Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Tiesībsargs ir saņēmis Jūsu iesniegumu (reģistrēts: 27.08.2018. ar Nr.1185), kurā vēršat uzmanību Tieslietu ministra Dzintara Rasnača lietotāja kontam sociālajā tīklā Twitter. Norādāt, ka ministrs ir bloķējis Jūsu lietotāja profila piekļuvi savam Twitter kontam, tādējādi Jums esot liegta piekļuve informācijai. Paužat nostāju, ka amatpersonu konti sociālajos tīklos neesot uzskatāmi par privātpersonu lietotāju kontiem, tādējādi amatpersonas nedrīkstētu bloķēt citus sociālā tīkla lietotājus. Lūdzat tiesībsargu izvērtēt konkrēto situāciju un uzlikt par pienākumu Dz.Rasnačam atbloķēt visus lietotāja kontus, kurus ministrs esot nobloķējis sociālajā tīklā Twitter.

Lai objektīvi izvērtētu Jūsu iesniegumu, tika pieprasīta informācija no Latvijas Republikas Tieslietu ministra Dz.Rasnača par Jūsu iesniegumā norādītajiem apstākļiem. Tiesībsarga birojā ir saņemta minētā informācija, tādējādi sniedzu atbildi Jūsu iesniegumam pēc būtības.

Atbilstoši Tiesībsarga likuma 1.pantam, tiesībsarga funkcijās ietilpst veicināt cilvēktiesību aizsardzību un sekmēt, lai valsts vara tiktu īstenota tiesiski, lietderīgi un atbilstoši labas pārvaldības principam. Jāatzīmē, ka tiesībsargs nav tiesīgs uzlikt par pienākumu Tieslietu ministram DzRasnačam atbloķēt sociālā tīkla Twitter lietotājus, ko ministrs ir izvēlējusies bloķēt. Tiesībsargs var vienīgi sniegt savu redzējumu par iesniegumā aprakstīto situāciju, raugoties no cilvēktiesību viedokļa.

Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk: Satversme) 100.pants paredz, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Satversmes 100.panta tvērumā ietilpst cilvēka tiesības uz informāciju plašākā nozīmē - proti, ne tikai saņemt valsts sniegto informāciju, bet arī to aktīvi meklēt (aktīvi pieprasīt). Informācijas saņemšana ir galvenais priekšnosacījums, lai persona varētu īstenot savas tiesības šo informāciju izplatīt un paust par to (vai, ņemot to vērā) savu viedokli1. Tiesības saņemt informāciju ir ietvertas arī Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos - Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pantā un ANO Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 19.pantā.

Ņemot vērā mūsdienu apstāk]us un interneta attīstības tendences, secināms, ka arvien plašāks amatpersonu loks izvēlas veidot savus profilus sociālajos tīklos, lai, iespējams, varētu sasniegt pēc iespējas plašāku sabiedrības daļu pieejamākā un ērtākā veidā. Tiesībsarga ieskatā cilvēktiesību aizsardzības attīstība sevi ietver ne tikai nepieciešamību nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu atbilstoši mūsdienu apstākļiem, bet arī spēju atrast balansu starp dažādām interesēm. Nereti praksē var rasties problemātika saistībā ar nepieciešamību nošķirt, kādās situācijās amatpersona izmanto sociālos tīklus privātām vajadzībām un kādos, lai informētu sabiedrību. Tādējādi izvērtējot situācijas, kādās amatpersona izvēlas bloķēt savus sekotājus, tiesībsarga ieskatā nepieciešams vērst uzmanību diviem būtiskiem aspektiem:

1. vai amatpersonas profilam ir privāts vai publisks raksturs?

2. kādēļ amatpersona ir izvēlējusies liegt piekļuvi (bloķēt) atsevišķu personu lietotāju profiliem?

Attiecībā uz pirmo kritēriju jānorāda, ka, pārbaudot Tieslietu ministra Dz.Rasnača sociālā tīkla Twitter profilu, redzams, ka savā lietotāja profilā Dz.Rasnačs ir sevi pozicionējis kā Latvijas Republikas Tieslietu ministrs. Jāatzīmē, ka Tieslietu ministrijas oficiālajā mājaslapā ir iekļauta arī norāde uz Tieslietu ministra Twitter kontu, sinhronizējot jaunākos Dz.Rasnača ierakstus. Pēc lietotāja kontā publicēto ziņu satura ir secināms, ka ministrs informē savus sekotājus par dažādiem nozīmīgiem pasākumiem, grozījumiem normatīvajos tiesību aktos. Tieslietu ministrijas, kā arī citu iestāžu jaunumiem, kā arī citām aktivitātēm, kurām ir sabiedriska nozīme. Atzīmējams, ka Dz. Rasnača Twitter lietotāja konts ir publiski pieejams ne tikai profila sekotājiem, bet arī ikvienam interneta lietotājam, taču diskusijas par konkrētiem ierakstiem sociālajā tīklā ir iespējams veidot tikai personām, kas ir reģistrētas Twitter un nav bloķētas no ministra puses.

Ievērojot minēto, secināms, ka Tieslietu ministra DzJlasnača Twitter lietotāja kontam ir publisks raksturs, tādējādi ministra aktivitāte, paužot viedokli sociālajos tīklos, un Jūsu tiesības saņemt informāciju no lietotāja konta ir vērtējamas Satversmes 100.panta kontekstā.

