Iesaki rakstu:

Ināras Pētersones (attēlā) vadītais Valsts ieņēmumu dienests nespēj paskaidrot, kāds ir tas īpašais risks, kas piemīt VID ģenerāldirektora vietnieka Kaspara Čerņecka ieņemtajam postenim, nodrošinot viņam vērā ņemamas atalgojuma piemaksas. VID gan ziņo, ka esot izstrādāti „vienoti kritēriji speciālo piemaksu noteikšanā”, taču šos kritērijus neatklāj.

Pietiek jau informējis par VID ģenerāldirektora vietnieku pērn saņemtajām vairākkārtējām piemaksām, prēmijām un naudas balvām, - Čerņeckis pērn saņēmis gan divas piemaksas 20 un 25 procentu apmērā no algas par „personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti”, gan 1245 eiro lielu prēmiju par ikgadējā darba novērtējumu, gan arī 12% piemaksu „par darbu (dienestu), kas saistīts ar īpašu risku”.

Taču, kad Pietiek vēlējās noskaidrot, kāds tieši ir šis „īpašais risks”, kas raksturīgs tieši Čerņecka darbam, ar ko tas atšķiras no parastiem riskiem, kas šo risku ir izvērtējis un konstatējis, kādā tieši veidā, izrādījās, ka VID vadība to paskaidrot nespēj vai nevēlas.

VID gan skaidro, ka „Valsts ieņēmumu dienestā piemaksas par īpašu risku ierēdņiem/darbiniekiem noteiktas, ievērojot Atlīdzības likumu un Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumus Nr.66 “Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un to noteikšanas kārtību”".

Tāpat VID norāda, ka Čerņeckis veic „dienestu, kas tieši saistīts ar noziedzīgu nodarījumu atklāšanu un novēršanu valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu jomā – par operatīvās darbības un/vai izmeklēšanas nodrošināšanu”.

Taču atbilde uz jautājumu, ar ko šis risks atšķiras no citu VID darbinieku riska, tā arī netiek sniegta. VID gan norāda, ka „piemaksas par darbu, kas saistīts ar īpašu risku, noteikšanai ir izstrādāti kritēriji par vienotu kārtību speciālo piemaksu noteikšanā”, taču tas, kādi ir šie kritēriji un kas tieši tos izstrādājis, tā arī netiek atklāts.

Publiski Čerņeckis plašāku ievērību pēdējā laikā guvis ar saviem publiskajiem paziņojumiem – tostarp par ilgstošajām pārdomām, vai neatstāt darbu, un par nenosauktu spēku veiktām VID nomelnošanas kampaņām.

Pietiek jau aprakstīja, kā marta sākumā Čerņecka ar Latvijas Televīzijas palīdzību izplatītais aizraujošais stāsts par to, kā viņš pa logu vērojot kolēģu lepnās automašīnas un katru reizi dodot uzdevumu noskaidrot šī auto izcelsmi, izrādījās kārtējā VID vadības pasaciņa.

26. februārī VID ģenerāldirektores vietnieks LTV nāca klajā ar apgalvojumu, ka – aģentūras LETA izklāstā - pat tad, kad pa logu ieraugot kādu kolēģi aizbraucam ar lepnu automašīnu, viņš iekšējās drošības speciālistiem uzdodot noskaidrot, kāda ir šī spēkrata izcelsme un kā VID darbinieks pie tā ticis.

Pēc šī aizraujošā stāsta publiskošanas Pietiek vērsās gan pie VID, gan pie paša Čerņecka ar jautājumiem, cik reizes pēdējā gada laikā Čerņeckis novērojis šādas ainas, par kuriem darbiniekiem un kādas markas un modeļa automašīnām runa, kādas procedūras sekojušas katram šādam Čerņecka uzdevumam "iekšējās drošības speciālistiem" un kāds bijis katras veiktās pārbaudes rezultāts.

Ne VID, ne Čerņeckis nespēja sniegt atbildi ne uz vienu no šiem jautājumiem, taču vēl vairāk, spriežot pēc reakcijas, VID vadību samulsināja vēl viens Pietiek jautājums – kurā laikā Pietiek pārstāvis varētu piebraukt pie bēdīgi slavenās VID ēkas, lai kāds no VID komunikācijas nodaļas varētu parādīt, kuri tieši ir Čerņecka logi, pa kuriem viņš ir kā varot novērot kolēģu automašīnas un pat saskatīt to numurus, lai varētu ziņot „iekšējās drošības speciālistiem”.

„Lietas būtība nav saistīta ar konkrētu vietu,” – ignorējot lūgumu uzrādīt VID ģenerāldirektores vietnieka logus, beigu beigās atzina VID vadība. Tā arī mēģināja paskaidrot, ka Čerņeckis patiesībā esot intervijā tikai „norādījis”, ka viņš „pievērš uzmanību” tam, vai VID darbinieku lietošanā ir nonākušas jaunas un dārgas automašīnas.

Tikai šīs uzmanības pievēršanas rezultātā gūtā informācija regulāri tiekot nodota Finanšu policijai kā „riska informācija, kuru Iekšējās drošības daļa izmanto veicot savu ikdienas darbu”. Nevienu konkrētu gadījumu gan VID minēt nevarot, tā vietā „vēršot uzmanību, ka faktu pārbaudes laikā iegūtu informāciju VID nav tiesīgs nodot trešajām personām, jo šāda rīcība traucē izmeklētāju darbam”.