Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Zemesgrāmatu informācija liek domāt, ka pašreizējais tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs ir melojis arī savos publiski paustajos skaidrojumos par iemesliem, kas viņa netiešā daļējā īpašumā esošajam, nu jau maksātnespējīgajam uzņēmumam Varavīksnes nami 2007. gadā lika pārdot zem uzbūvētas daudzdzīvokļu ēkas esošo zemi citam tāpat Štokenbergam netieši piederošam uzņēmumam.

Kā ziņots, Pietiek rīcībā ir nonācis SIA Auditorfirma Inspekcija AMJ neatkarīgu revidentu ziņojums, kas sagatavots saistībā ar Štokenbergam netieši daļēji piederošo maksātnespējīgo SIA Varavīksnes nami: šajā uzņēmumā 49% kapitāldaļu pieder SIA Kapitāla virsotne, kurā savukārt 12,5% kapitāldaļu saskaņā ar Lursoft datiem pieder miljonāram un ministram Štokenbergam.

Kā norādīts šajā ziņojumā, 2007. gada sākumā divos darījumos Varavīksnes nami par 4,57 miljoniem latu pārdevuši zemesgabalu Zolitūdes ielā 75. Darījums bijis izcili izdevīgs, jo zeme pārdota ar 653% uzcenojumu, kaut gan jāņem vērā, ka pircēja – pašlaik jau bankrotējušās SIA VN Zeme – īpašnieku sastāvs bijis identisks Varavīksnes namu dalībniekiem. Tas nozīmē – Štokenbergs ar kompanjoniem zemesgabalu par seškārt lielāku cenu pārdevuši paši sev.

Kāpēc tas darīts? Kā norādīts neatkarīgajā auditoru ziņojumā, šādā veidā Varavīksnes namiem, kas nodarbojās ar nekustamā īpašuma mērķprojektiem, 2007. gadā gan nācās maksāt pievienotās vērtības nodokli par no dzīvokļu pārdošanas ieņemtajiem līdzekļiem, bet ne no 4,57 miljoniem latu, kas tika iegūti no zemes (kas atradās zem būves ar šiem dzīvokļiem) pārdošanas pašiem sev, jo saskaņā ar Latvijas likumdošanu PVN no zemes pārdošanas nav jāmaksā.

Kā rāda auditoru atzinums, „faktiski dzīvokļu īpašumi ne visos gadījumos, bet tika tirgoti par pašizmaksu vai ar nelielu uzcenojumu, kas neatbilda reālajai tirgus situācijai, kas liecina, ka sabiedrība faktiski 2007. gadā guva peļņu uz vienu darījumu - zemes pārdošanu SIA VN zeme, kas bija PVN neapliekams darījums”.

Līdz ar to Štokenberga uzņēmums sekmīgi izvairījies no pārmērīgiem PVN maksājumiem, jo, kā aprēķināts ziņojumā, faktiski, rēķinot pēc vidējā rādītāja, 2007. gadā sabiedrība dzīvokļus un palīgtelpas, kas ir ar PVN apliekami darījumi bija tirgojusi ar zaudējumiem vidēji 2%. Savukārt „2008. gadā sabiedrības ieņēmumi no nekustamā īpašuma pārdošanas bija Ls 2 139 498, projekta kopējās izmaksas, kas attiecināmas uz 2008. gadu bija Ls 2 567 998,-, kas nozīmē, ka faktiski dzīvokļa īpašumi 2008. gadā tika tirgoti ar zaudējumiem 17%”.

„Pateicoties” šai Štokenberga uzņēmuma shēmai, valsts 2007. un 2008. gadā PVN maksājumos saskaņā ar auditoru aprēķinu nav saņēmusi vairāk nekā 358 tūkstošus latu, - šāda ir „faktiskā starpība aprēķinātajam PVN, kas būtu bijis jāiemaksā budžetā, ja objekts tiktu realizēts kā vienots par 2007. un 2008. gadu”.

Šo ceturtdien, informācijai par Varavīksnes namu darījumiem kļūstot aizvien apjomīgākai, Štokenbergs paziņoja, ka vispār neko par viņam daļēji piederošā uzņēmuma darbību nezinot un visu informāciju guvis faktiski tikai no gada pārskatiem.

