālismu). Viņi ir jānodala no tiem VDK kadriem, kuriem nebija un nav pieņemama tautas mantas izlaupīšana, šodien - budžetu izzagšana.

Protams, "3.atmoda" bija PSKP/VDK morālo kastrātu projekts, lai otrā rītā uz brokastu laiku kļūtu miljonāri - "prihvatizētu" visu. PSKP/VDK morālo kastrātu noorganizētā iestāšanās NATO un ES ievērojami palielināja PSKP/VDK morālo kastrātu zagšanas iespējas, kas jau sen ir aksiomātisks fakts.

Tajā pašā laikā nedrīkst aizmirst, ka noziedzīgās suverenitātes un organizētās noziedzības autorus tauta savā laikā (arī tagad daudzos gadījumos) nēsāja uz rokām. Tāpēc nav ticams, ka sociums spēs ātri un precīzi nodalīt morālos kastrātus atsevišķā aizgaldā. Bez inteliģences palīdzības tas nevar notikt. Noteikti negatīvi atsauksies varas inteliģences morālais un intelektuālais infantilisms. Tumsoniski vienpusēja pieeja triumfēs.

Tomēr kopumā ar „maisu” publicēšanu tiek padarīts labs darbs! „Maisu” publikācijām ir pozitīva loma. Tauta varbūt beidzot pilnā mērā sapratīs, kas bija "3.atmoda" un kam tā kalpoja. Tauta beidzot varbūt saskatīs fantastisku afēru, ko veica PSKP/VDK morālie kastrāti Maskavā, Rīgā u.c. Tauta varbūt beidzot godīgi atzīs, ka tika fantastiski piekrāpta ar "brīvību", "neatkarību", LR nacionālo simboliku, LR atjaunošanas primitīvo imitāciju. Ja tauta visu beidzot pareizi sapratīs, tad tautai būs milzīga vilšanās. Tautai būs arī milzīgas bēdas, jo LKP/VDK morālie kastrāti izkropļoja ne tikai valstiskumu, iznīcināja ne tikai ekonomiku, bet iznīcināja un izkropļoja arī medicīnu, zinātni, izglītību, mākslu un literatūra, kā arī no dzimtenes izstūma gandrīz pusmiljonu latviešu. Dzērājs Melnais Kangeris cerēja izrēķināties ar gudrākajiem, taču faktiski panāca pretējo - tautas apziņas apskaidrību, kas var izvērsties tautas sociāli politiskajā mobilizācijā un aizslaucīt uz mēslaini LKP/VDK nacionālos laupītājus, viņu aktīvākos stutētājus no latviešu inteliģences un pie reizes arī visus izdzimteņus Melnos Kangerus.

Vienīgais, kas tagad var traucēt tautai masveidā izprast patiesību par unikālajiem notikumiem no 1985.gada, ir nespēja parādībās un procesos fiksēt galveno. Ar to pie mums ir lielas problēmas. Pie mums uzmanība tiek pievērsta otršķirīgām detaļām, bet nevis galvenajam.

Ja tautas masas sapratīs galveno, tad būs labi. Un galvenais, pirmkārt, ir tas, ka PSKP/VDK morālie kastrāti šausmīgi piekrāpa tautu; otrkārt, PSKP/VDK morālie kastrāti šausmīgi aplaupīja tautu un joprojām turpina izlaupīt valsti; treškārt, PSKP/VDK morālie kastrāti ir stingri jānodala no tā pilsoņu kontingenta, kas godīgi pildīja un turpina pildīt savu pienākumu valsts aizsardzībā, sadarbojoties ar VDK mantiniekiem DP, SAB u.c. valsts drošības iestādēm.

Vēl nākas minēt ceturto galveno momentu. Proti, valsts drošība nav tikai „stučīšana” vienam par otru. Valsts drošības pasākumu kompleksā ir daudzi citi uzdevumi. Turklāt tie ir nesalīdzināmi svarīgāki nekā informācijas ievākšana par sarunām iedzīvotāju „ķēķos”.

Novērtē šo rakstu:

64
69