Tiesības uz vārda brīvību, tostarp, tiesības saņemt informāciju, nav absolūtas tiesības, un tās var ierobežot Satversmes 116.panta noteiktajā kārtībā. Tādējādi nepieciešams izvērtēt pamatojumu, kādēļ amatpersona ir izvēlējusies liegt piekļuvi savam lietotāja kontam sociālajā tīklā.

No Jūsu iesnieguma satura nav iespējams objektīvi secināt, kāds ir bijis pamatojums, kādēļ Jūsu lietotāja konts ir ticis bloķēts no ministra puses. Savukārt Dz.Rasnačs atbildes vēstulē tiesibsargam ir norādījis, ka nevar sniegt atbildi par informācijas pieprasījumā aprakstīto situāciju, jo sociālajā tīklā Twitter nav identificējams lietotāja konts ar Jūsu vārdu un uzvārdu. Ievērojot minēto, tiesībsargs var sniegt vispārīgu viedokli par iespējamiem gadījumiem, kādos piekļuve sociālā tīkla Twitter pieejamai informācijai lietotāja kontā varētu tikt liegta.

ASV Federālās apgabaltiesas 2018.gada 23 maija spriedumā, kurā tiesa vērtēja ASV prezidenta rīcību, bloķējot savus sekotājus sociālajā tīklā Twitter, tiesa atzina, ka sociālais tīkls Twitter ir uzskatāms par publisku platformu, kurā ikvienam ir tiesības paust savu viedokli. Tādējādi nebūtu pieļaujama atšķirīga attieksme, kuras ietvaros amatpersona izvēlētos liegt piekļuvi savam sociālā tīkla lietotāja kontam, ja sekotāji pauž kritiku par amatpersonas pieņemtiem politiskiem lēmumiem vai nostāju. Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē ir nostiprināts, ka attiecībā uz politiķiem pieļaujamās kritikas robežas ir daudz plašākas nekā attiecībā uz privātpersonām, jo tiesiskā un demokrātiskā valstī valdības, ministru vai politiķu rīcībai ir jābūt pakļautai arī preses un sabiedrības kontrolei.

Tiesībsarga ieskatā nebūtu pieļaujama situācija, kādā valsts amatpersona izvēlētos liegt piekļuvi savam lietotāja profilam, ja kāds cits sociālā tīkla lietotājs ir paudis kritiku par amatpersonas pieņemtajiem politiskajiem lēmumiem. Augsta līmeņa amatpersonai ir nepieciešams rēķināties, ka sabiedrības interese saņemt informāciju tieši no amatpersonas sociālā tīkla lietotāja konta būs ievērojami lielāka nekā no ministrijas vai iestādes lietotāja konta vai citām privātpersonām. Situācijā, kādā amatpersona ir izvēlējusies izmantot šāda veida komunikācijas iespēju, veicot sabiedrības informēšanu plašākā apjomā, nekā likumā ir noteikts, amatpersonai ir pienākums ievērot labas pārvaldības principu, uzklausot un nodrošinot viedokļu daudzveidību.

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta piektajā daļā ir noteikts, ka valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu. Tas ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus notikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses. Labas pārvaldības princips kā tiesību norma ir nesaraujami saistīts ar labu pārvaldību kā vērtību. Līdz ar to labas pārvaldības principa īstenošana valsts pārvaldē ir ne tikai tiesiska, bet arī morāli ētisks pienākums.

Tādējādi, ja Jūsu ieskatā Tieslietu ministrs Dz Rasnačs sociālajā tīklā Twitter ir bloķējis Jūsu profila piekļuvi ierakstiem, jo, iespējams, esat paudis kritiku par ministra rīcību, aicinātu Jūs vērsties Tieslietu ministrijā Iesniegumu likuma noteiktajā kārtībā, ar lūgumu Dz Rasnačam skaidrot savu rīcību no labas pārvaldības principa ievērošanas viedokļa. Savā iesniegumā esat tiesīgs vērst uzmanību tiem aspektiem, ko esat norādījis tiesibsargam, norādīt Jūsu sociālā tīkla Twitter lietotāja konta nosaukumu un lūgt sniegt skaidrojumu par individuālo gadījumu, kad Jūsu lietotāja konts ir ticis bloķēts.

Noslēgumā vēlos vērst uzmanību, ka tiesībsarga ieskatā atsevišķās galējās izņēmuma situācijās būtu pieļaujams, ka tiek veikta sociālā tīkla lietotāju bloķēšana. Piemēram, situācijās, kādās Twitter lietotājs izmanto personas godu un cieņu aizkarošus, rupjus vai aizvainojošus apgalvojumus, kas ceļ neslavu. Tāpat bloķēšana būtu pieļaujama situācijās, kad sociālā tīkla lietotājs pauž naida runu vai aicinājumus uz vardarbību, par ko atbildība ir paredzēta Krimināllikuma 78.pantā vai 150.pantā, vai citus izteikumus, par kuriem likumā ir noteikta atbildība, kā arī, ja pastāv aizdomas, ka lietotājs būtu uzskatāms par interneta “trolli”.

Novērtē šo rakstu:

17
2