Taču, sākotnējai informācijai par darījumiem kļūstot publiskai, Štokenbergs vēl par uzņēmumu bija lietas kursā - portālā TVNET tika publicēts ministra apgalvojums, ka šāda shēma esot īstenota tikai tāpēc, lai vispār būtu iespējams pārdot dzīvokļus „Ja zeme netiktu pārdota atsevišķi, tad dzīvokļus varētu pārdot tikai pēc pēdējās no sešām mājām nodošanas ekspluatācijā un nevienu dzīvokli pircēji nevarētu ierakstīt zemesgrāmatā,” apgalvoja tieslietu ministrs.

Tagad izrādās, ka šis Štokenberga apgalvojums, pēc visa spriežot, bijis nepatiess un pretrunā ar Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas datiem, kuri rāda, kā tad patiesībā pārdoti dzīvokļi un zemes domājamās daļas īpašumā Zolitūdes ielā 75.

Kā piemēru Pietiek ņēma pirkumus, ko šajā īpašumā veikusi 1981. gadā dzimusī Dace K. Kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, viņa 85,6 kvadrātmetru dzīvokli Zolitūdes ielā 75 par 57 960 latiem iegādājusies jau 2007. gada 19. aprīlī.

Pretēji Štokenberga pašreizējiem apgalvojumiem Dacei K. nav bijis nekādu problēmu dzīvokli reģistrēt zemesgrāmatā, - jau 10. maijā zemesgrāmatā fiksēts gan šis darījums, gan arī uz dzīvokli nostiprinātā hipotēka par 84 863 latiem.

Tāpat nekas nav traucējis Dacei K. 2008. gada martā par 5062 latiem iegādāties daļu no neapdzīvojamās telpas šajā pašā daudzdzīvokļu mājā, - arī šis darījums viņai tāpat kā citiem mājas iedzīvotājiem fiksēts zemesgrāmatā.

Tikai 2008. gada 21. jūlijā Dace K. no Štokenberga īpašumā tāpat netieši esošās SIA VN Zeme par 22 750 latiem iegādājusies zemesgabala domājamās daļas. Tas noticis vairāk nekā gadu pēc dzīvokļa iegādes un reģistrēšanas zemesgrāmatā – kaut Štokenbergs tagad apgalvo, ka dzīvokļus neesot bijis iespējams pārdot pirms zemes pārdošanas atsevišķi, zemesgrāmatas dati rāda, ka dzīvokļi tirgoti jau gadu pirms zemes domājamo daļu pārdošanas.

Kāds nekustamo īpašumu jomas pārstāvis, komentējot Štokenberga skaidrojumus, tos Pietiek šonedēļ nodēvēja par vienkārši „neveikliem mēģinājumiem apmuļķot publiku”. Patiesībā Štokenberga firmas izmantotā „likumīgā shēma” savulaik esot bieži izmantota nekustamo īpašumu darboņu aprindās:

„Ja, piemēram, firma Štokenbergs jums pārdod dzīvokli, tam komplektā nāk klāt arī domājamā daļa no zemes, un visai līguma summai tiek pieskaitīts klāt PVN, un jūs samaksājat samaksā cenu + PVN.

Bet, ja dzīvokli jums pārdotu Štokenbergs, bet zemi - Štokenbergs 2, tad jūs PVN maksātu tikai no dzīvokļa summas, bet no zemes summas - ne, jo līdz 2010. gadam zemes darījumus ar PVN neaplika.

Līdz ar to kopā par dzīvokļa nopirkšanu (dzīvoklis + zeme) cilvēks samaksā 100 000 latu un klāt vēl 18 000 PVN, bet, ja pārdod atsevišķi - dzīvokli zem pašizmaksas, par 10 000, bet zemi par krietni sadārdzinātiem 90 000, tad PVN maksā tikai 1,8 tūkstošus. Visiem izdevīgi, tikai valstij ne. Pircējam mazāk jāmaksā, uzņēmumam mazāk jāmaksā valstij. Šādi shēmoja ļoti daudzi...”

Novērtē šo rakstu:

0
0