Iesaki rakstu:

Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas informācija apliecina: Rīgas apgabaltiesas tiesnese Irīna Jansone pretēji viņas valsts amatpersonas deklarācijā ierakstītajam tomēr nav dzīvokli Rīgā, Ruses ielā pārdevusi pati sev, - 45 000 eiro viņa saņēmusi no pilnīgi citas personas.

Pietiek jau informēja – tas var šķist absurds, bet Valsts ieņēmumu dienesta valsts amatpersonu deklarāciju publiskajā datu bāzē atrodamā Rīgas apgabaltiesneses Irīnas Jansones deklarācija ļauj tajā uzrādītos faktus izprast tikai vienā veidā – augstā amatpersona 2019. gadā ir pārdevusi dzīvokli... pati sev.

Kā rāda tiesneses I. Jansones amatpersonas deklarācija par 2018. gadu, viņa gadu beigusi ar trim deklarējamiem nekustamajiem īpašumiem – kopīpašumā esošu dzīvokli Rīgā, vēl vienu īpašumā esošu dzīvokli Rīgā un vēl vienu Carnikavā esošu īpašumu, kas apzīmēts kā „pārējie”.

2019. gadā viņas nekustamo īpašumu sarakstā notikušas būtiskas pārmaiņas, - tagad viņas lietošanā ir zeme un ēkas Carnikavas novadā, tur viņai kopīpašumā ir arī zeme, deklarācijā joprojām ir Rīgā kopīpašumā esošs dzīvoklis, bet īpašumā bijušā Rīgas dzīvokļa vietā nācis Ādažu novadā kopīpašumā esošs dzīvoklis.

Šīs pārmaiņas ir izsekojamas arī tiesneses deklarētajos darījumos: dzīvokli Rīgā, Ruses ielā viņa pārdevusi par 45 000 eiro, bet par dzīvokļa iegādi Ādažos veikusi pirmo iemaksu 10 000 eiro apmērā.

Taču jautājumus rada I. Jansones deklarētie 2019. gada ienākumi: ja ticēt deklarētajām ziņām, tad dzīvokli Ruses ielā viņa par 45 000 eiro ir pārdevusi... pati sev. „JANSONE IRĪNA, Ienākums no īpašuma pārdošanas 45000.00 EUR,” viņa uzrādījusi publiski pieejamajā amatpersonas deklarācijā kā vienu no deklarētajiem ienākumu avotiem.

Tomēr zemesgrāmatas informācija tagad skaidri apliecina, ka tā tomēr nav taisnība, - tiesnese nepilnus 43 kvadrātmetrus plašo dzīvokli 2019. gada 8. jūlijā par 45 000 eiro ir pārdevusi nevis pati sev, bet gan kādai 1958. gadā dzimušai sievietei, kura to iegādājusies, neizmantojot hipotekāro kredītu.

Pietiek jau informēja, ka interesants ir arī tiesneses iegādātā Ādažu dzīvokļa cenas jautājums. 2018. gada beigās viņas deklarētās parādsaistības bijušas 31 419 eiro, bet nākamajā deklarācijā viņa norādījusi, ka 2019. gadā veikusi kredīta atmaksu 18 348 eiro apmērā, kā rezultātā gada beigās viņas parādsaistības bijušas tikai 10 275 eiro.

Taču jāņem vērā, ka 2019. gadā viņa kopīpašumā iegādājusies dzīvokli Ādažos, par kuru pirmā iemaksa bijusi 10 000 eiro (šī summa atbilst tai, ko tiesnesei uzdāvinājusi māte), bet dzīvokļa iegādei ņemts kredīts I. Jansones deklarācijā nav uzrādīts. Pat, ja kredītu būtu ņēmis tiesneses dzīvesbiedrs, vienalga, ņemot vērā, ka runa ir par kopīpašumu, kredītaistībām, visticamākais, vajadzētu attiekties uz visiem īpašniekiem, kas dzīvokli iegādājušies kopējā īpašumā.

Attiecībā uz šo nepilnus 59 kvadrātmetrus plašo dzīvokli zemesgrāmatas dati rāda, ka to 2019. gada 12. jūlijā par 40 000 eiro ir iegādājies tiesneses dzīvesbiedrs Ģirts Mundurs. Tiesa, zemesgrāmatā nav ierakstīts, ka tas būtu Ģ. Mundura un I. Jansones kopīpašums, taču, tā kā tas iegādāts laulības laikā, no likuma viedokļa dzīvoklis ir laulāto kopējā manta.