Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Igauņu uzņēmējs, 1969. gada 4. decembrī dzimušais Andruss Pētersons, kurš pašlaik "milzīgo igauņu investīciju aizsardzības lietā" figurē kā viens no galvenajiem igauņu investoriem, pirms nepilniem desmit gadiem Zviedrijā bijis iesaistīts apjomīgās nodokļu apiešanas shēmās, par ko arī 2006. gadā notiesāts uz divarpus gadiem brīvības atņemšanas, - tā rāda Pietiek saņemtā informācija no Stokholmas apgabaltiesas.

Kā liecina šī informācija, Pētersons ticis aizturēts 2006. gada 14. februārī Tallinā un apcietinājumā atradies līdz pat tiesas prāvas sākumam. Viņš aizturēts pēc tam, kad Zviedrijas Finanšu policija 2005. gada rudens beigās atklājusi, ka vairākos Stokholmas pasta naudas pārvedumu apmaiņas punktos notikusi naudas pārvedumu bieža apmaiņa pret skaidru naudu lielos apmēros.

Visi šie pasta naudas pārvedumi bijuši tieši vai netieši saistīti ar akciju sabiedrību Agarone AB, taču šī uzņēmuma deklarētais apgrozījums bijis mazāks nekā faktiskais naudas apgrozījums tā bankas kontā, līdz ar ko radušās aizdomas par izvairīšanos no nodokļu samaksas lielos apmēros. Izmeklēšanā figurējis arī uzņēmums Jarket Personal AB un tā pārstāvji, tostarp Pētersons, kas bijis tā valdes loceklis. Savukārt attiecībā uz Agarone AB 2005. gada 16. novembrī ar akcionāru pilnsapulces lēmumu apstiprināts, ka Pētersons ir uzņēmuma īpašnieks.

Šie uzņēmumi faktiski darbojušies kā nodarbinātības aģentūras, kuras nodrošināja citus uzņēmumus ar darbaspēku dažādās jomās, visvairāk tīrīšanas pakalpojumu jomā. Taču izmeklēšanā konstatēts, ka nodokļu inspekcijai iesniegtajā nodokļu deklarācijā ir norādīti mazāki ieņēmumi nekā faktiskais naudas apgrozījums ar pasta naudas pārvedumu vai bankas konta darbību starpniecību. Apgrozījums katras minētās sabiedrības kontos bijis ievērojami lielāks, nekā tas tika norādīts nodokļu deklarācijās.

Savukārt pēc iemaksu veikšanas uzņēmumu kontos nauda no tiem drīzā laikā tikusi izņemta. Naudas līdzekļi no konta tika izņemti galvenokārt skaidrā naudā, kā arī ar žironorēķinu starpniecību, un tika pirkti pasta naudas pārvedumi, kuri vēlāk tika apmainīti pret skaidru naudu pasta naudas pārvedumu apmaiņas punktos Stokholmā.

Pētersons izmeklēšanā atzinis, ka viņš bijis Jarket Personal AB formālais pārstāvis laikā no 2004. gada 23. februāra līdz 2005. gada 25. februārim, taču viņam nekas neesot bijis zināms par nepamatoti lielajām izrakstīto faktūrrēķinu summām. Tāpat viņš gan palīdzējis atvērt sabiedrības žironorēķinu kontu pastā, taču tiesības uz šī konta lietošanu nekad neesot izmantojis pats un neesot arī apzināti nodevis citiem.

Taču Pētersona līdzgaitnieki bijuši runīgāki un izmeklēšanā skaidrojuši, ka uzņēmums Rippon Igaunijā meklējis un pieņēmis apkopējas darbam uzņēmumos Jarket un Agarone, kuri savukārt izīrēja personālu uzņēmumam AHL, un Pētersons pārstāvējis Rippon Zviedrijā. Ne Agarone, ne Jarket neesot bijis nekādas grāmatvedības, un uzņēmuma nodokļu deklarācijās sniegtie dati bijuši vienkārši izdomāti.

