Demogrāfijas bums un tumsonības bums

»

"Ārējie apstākļi nekādi nenosaka brīvību." Bŗīvības mērķis nav pašapliecināties vai pašiznīcināties nesot augstāko upuri, brīvības mērķis ir iespēja sevi realizēt.
"Nesaprotu, kāpēc piesauci demokrātiju". Patiesa demokrātija paver iespēju brīvai izvēlei, pašrealizācijai, radošai attīstībai. Turpretī totalitārisms un viltus demokrātija piedāvā ēzopa valodu, sišanos cauri mūrim, stagnāciju un pēdējo izvēli.

Atbildēt

»

šāda (privāt)pieredze ir pat ļoti "atpazīstama". Pie tā arī varētu "rezumējoši korelēties".

Veiksmi, tostarp galvenokārt domāšanā & darīšanā! Un BEZ aplauzieniem, dabiski! ;)

Atbildēt

»

Saules meitas precības ar Dieva dēlu nozīmē dvēseles saplūsmi ar garu, kas savukārt nozīmē cilvēka augstāko realizāciju.

Atbildēt

Vieni no pasaules sakrālākajiem tekstiem, manuprāt, ir latviešu Dainas.

Viena no Dainās minētās Saules meitas simboliskajām nozīmēm ir cilvēka dvēsele. Attiecīgi Dieva dēls simbolizē garu. Dainās bieži minētās Saules meitas precības ar Diena dēlu dvēseles saplūsme ar garu cilvēka augstākā realizācija.

Miesa, ģimene, dzimta, tauta, utt ir ārkārtīgi svarīgi faktori, Tas viss piegādā "degvielu" realizācijas raķetes uzšaušanai gaisā. Taču "degvielas" sadedzināšanai nepieciešams dziļš darbs ar sevi. Tas murgs, kas pašlaik notiek apkārt, ir šādu darbu ļoti veicinošs. Ir jābūt aklam, lai nepamanītu, ka ārējā pasaulē brīvību, stabilitāti, laimi nav jēgas meklēt. Vienīgā pastāvīgā lieta uz pasaules ir nepastāvība!

No manis šeit par doto tēmu viss!

Atbildēt

Platons bija manis minētais domātājs, kuru pārdeva verdzībā.

Atbildēt

»

Un A. Upītim ir taisnība (skat. iepriekšējo komentāru par stāvēšanu uz pakaļkājām!)!

Cilvēkam ar brīvu dvēseli nav problēmas izdarīt šādu izvēli (nesaprotu, kāpēc Tu piesauci demokrātiju).

Tikai šādu izvēli nevajag jaukt ar bēgšanu no sava iekšējā upura izraisītajām dzīves situācijām. Šī brīža Latvijā vairums bēdīgo situāciju (tai skaitā "valstī" kopumā) radušās tieši tāpēc - jau sākotnēji ar Ulmaņa nodiktēto palikšanu savās vietās.

Atbildēt

»

Miesa, dzimums, ģimene, dzimta, tautība, izcelsme + izglītība, iegūtie uzskati un vērtību sistēma veido manis minētās leģendas, kas nosaka personību.

Jā, dvēsele caurauž personību, tomēr vienlaicīgi ir neatkarīga no personības. Tieši tāpat kā gars caurauž dvēseli [un personību], tomēr vienlaicīgi ir neatkarīgs no dvēseles [un personības]. Jautājums - ar ko cilvēks ir identificējies? Banālais uzstādījums "atrast sevi" aicina izkāpt no personības važām - tur ir atbilde uz sakrālo jautājumu: "Kas es esmu?".

Jā, verga dvēsele var būt brīva. Vēsturē tādi gadījumi ir zināmi - vienu sengrieķu domātāju pārdeva verdzībā, bet viņš palika savā dvēselē brīvs.

Atkārtošos - ārējie apstākļi nekādi nenosaka dvēseles brīvību. Uz "pakaļkājām stāvošu" cilvēku var salauzt, bet ne nospiest uz ceļiem.

Atbildēt

»

A. Upītim ir novele "Kailā dzīvība", kurā autors dod savu versiju par brīvas dvēseles iespēju paturēt savu brīvību galējos varas un spaidu apstākļos. Kā vienīgo brīvas dvēseles izvēles brīvību, situācijā, kur nav demokrātijas izvēles, rakstnieks nosauc pēdējo brīvo izvēli.

