Iesaki rakstu:

Mēs neatvainosimies nodokļu maksātājam par savu prettiesisko lēmumu, uzliekot viņam soda naudu par pilnīgi likumīgu auto iegādi Vācijā – pietiek, ka pēc Ģenerālprokuratūras protesta atdevām atpakaļ viņa samaksāto soda naudu. Šāda pēc būtības ir Ievas Jaunzemes (attēlā) vadītā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nostāja saistībā ar Pietiek nesen aprakstīto gadījumu, kad VID cilvēku sodīja par skaidras naudas darījumu ierobežojumu pārkāpumu ārzemēs, lai gan VID nebija nekādu tiesību mēģināt panākt Latvijas ierobežojumu ievērošanu valstīs, kur ir citi normatīvi. Publicējam izteiksmīgās VID atbildes uz šai sakarā uzdotajiem jautājumiem.

Vai VID ir atvainojies prokuratūras minētajam vīrietim par attiecībā uz viņu pieņemto prettiesisko lēmumu? Ja nē, kādu iemeslu dēļ ne?

VID pēc prokurora protesta izskatīšanas nosūtīja personai informāciju par samaksātā soda naudas atmaksu.

(Uz precizējošu jautājumu - tātad VID neatvainojās nodokļu maksātājam, attiecībā uz kuru bija pieņēmis prettiesisku lēmumu, kas radīja nodokļu maksātājam morālu kaitējumu un vairākus mēnešus arī materiālu kaitējumu? – ne I. Jaunzeme, ne kāds cits VID darbinieks atbildēt nevēlējās.)

Kādus secinājumus VID ģenerāldirektore ir izdarījusi attiecībā uz savu nepamatoto lēmumu, noraidot prokuratūras minētā vīrieša sūdzību?

VID kā augstāka iestāde pēc sūdzības vai protesta iesniegšanas to izvērtē atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa regulējumam. Tā VID ģenerāldirektore, pieņemot konkrēto lēmumu konkrētajos tiesiskajos apstākļos, ir rīkojusies atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajai procesuālajai kārtībai*.

Vai VID atmaksās prokuratūras minētajam vīrietim materiālos zaudējumus par laiku, kurā bija nelikumīgi un prettiesiski iekasējusi no viņa soda naudu 1350 eiro apmērā?

VID no fiziskās personas neiekasēja soda naudu. Konkrētajā gadījumā fiziskā persona naudas sodu samaksāja pirms iesniedza sūdzību par sākotnējo pieņemto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā. Jūsu pieprasījumā norādītajai personai VID ir atmaksājis valsts budžetā iemaksāto naudas sodu (pēc lēmuma atcelšanas).

* Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa (turpmāk - LAPK) 281.pantu, sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā var iesniegt 10 darba dienu laikā no pilna lēmuma paziņošanas dienas. Savukārt, ja sūdzības iesniedzējs ir nokavējis sūdzības iesniegšanas 10 darba dienu termiņu, LAPK 282.pants nosaka, ka nokavēto procesuālo termiņu sūdzības iesniegšanai iestāde var atjaunot pēc sūdzības iesniedzēja motivēta lūguma. Tādējādi, ja sūdzības iesniedzējs ir nokavējis procesuālo termiņu sūdzības iesniegšanai un nav lūdzis atjaunot procesuālo termiņu augstāka iestāde atsaka sūdzību izskatīt pēc būtības. LAPK 245.²panta pirmajā daļā noteikts, ka tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar likuma, iestādes, tiesas vai tiesneša noteiktā termiņa izbeigšanos. Dokumentus, kas iesniegti pēc procesuālā termiņa izbeigšanās, neizskata.

Arī Satversmes tiesa ir atzinusi, ka procesuālie termiņi ir noteikti tiesiskās stabilitātes nodrošināšanai. Tiesiskā stabilitāte ir būtiska tiesiskas valsts principa sastāvdaļa. Procesuālajās tiesībās tiesiskās stabilitātes nodrošināšanai kalpo konkrēto procesuālo darbību veikšanai noteiktie termiņi. Ikvienas procesuālās darbības veikšanai nepieciešams atbilstošs un noteikts laika ierobežojums. Šāda termiņa ierobežojuma mērķis ir nodrošināt lietas atrisināšanu saprātīgā laikā (Satversmes tiesa 2002.gada 26.novembra spriedums lietā Nr.2002-09-1, 1.punkts).

LAPK 278.¹panta pirmā daļa paredz iestādei tiesības atcelt administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu pēc savas iniciatīvas, taču atcelt lēmumu augstāka iestāde var tikai ievērojot pantā noteiktos priekšnosacījumus:

- Lēmums ir prettiesisks;

- Ja lēmums nav izpildīts (t.i. augstāka iestāde nevar atcelt lēmumu, ja tas ir izpildīts).

Tādējādi, ja augstāka iestāde konstatē, ka lēmums administratīvā pārkāpuma lietā ir izpildīts, LAPK regulējums nosaka lēmuma atcelšanas ierobežojumu.

Savukārt atbilstoši LAPK 284.panta pirmajai daļai, prokurors var iesniegt protestu – viena gada laikā no lēmuma pieņemšanas dienas. Secīgi, ja iestādes lēmums administratīvā pārkāpuma lietā ir prettiesisks, tas ir izpildīts un persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, ir nokavējusi procesuālo termiņu sūdzības iesniegšanai un par minēto lietu protestu viena gada laikā ir iesniedzis prokurors, tad augstāka iestāde pēc prokurora protesta saņemšanas izskata lietu pēc būtības. Ja augstāka iestāde izskatot lietu pēc būtības atceļ lēmumu un izbeidz lietu par administratīvo pārkāpumu vienlaikus konstatējot, ka naudas sods ir samaksāts, tad atbilstoši LAPK 297.¹pantā noteiktajam samaksātā naudas soda summa ir atmaksājama.