Iesaki rakstu:

Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.

Mēs nolīgām pārvaldniekus – politiķus un ierēdņus –, lai viņi rūpētos par māju: jumtu, apkuri, ceļu piebraucamajiem vārtiem. Mēs uzticējām viņiem mājas zīmogu, kamēr paši strādājām uz lauka, rūpnīcās un darbos.

Kas notika patiesībā?

Kamēr mēs strādājām, pārvaldnieki aiz aizvērtiem aizkariem parakstīja dārgus līgumus ar augļotājiem – starptautiskajām finanšu institūcijām.

Viņi teica: “Tas būs jūsu labā. Mēs uzlabosim māju.”

Bet realitātē nauda aizgāja “zelta tapetēm” – pārvaldnieku kabinetiem, konsultantu banketiem un projektiem, kas sabruka vēl pirms pabeigšanas: tukši Rail Baltica posmi, AirBaltic bedres, neskaidri aizņēmumi un aizplūdušie miljoni.

Pārvaldnieki nomainījās, daļa aizbrauca uz Briseles villām. Bet rēķins pienāca nevis viņiem, bet mums – parastajiem iedzīvotājiem.

Tā nav tikai nauda. Tā ir ķīla uz mūsu bērnu nākotni. Banka prasa, lai mēs atdodam savu ražu, samazinām ēdienreizes un pārdodam mēbeles par dzīrēm, kurās mēs nekad nepiedalījāmies.

Kā reaģēt? Tautas rīcības plāns metaforā

Ja tavā vārdā kāds cits ir ņēmis ātros kredītus, tu taču tos nemaksāsi, vai ne? Tu sauc policiju un juristus.

Tautai jāreaģē tieši tāpat.

1. Atvērt “Lielo Virsgrāmatu” (pilns audits)

Jāpārtrauc automātiski maksāt par katru parādu, ko kāds pārvaldnieks ir uzģenerējis.

Jāpieprasa: “Parādiet visus parakstus, dokumentus un reālo naudas izlietojumu.”

Parāds jāsašķiro.Reāls ieguldījums mājā (ceļi, infrastruktūra) – to atzīstam. Nozagts, izšķērdēts, politiski iztirgots – tas ir odiozais parāds. Tas nepieder mums.

2. Pārslēgt parāda nastu uz vainīgajiem (regress)

Parāds nepazūd – mainās maksātājs.

Ja kāds pārvaldnieks ir ieķīlājis māju nelikumīgi vai bez sabiedrības pilnvarojuma, par to jāmaksā no viņa mantas, nevis no medmāsas algas.

Sabiedrībai jāpieprasa:

arestēt bijušo amatpersonu aktīvus,

pārbaudīt ofšoru kontus,

piedzīt līdzekļus no tiem, kas parakstīja neizdevīgos līgumus.

Lai maksā tie, kas lēma.

3. Pasludināt “Mājas Likumu” (suverenitāte)

Tautai jāsaka kreditoriem skaidri: “Šī māja ir mūsu. Mēs vispirms paēdināsim bērnus un tikai tad domāsim par procentiem.”

Cilvēku labklājība valstī ir augstāka vērtība nekā procentu maksājumi bankām.

Tautas tiesības uz izdzīvošanu – pirms jebkuras līguma atrunas.

Morāle

Netaisnība nav tā, ka parāds eksistē.

Netaisnība ir tā, ka par to maksā tie, kas pie galda nebija aicināti.

Tautas pienākums nav klusi pacelt galvu un maksāt par svešām dzīrēm.

Tautas pienākums ir kļūt par Bargu Saimnieku, kas sauc pie atbildības tos, kas māju ieķīlājuši aiz muguras.