Atbildēt

»

Dzīva cilvēka dvēselei piemīt miesa, dzimums, ģimene, dzimta, tautība, izcelsme. Tā nav iedomājama ārpus piederības laikā un telpā. Kā sociāla būtne nevari būt brīvs no atbildības un morāles, no pienākumiem. Par iespēju būt brīvs esi kādam parādā... Uz dvēseli skaties kā uz autonomu un pašpietiekamu lielumu. Vai verga dvēsele var būt brīva? Vai persona, kurai piemīt gan miesa , gan dvēsele, un, kurai liegta izvēles brīvība, iespēja lemt un rīkoties ar savu dzīvi - vai var būt brīva?

Atbildēt

»

Runājot par to visu publiski, esmu jau paguvis aplauzties.
Turklāt "izvērsums" būtu jāpamato, kas savukārt rakstītā vārda veidolā būtu baisi gari.
Dodu priekšroku darīšanai.

Atbildēt

»

tieši tā. Un par visiem 100%. Sevišķi attiecībā uz SISTĒMU (pašreizējā - tipisks precedents).

Atbildēt

»

C.: "Intensīvi strādāju, lai kļūtu citādāk. Man ir gan redzējums, gan metodes, ar kurām tas tiek darīts."
---------

varētu būt gana interesanti ievērtēt "izvērsumu" (t.i., protams, ja ļauts paziņkārot). Tostarp arī dēļ iespējamas lietderības salīdzināt pieredzes (gan "konceptuāli", gan "tehniski").

Bet, visticamāk, šī w-lapa nu galīgi nebūtu tā "platforma", kas varētu izrādīties pietiekami uzticami un taml. atbilstoši izmantojama ar šādu (un taml.) tematiku saistītai komunikācijai.

Atbildēt

Priedīša piesauktās tumsonības pamatā ir labas humanitārās izglītības trūkums.

Atbildēt

»

Un ir acīmredzami, ka mēs runājam atšķirīgas sapratnes līmeņos.

c: "Tu vari būt brīvs kā personība ..." - personība nevar būt brīva. Mana personība ir iedomātu leģendu rosols par to, kas es esmu. Attiecīgās leģendas automātiski ap mani izveido sava veida cietuma būri, kura ietvaros dzīvoju un darbojos, palikdams savu leģendu marionete.

Brīvība nav iespējama bez izkāpšanas no personības (lasi - iedomāto leģendu!) važām.

Atbildēt

»

Dvēselei nav tautības.
Savienojoties ar dvēseli, nacionālās piederības nozīme mazinās.
Otrkārt, obligātais nosacījums iekšējās brīvības iegūšanai ir izkāpšana no VISĀM kolektīvo apziņu važām - ģimenes, dzimtas, tautas, pat cilvēces. Jā, es jūtos pilnīgi brīvs kā latvietis. Runāju latviski, algotu darbu nestrādāju, dzīvoju, kā vēlos un daru to, kas man sagādā prieku.

Indivīds nekādi nevar nest atbildību par, piemēram, iekšējiem upuriem, ko staipa līdzi indivīda tuvākie ļauži. Un ja cilvēkam iekšā ir upura enerģija, neizbēgami viņš tiks "netaisnīgi ierebežots" vai citādi saskādēts. Katram pieaugušajam ir jāspēj uzņemties atbildība par savu dzīvi.

Cita lieta, ka neesmu laimīgs, redzot murgus, kas notiek apkārt. Intensīvi strādāju, lai kļūtu citādāk. Man ir gan redzējums, gan metodes, ar kurām tas tiek darīts. Taču rezultāts ir tikai un vienīgi Radītāja ziņā - "Izrakstīja, saskaitīja / Atdod Dievam rociņā."

Atbildēt

»

Nepiekrītu! Tu vari būt iekšēji brīvs savā ziloņkaula tornī un pašpietiekamībā, iespējam, Tu vari būt brīvs kā personība, bet nevari būt brīvs kā latvietis. Ar nosacījumu, ka nacionālā piederība Tev kaut ko izsaka.

Atbildēt

Jo ātrāk atlaidīsim melīgo Saeimas mērkaķu baru, jo labāk. Balsojam www.latvija.lv/pv

Atbildēt

»

Neesmu guru un Tēvs Debesīs, lai zinātu visu.
Bet, manuprāt, jā, var būt patiesi brīvs arī tad, ja tuvākie ir netaisni ierobežoti un cieš no patvaļas.

