Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Braucot no Ukrainas, man radušās dažas pārdomas. 40 miljonu iedzīvotāju lielai valstij Ukrainai pietrūkst karavīru, lai padzītu okupantu no savas zemes. Tas rada satraukumu par to, cik ļoti mēs Latvijā dzīvojam sašķeltā sabiedrībā attiecībā uz valsts aizsardzību. Pie tā vainīgi esam gan katrs no mums individuāli, gan valsts kopumā, kā arī ļoti lielā mērā sabiedriskais medijs, jo bieži sižeti tiek nevis veidoti profesionalitātes vadīti, bet ir politisko simpātiju vadīti.

Ar atbalstu Ukrainai mums ir jāpārkāpj pāri saviem iekšējiem kašķiem un politiskajām intrigām. Redzot notiekošo Ukrainā, es saprotu, ka okupantu mērķis nebūt nav apstāties pie sasniegtā, bet gan turpināt pakļaut citas valstis un tautas savai ideoloģijai. Tieši šobrīd un vairāk nekā jebkad visiem politiskajiem spēkiem jāstrādā kopā pie savas nacionālās valsts aizsardzības.

Šajā braucienā divi politiskie oponenti – E.Helmanis (NA) un J.Bordāns (JKP) – spēja vienoties kopējam mērķim Ukrainas atbalstam, noliekot malā savstarpējās politiskās cīņas. Es aicinu sekot šim piemēram. Apvienosim mūsu tautu savas valsts aizsardzībai un drošībai, gan iekšēji stiprinot nacionālās valsts vērtības, gan ārēji palīdzot Ukrainai.

Guvu atziņas no Ukrainas komandieriem, ka patiesībā Ukrainā notiek denacifikācija, jo daudzi Ukrainas patrioti iet bojā karstākajās frontes līnijās. Arī Latvijā šobrīd notiek kaut kas līdzīgs. Pret nacionāli domājošiem politiķiem sabiedriskais medijs izvērš politisko kampaņu. Mums ir paveicies, ka mūs nenogalina fiziski, bet mēģina nogalināt politiski. Šī metode mums ir jāpārtrauc, jo sabiedriskais medijs pieder visai tautai. Tāpēc sabiedriskajam medijam būtu jāatspoguļo visas sabiedrības viedoklis, nevis tikai valdošās partijas viedoklis.

Ukrainā karš notiek jau trešo gadu. Mums ir sava vēsturiskā pieredze ar savu kaimiņu. Vēsturei ir tendence atkārtoties. Lai to nepiedzīvotu ne mēs, ne mūsu bērni, mums uz notiekošo Ukrainā ir jāreaģē jau šodien. Atrodoties arvien tālāk no frontes līnijas, pieņemtie lēmumi ir daudz attālinātāki un tukšāki, tie imitē darbību vārdos, nevis reālu valsts aizsardzību darbos. Tāpēc būsim gudri un, mācoties no ukraiņu pieredzes, darīsim visu jau šodien savas nacionālās valsts aizsardzībai. Mācīsim skolās Latvijas valsts vēsturi, iedrošināsim bērnus un jauniešus stāties Jaunsardzē, Zemessardzē, Latvijas skautos un gaidās, un pats būtiskākais - attīstīsim inženierzinātnes, jo šis ir tehnoloģiju karš.

Vēlos pateikties visiem, kuri palīdzēja nogādāt 23 transportlīdzekļus Ukrainas karavīriem, tai skaitā septiņas neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnas, bagiju, kvadriciklu, motociklu, tehnisko aprīkojumu u.c..

Paldies saku visiem ziedotājiem, Ogres novada pašvaldības domes deputātiem, Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijai, Veselības ministrijai, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, fondam “Ziedot.lv” un biedrībai “Ogres novada attīstībai” un tās biedriem, AS “TĒRVETES AL”, laikrakstam “Ogres Vēstis Visiem”, šoferiem un ikvienam, kurš ar savu nesavtīgo darbu palīdzēja tehniski un administratīvi organizēt šo braucienu.

Novērtē šo rakstu:

83
31