Iesaki rakstu:

Goda vārds, nebūtu rakstījusi, bet nu tomēr uzdrošināšos dažas ķecerīgas lietas uzrakstīt. Ir man viena vājība. Es sekoju Līvānu novada domes priekšsēdētāja vietnieces Gintas Kraukles darbībai. Sevišķi mani aizrauj viņas daudzās uzstāšanās domes sēdēs un sabiedriski politiskā darbība sociālajos tīklos. Lasot viņas publicētās atklāsmes par mentāli stipriem cilvēkiem ar tīrām rokām, nesapratu, kur ir tas cepiens. Tagad, saliekot šīs tekstuālās izpausmes kopā ar viņas kvēlajām uzstāšanas reizēm domes sēdēs, es esmu beidzot noformulējusi savu viedokli.

Kāda tad ir tā galvenā lieta, ko mentāli stiprs cilvēks nekad nedara? Viņš nekad publiski nevienam neuzbāžas ar dažādām gudros avotos sameklētām tekstu kompilācijām ar pamācībām, kā pareizi dzīvot. Mēs katrs dzīvojam savu dzīvi un par savām veiksmēm vai neveiksmēm atbildam paši sev un kādam, kurš ir tur augšā un klusi nosver mūsu labos un sliktos darbus.

Kraukles kundze jau daudzkārt savos sociālajos profilos ir ievietojusi dažādus gudru cilvēku izteicienus. Laba un pamācoša lieta. Acīmredzot tie dod viņai tādu kā pārākuma sajūtu pār pārējiem, pār vienkāršo tautu. Sak, lasiet un brīnieties, cik es esmu gudra un mentāli stiprāka par citiem.

Man gan šķiet, ka tas viss izskatās kā uzmundrinājums pašai sev, kā sava veida mantras skaitīšana, lai izskatītos labāka, vismaz savās pašas acīs.

Laiks rit, gadi nestāv uz vietas. Organismā iestājas neatgriezeniskas pārmaiņas. Naktī, kad pamosties ar karstiem sviedriem pārklāta, kad galvā urbinās doma par visuresošajiem tumšajiem spēkiem, kuri tevi vajā, pat guļot zem siltā vates deķa, tad prātā rodas kvēla nepieciešamība kaut kādā veidā sevi uzmundrināt. Viens no veidiem, kā to izdarīt, ir nerimtīga, publiska dažādu teicienu skandināšana, piemēram, es esmu stipra, es esmu skaista. Gadījumā, ja citi nenoticēs, tad varbūt pašai galvā šīs “pareizās”domas un teicieni atradīs auglīgu augsni. Galu galā profesionāli cirkus mākslinieki zina stāstīt, ka pat necilu mērkaķi, ja viņam n-tās reizes liks atkārtot kādu darbību, var iemācīt noslaucīt dibenu. Taču tas nenozīmē, ka mērkaķis ir kļuvis gudrāks. Tikai bailes no saimnieka un vienkārša kustību atmiņa viņam liek to darīt.

Kraukles kundzes gadījumā šī bārstīšanās ar “pasaules gudrībām”, manuprāt, liecina par pašas kundzes šaubām, nepārliecinātību par sevi, nestabilitāti un dažādiem emocionālajiem traucējumiem.

Labā ziņa ir tāda, ka mūsdienu medicīnai ir pa spēkam visu šo problēmu murskli ārstēt. Atliek tikai vērsties pie attiecīgās sfēras medicīniskā personāla.

Ja ir kauns vērsties pie mediķiem, tad atgādināšu, ka pasaulē jau pāris tūkstošus gadu pastāv tā sauktie 10 Dieva baušļi. Atliek tikai tos ievērot, un nekāda sevis uzmundrināšana nebūs vajadzīga. Būsi garā un miesā stiprs un vesels.

Varu Kraukles kundzei atgādināt dažus, kurus viņa, iespējams, savās ikdienas gaitās ir piemirsusi: Tev nebūs laulību pārkāpt, svešu sievu vai vīru iekārot, Tev nebūs zagt, Tev nebūs melot.

Nobeigumā gribu pateikt, ka nevajag apriet Matīsu Prasto. Neprot cilvēks pareizi rakstīt. Nezina, kur likt komatus un garumzīmes, bet vai tāpēc viņam ir jāklusē? Visus pareizrakstības “fanus” aicinu pievērsties avīzītei “Līvānu novada vēstis”. Kaut viens esat aizrādījuši domei, ka šī avīzīte ir vienkārši nebaudāma no pareizrakstības viedokļa. Saņemieties drosmi un skaļi pasakiet domei, kad beidzot tautiešiem būs tie laiki, kad divās rindās vairāk nebūs trīs gramatisku kļūdu!