Kad Pētersons atradies Zviedrijā, šeit viņš saņēmis arī savu naudu, - viņam ticis maksāts faktūrrēķiniem, kā rezultātā Pētersona daļa ik mēnesi bijusi starp 200 000 un 400 000 zviedru kronām (22-44 tūkstoši eiro).

Pietiek jau informēja - pēc tam, kad Latvijas Televīzija pagājušā gada septembra beigās publiskoja Valsts kancelejas iekšēju dokumentu saistībā ar tiesvedību airBaltic un aviokompānijas bijušā vadītāja Bertolta Flika lietā, Valsts kancelejas Juridiskā departamenta vadītāja vietnieks Ivars Mēkons paziņoja - šis dokuments esot nopludināts kādas "konkrētas šauras ekonomiskās grupas" interesēs saistībā ar kādu reiderisma lietu, kuras negatīvs iznākums valstij izmaksāšot aptuveni 50 miljonus latu.

Valsts kancelejas ziņojumā bija aprakstīta situācija, "kas rada pamatotas bažas, ka pret Latvijas Republiku tuvākajā laikā var tikt uzsākta starptautiska tiesvedība vairāku desmitu miljonu latu apmērā par reiderismu attiecībā uz Igaunijas Republikā reģistrētam uzņēmumam OU Wind One piederošu Latvijas Republikā reģistrētu uzņēmumu grupu (koncernu) SIA Winergy (saistītie meitasuzņēmumi - SIA Njord, SIA Stribog, SIA Venti)". Ziņojumā bija aprakstīts, kā AS Norvik banka centusies iespējami ātrāk pārņemt savā valdījumā SIA Winergy koncerna mantu, kas ieķīlāta Norvik bankā. Tieši Pētersons bija valdes loceklis SIA Winergy un ilgāku laiku arī galvenā uzņēmuma runaspersona.

Taču patiesībā šajā skandalozajā "milzīgo igauņu investīciju aizsardzības lietā" reāli saskatāmās investīcijas, kurām tiešām ir Igaunijas izcelsme, ir nevis miljoni, bet tieši 2556 eiro, - par to liek domāt divi auditoru Deloitte Latvija ziņojumi, ko Pietiek jau ir publiskojis. Savukārt visas pārējās "investīcijas" ir 2012. gada 23. oktobri veiktā SIA Winergy parādsaistību pret OU Wind One kapitalizācija 7,915 miljonu latu apmērā.  

Vienā no Deloitte Latvia ziņojumiem bija minēts, ka vienīgais būtiskais Energy Ventures OU un Wind One OU finansējuma avots ir bijuši bankas izsniegtie līdzekļi vēja ģeneratoru iegādei un tādā gadījumā nosaukt šos līdzekļus par Igaunijas investīcijām nebūtu pamata. Savukārt otrā Deloitte Latvia ziņojumā minēts, ka vienīgā Wind One OU saimnieciskā darbība periodā no dibināšanas brīža 2010.gada 26.novembrī līdz pat 2011.gada 31 .decembrim bijusi aizņēmuma saņemšana 10 675 000 eiro apmērā no Energy Ventures OU un šīs summas tālāka aizdošana pilnā apmērā.

Tieši šo summu Wind One OU aizdevis SIA Gilovigi (iepriekšējais SIA Winergy nosaukums) un vēlāk kapitalizējis, tādējādi kļūstot par SIA Winergy kontrolpaketes īpašnieku. Savukārt Norvik banka policijai skaidrojusi - pastāv aizdomas par to, ka nauda, kuru Energy Ventures OU aizdeva Wind One OU, kas tālāk to aizdeva SIA Winergy, kura atkal naudu pārskaitīja atpakaļ uz Energy Ventures OU, patiesībā ir bankas finansējums, kas no tās izkrāpts.

Novērtē šo rakstu:

0
0