Cita lieta, ka būdams brīvs, tu:
1) redzi un saproti, KĀPĒC tuvākie ir "netaisni" ierobežoti un cieš no patvaļas. Cēlonis šādām ciešanām droši vien ir meklējams attiecīgo cilvēku dzīves uztverē un ar to saistītajos uzvedības modeļos;
2) vari rīkoties saskaņā ar savu iekšējo brīvību, lai palīdzētu tuvākajiem.

Vēl cita lieta, ka, redzot savu tuvāko ciešanas, tu nevari būt 100% laimīgs.

Atbildēt

»

Vai var būt iekšēji brīvs, ja tava tauta nav brīva?

Atbildēt

»

Labots. Šodien izskanēja doma, ka introverta personība īpaši izjūt iekšējās brīvības nozīmi, kas tā arī ir. Tas ir arī jautājums par cilvēka iekšējo "emigrāciju" un pašpietiekamību, bet vai tas nozīmē, ka var justies patiesi brīvs, ja tavi tuvākie ir netaisni ierobežoti un cieš no patvaļas?

Atbildēt

»

Šodien izskanēja doma, ka introverta personība īpaši izjūt iekšējās brīvības nozīmi. Tas ir arī jautājums par cilvēka iekšējo "emigrāciju" un pašpietiekamību, bet vai tas nozīmē, ka vari justies brīvs, ja tas tuvākais ir netaisnīgi ierobežots? Vai pastāv iespēja uzturēt un saglabāt iekšējo brīvību situācijā, kad tavi tuvākie nav brīvi un cieš no patvaļas?

Atbildēt

»

Ja soglasen ! Dve MORJACKI iz URALA ,jebutsa na smertj.

Atbildēt

»

Iekšējā un ārējā brīvība nav vienots jēdziens.

Ārēji savažots cilvēks var būt iekšēji brīvs.
Turklāt tieši par iekšējo brīvību visbiežāk ārējā pasaulē savažo. Sistēma necieš iekšēji brīvus cilvēkus.

Atbildēt

»

Piekrītu ar iebildi, ka cilvēka iekšējā un ārējā brīvība ir saistīts un vienots jēdziens. Tās dēļ uz Brīvības altāra liek visdārgāko.

Atbildēt

»

Un vēl viens paradokss - savienojoties ar dvēseli, sasniedzot attiecīgo brīvības pakāpi, vairs nav nepieciešamībua tautību, dzimumu un sociālās lomas noliegt.

Atbildēt

»

Jebkurš -isms kā cilvēka prāta uzkonstruēta paradigma ir reliģija.

Paradokss, ka jebkurš -isms [kā reliģija] atspoguļo cilvēka dziļākās tiecības pēc Patiesības, pēc Brīvības, nesaprotot, ka to nav iespējams sasniegt ar ārējiem līdzekļiem (lasi - ārēji izveidotām paradigmām)

Piemēram, liberālisms cilvēku ar ārēju paradigmu konstrukciju palīdzību vēlas padarīt brīvu no tautības, no dzimuma, no sociālajām lomām. Cilvēka dvēselei tiešām nekas no šiem uzskaitītajiem nepiemīt, taču attiecīgo brīvības pakāpi var sasniegt TIKAI savienojoties ar dvēseli. Tas ir katra cilvēka DZIĻŠ INDIVIDUĀLS DARBS, kam nav nekāda sakara ar ārēji mākslīgi izveidoto.

Līdzīgi ir ar komunismu. Tas ir dziļš individuāls darbs dvēseles līmenī - atbrīvoties no ego tādā pakāpē, lai izzustu varaskāre, alkatība un tml draņķības. Tās nav iespējams nogalināt ar represijām. Diemžēl komunisma teorija pašos pamatos nepieļauj dvēseles un gara eksistenci.

Atbildēt

»

дурак латыш

Atbildēt

»

Komunisma ideoloģijā gara aspektu aizstāja ar ticību.

Atbildēt

»

tu gan muļķi latvāni netēlo jo tieši tāds esi.

Atbildēt

Redz,kādi Daugavpilī ir sastopami gudri un daudz rakstīt spējoši cilvēki.Čekas idejiskā ziņotāja rūdījums diezgan labi palidz atvairīt vecuma demenci.

Atbildēt

»

Jesļi Kreituse piz da, Aboltina zvezda!

Atbildēt

»

Uzsākot jebko ir jāparedz iznākums, bet jūs to neparedzējāt, jo groži nebija jūsu rokās.

Atbildēt

»

Lai izdodas J.Bordānam!

