Iesaki rakstu:

Visi zinām, ka Rail Baltica trūkst finansējuma. Kad ziemā teicu, ka Eiropas Savienība ir gatava pārdalīt neiztērēto fondu naudu aizsardzībai, daudzi izsmēja. Tagad fakti runā paši.

Mūsu izcilā finanšu ministra Arvila Ašeradena vadībā ES fondu apguve ir katastrofāla — no piešķirtajiem 4,23 miljardiem € līdz šim ir apmaksāti tikai 11%, un naudas izmantošanas termiņš beidzas 2027. gadā.

Neticat? Septiņos mēnešos, kopš aprīļa izmaksātā nauda no apkaunojoši zemiem 8% ir pacēlusies tikai līdz 11%. Ar šādu tempu Latvija šo naudu vienkārši brutāli pazaudēs.

Pirms trim dienām EK aizsardzības komisārs Kubilis skaidri pateica – neizmantoto ERAF un ANM līdzekļu daļu var pārorientēt uz aizsardzības un drošības vajadzībām.

Tas nozīmē: ceļi, tilti, dzelzceļš, lidostas, robežu stiprināšana – tas viss var tikt finansēts no šiem līdzekļiem.

Polija jau pierāda, ka tas strādā – viņi panākuši 800 miljonu € COVID atveseļošanās fondu novirzīšanu militārajai industrijai. Tā ir rīcība, nevis runas.

Latvijai piešķirtajai naudai ir stingrs termiņš – līdz 2026. un 2027. gadam. Ja Finanšu ministrija turpinās šādā tempā, pazaudēsim vismaz miljardu €.

Tā ir dzīva nauda, kas varētu risināt Rail Baltica finansējuma krīzi – piemēram, piesakot tilta būvniecību, kuru vēl reāli varētu pabeigt laikā. Pretējā gadījumā šī nauda vienkārši aizies zudumā.

Tikmēr Finanšu ministrija turpina stumt cauri apšaubāmus ERAF un ANM projektu atlikumus – tā ir traģēdija, kur nauda tiek izšķērdēta, nevis ieguldīta attīstībā.

Šie dati attiecas tikai uz Kohēzijas un ES fondiem. Naudas pīķis plānots 2026. gadā – 710 miljoni €, un 2027. gadā – 1 miljards €. Pieejamā “brīvā” nauda šobrīd ir vismaz ~1 miljards € (4,231 – 3,237 = 994 milj. €). Vien Satiksmes ministrijai atlikums vien ir 653 miljoni €.

Evika Siliņa turpina vilkt gumiju, lēmumi netiek pieņemti, Rail Baltica ir strupceļā, un tajā pašā laikā tiek tolerēta katastrofāla ES fondu apguve.

Tas ir absurds – šī nauda varētu samazināt aizņemšanos un budžeta deficītu, vienlaikus atrisinot finansējuma trūkumu stratēģiskajiem projektiem.

Par šādu nolaidību finanšu ministram ir jāatkāpjas, un premjerministram jāuzņemas politiskā atbildība.

Vienīgais, ko šī valdība līdz šim ir pierādījusi – spēju vairot valsts parādu un dārgi aizņemties.