Atbildēt

»

Ko nu muļķi krievu tēlo.

Atbildēt

Masu sabiedrībai radīja masu izglītību - vai būtu labāk atstāt masas analfabētisma līmenī?
Protams, aristokrātiem un bagātiem iznireļiem bija iespēja nolīgt bērniem privātskolotājus, kas daudz efektīvāk spēja izglītot. Tomēr šiem izredzētajiem reizēm pietrūka cilvēciski morālu īpašību, varbūt sava lepnuma dēļ. Augstākajā sabiedrībā tika vītas intrigas, izsmieti patiesi talanti, kādēļ, piemēram, aizgāja bojā Puškins. Nāves gultā viņš pat bijis priecīgs, ka būs jāpamet šī pasaule.
Jāpiemin gan, ka pēc 1991. gada šeit notika masu izglītības degradācija...

Atbildēt

»

Miràza! Viss dzïves gàjums viena miràza . Jüs spaidijàt balsosanas pogas,ar atnemot gimeném ar bérniem iztikas minimumu. Jüs gatavojàt likuma grozijumus par labu privatieriem.Jüs pumpéjàt privatizàcijas balonu ,bet tas balons paliek tikpat slàbans ,kà jüsu dïvàns no purkskiem rakstisanas laikà.Kur palikusi jüsu personiba ?
Pseido personiba ,ne personiba .Starp zagliem ,slepkavàm un ielas meitàm jüs bijàt kurva ne zvaigzne. Jüsu ilüzija ir paverdzinàt un va-dït,bet iz-va-dï-sa-na ir klàt un alle lujà.
Anglijà viestràdnieku bérni sanem labu izglitibu skolà ,un tà dzïvé noderés . Viltus profesore.

Atbildēt

»

Varbūt jāmācās dzīvot bez visādiem -ismiem?

Atbildēt

Vārdu "tumsonība" lieto 2 gadījumos:
- kad ir tukša galva;
- kad nav vēlēšanās galvas tukšumu piepildīt/papildināt.

Kuru "tumsonību" Priedītis ir domājis ?

Atbildēt

"masu sabiedrība" !
Vai tad "sabiedrība" var sastāvēt no VIENA cilvēka arī ?

Jeb tā ir parodija par Levita leksiku ?

Atbildēt

»

fakts pats ir šizofrēniskā katastrofa.

Atbildēt

»

урод Gaдis

Atbildēt

Ļoti sakarīgs raksts un interesants raksts!

Jautājums, kas prasās tikt uzdots - vai tiešām demogrāfiskais bums bija tik ievērojams, lai 20gs izveidotu "masu sabiedrību", kuras pirms tam nebija? Par cik procentiem pieauga masa, lai kardināli mainītu masas kolektīvo apziņu?

Otra lieta - tieši tāpat, kā putns nevar palidot ar vienu spārnu, komunisms - tāds, kāds tas tika Marksa sabīdīts - nevar īstenoties viena fundamentāla iemesla dēļ: blakus materiālisma aspektam komunismā kā ideoloģijā trūkst gara aspekta - tā, par ko savulaik runāja Hēgelis, bet ko iznīcināja Feijerbahs. Engelss no Fejerbaha iznīcinātā atjaunoja tikai Hēgeļa dialektiku. Gars tika amputēts pilnīgi un galīgi. Un tas ir otrs spārns, kura vairs nebija.

Pretstatu vienības cīņas likumā galvenā cīņa notiek tieši starp matēriju un garu. Matērijas "apgarojums" kā saturs izveido sev jaunu formu (kā čūska maina ādu). Tas attiecas arī uz cilvēku sabiedrību, mainoties sociāli ekonomiskajām formācijām. Manuprāt, tā laika sabiedrība (Priedītis precīzi norāda uz plebejismu) nekādam komunismam nebija gatava.

Atbildēt

»

Precīzi!

Atbildēt

Rietumos komunistiskās kustības ļoti ietekmīgas bija Itālijā un Francijā.
Runājot par Hitleru. Vācijā tai laikā norisa būtiska ekonomikas, zinātnes un arī ideoloģijas (kaut vai šī rasu teorija) attīstība.
Arī par Staļinu jāteic, ka viņa vadībā Sarkanā armija un kara rūpniecība veica pārdabisku lēcienu.
Nevar noliegt arī pēckara liberālisma triumfu Rietumvalstīs.
Tas viss notika, pateicoties idejai, kura katrā atsevišķā gadījumā sekmēja ražošanas, zinātnes,valstu un cilvēku attīstību. Nekas nav mūžīgs. Ideja sākas kā aizmetnis, aug attīstās, noriet un izbeidzas. Dabas likumsakarības. Un šodien minētās idejas vairs nav spējīgas dzīvot, tāpēc krīze. Jānāk jaunām. Vai tās nāks no Ķīnas un Āzijas, no Amerikas, varbūt no musulmaņu ticības, kas aizraus valstis, cilvēkus, sabiedrību. Pagaidām tas ir lielais nezināmais, jo mūsu šodienas prasība - maizi un izpriecas taču sasaucas ar Romas impērijas iziršanas laiku.

Atbildēt

»

Grantiņš sevi uzskatīja par augsti izglītotu cilvēku. Naktīs tualetē viņš ne tikai domāja un stenēja, bet dažkārt lasīja kādu grāmatu. Viņa vecāki bija inteliģenti cilvēki. Viņi regulāri pirka jaunu grāmatu, kad iepriekšējās grāmatas lapas bija prasmīgi izlietotas tualetē. Nopirktai grāmatai mājās tika norauti vāki, bet lapas uzspraustas tualetē uz lielas naglas. Tualetes papīru Grantiņš pirmo reizi ieraudzīja Vācijā. Grantiņa zināšanu pamatā bija tualetē lasītā lektīra. Viņš ar to lepojās. Grantiņš zināja, ka viņam nav jākaunas par savu aizsprūdumu.Aizprūdums, izrādās, ir tautas kaite – slēpta nacionālā problēma. Speķis, rupjmaize, alus, mazkustīgums, slinka dirnēšana pie TV kastes. Vairāk neko nevajadzēja, lai tautā masveidā būtu izplatīts hronisks aizcietējums. Ja cilvēks ir slinks, tad arī viņa zarnas ir slinkas. Grantiņš vienmēr nelaida garām iespēju kaut ko uzzināt par aizcietējuma būtību un ārstēšanu. Viņš atcerējās vārdu „etioloģija”. Tā sauca mācību par slimību cēloņiem. Vēl viņš atcerējās vārdu „preventīvs”. Tā apzīmēja kaut ko tādu, kas ir profilaktisks.Grantiņš studēja literatūru arī par caureju. Viņš sevi uzskatīja par kompetentu caurejas jautājumos. Viņš bija lietas kursā, ka caureja visbiežāk ir vasarā. Tā sākas pēkšņi. Savukārt akūta caureja ir pavasarī un rudenī. Lasot speciālo literatūru par caureju, Grantiņš teoriju salīdzināja ar savu praksi. Tā sakrita, un Grantiņam tas sagādāja dziļu gandarījumu. Viņš jutās kā nacionālais varonis.

Atbildēt

"Tajā skaitā uz “kultūrtautas” jaunāko emocionālo orkānu - pirms piecām minūtēm pašu ievēlētās 13.Saeimas atlaišanu."----------------Neatlaižot Saeimu un nerīkojot viltus vēlēšanas, no "nelieša" Bordāna, kurš iedomājies tiesāt noziedzniekus ar Kalnmeieru priekšgalā, vaļā tikt nevarēs !!! L. Lapsa, dižais MOSADISTS, zin, ka, ja grūs šī sistēma, tad arī tiks atklāts viss par viņu un tās ir karātavas. Bet iespējams,ka nepaspēs pakārt, jo tiks nosists... . Jūdasam Jūdasa liktenis !

Atbildēt

....."Ikdienā ar antropoloģisko katastrofu tiekamies tad, kad lasām...." (Daļa no autora teikuma.)
Piektdienā ar antropoloģisko katastrofu tiekamies tad, kad lasām nebeidzamos bla,bla.... No kādiem darbiem (lielāko tiesu) teksti tiek kopēti?

Atbildēt

Antropoloģiskā katastrofa ir Priedits pats.

Atbildēt

Lai dzīvo J.Bordāns!

Atbildēt

Jā. Priedīša kungs, Ir cilvēki, kas mērķtiecīgi vēlas tevi padarīt par nedomājošu, nekritisku personu, kuru ir viegli vadīt. Bet kur paliek tava doma, tava personība? Neaizdomājamies, kāpēc par cilvēku tas ir pateikts, kāpēc viņš ir nolikts zemāk par zemi, un vienkārši ejam līdzi. Tas ir diezgan bīstami.

Atbildēt