Kāpēc grib grozīt koku ciršanas noteikumus: mežus cērt pārāk daudz, un, lai varētu turpināt cirst tikpat daudz, gribas tikt pie jaunāku mežu ciršanas

Nevaig musu meźus izstirgot arzemju fodiem, tad butu ko cirst vairak pašiem, valsts meźiem vaidzeja nepieĺaut meźu izstirgošanu zviedriem ,utt, un pirmtiesibas tapat bija valstij.

Atbildēt

Racionāla mežu apsaimniekošana, kā piem. Vācijā, mūsu padomiskajiem kungiem nav pa spēkam.

Atbildēt

Ja trūkst platību ko izcirst, tad jādodas iekarot kādu guberņu, kamēr nav nodedzinājuši visu.

Atbildēt

»

un tie tupie sasēduši Zemkopības ministrijā, VMD, LVM, visādās mežu padomēs, sashēmojuši visvisādus naudas pumpjus savām organizācijām ar vienu mērķi - izlaupīt vēl atlikušo.

Atbildēt

»

jā, mums kā primitīvam proletariātam,vecas alejas ir kā dadzis acīs, var tak nocērtot kādu kapeiku sev dabūt.Nekas, brauks uz Franciju un Angliju skatīties vecās alejas, var jau arī filmās paskatīties, vai ne?Priekš kam mums vecie koki.Pat Meksikā, kur pasaulē skaitās ar vienu no lielākajiem analfabētu daudzumu, kūrorta zonās kokam vecam taisa apkārt ceļu. Padomju iekārta radīja tupu pūli, bez empātijas, dabas mīlestības, un tas pūlis turpina ražot tādus pašus.

Atbildēt

»

Opiāti ?

Atbildēt

Bandītu Norupei vairs nav ko cirst, tāpēc jau Vaikulis spirinājās un lēja čugunu Rīga TV24

Atbildēt

»

Dižozols nekaunās reklamēties uz pilnu klapi arī LR1. Iegrūdis savu naudu visos caurumos, pērk gan 'kanalizācijas caurules' gan sabiedriskos.

Atbildēt

»

jā, tai skaitā

Atbildēt

vai šo lietu virza Dižozola uzņēmuma pārstāvji?

Atbildēt

Latvijas valsts mežu (puse no mežiem) apsaimniekotāja AS "Latvijas valsts meži" (LVM) pagājušo gadu noslēgusi ar 333,191 miljona eiro apgrozījumu un 109,116 miljonu eiro peļņu, uzņēmuma apgrozījums 2018.gadā audzis par 20,8%, bet peļņa pirms UIN nomaksas augusi par 58%.
Skaidrs?

Atbildēt

https://www.videsportals.lv/lv/article/komentari-par-viestura-kerusa-rakstu-kapec-grib-grozit-koku-cirsanas-noteikumus/?fbclid IwAR3-I-THgxzQ8D1_0bDC5w9wVBs62ayPuQaqZD1y6FGp6CnZ9MEV6bmp4Qo

Atbildēt

»

tev prāta nav pat tie 12%

Atbildēt

»

Mežā vajadzētu būt dažāda vecuma kokiem,mežs nevar būt dažāda vecuma.Latvijā vecāku mežu par 200 gadiem neatrast. Kāpēc?Tas jau ir cits stāsts.
Mežs sākas tikai no 100 gadiem.

Atbildēt

»

biatlonu un ar zēzēesieti Bergmani saistītos

Atbildēt

»

tikai vēl citi zinātāji teiktu -
..no kuriem iespējams sponsorēt visādus pietuvinātos sportus un izklaides šāvējus, kā arī demogoģiski aizstāvēties no taisnības meklētājiem.

Atbildēt

Rakstā atklāti pateikts, ko dara šobrīd Zemkopības ministrija. Lai varētu panākt savu noziedzīgo plānu – to, ko jau noraidīja visa sabiedrība, būtu jāgroza Meža likums, bet Zemkopības ministrija, cietusi neveiksmi iepriekš, nu izvēlējusies citu – jau apgūto un ierasto viltus ceļu - ar GROZĪJUMIEM koku ciršanas noteikumos panākt savu iepriekš neizdevušos plānu - tievāku koku ciršanu arī tad, ja tie nav sasnieguši likumā noteikto vecumu. Tā ir reāla KRĀPŠANA, valsts varas izmantošana viena grupējuma interesēs. Reāls valsts varas korupcijas gadījums. Sabiedrības uzticētās varas ļaunprātīga izmantošana.

Atbildēt

»

ZM un vides aizsardzībai nekad nebūs kopīgu interešu.

Atbildēt

»

Nevar! Konstitucionālai sūdzībai nebūs pamata. Un Satversmes 115.pants nav nekāds pamats, jo vienīgais, ko tas konstitucionāli aizsargā, tiesības uz informāciju par vidi, jo tā, redz, būs aizsargāta vide. Rīgā nevar uzzināt, cik ostas piesārņojums ik gadu saindē un nobeidz cilvēkus Sarkandaugavā, Mangaļos, Vecmīlgrāvī, Rīnūžos. Ja noskaidrotos, tad sūdzētos par tiesībām uz dzīvi. Bet koku ciršanas sakarā izsaukts tiešs dzīvības apdraudējums būs grūti pierādīt. Čepānes norma nav pilnīga, tāpēc iznāk cīnīties MK un Saeimā, jo citur bezcers.

Atbildēt

Ieaudzēt mežus lauksaimniecības zemēs, un par to vēl masāt subsīdijas, ir noziegums. Un vēl pēc tam bļaut no ZM skābbarības torņa, ka, mums trūkst lauksaimniecības zemes, ir vēl kriminālāk.

Atbildēt

Ir nepieciešamas radikālas izmaiņas pašā sistēmā - Zemkopības ministrijas un dabas aizsardzības sektoros – tam, kas skar visas sabiedrības dabas resursu un tā apsaimniekošanu.

Atbildēt

Kādi ir mūsu meži, kas un kā tos apsaimnieko, cik noplicināta ir ekosistēma, cik nenormāli tiek izšauti lielie plēsēji, ir sekas, kā cenzētā zinātne ietekmē mūsu dzīvi. LVMI Silava to uzskatāmi pierāda pa visām līnijām.

Atbildēt

»

Uz priekšu.

Atbildēt

»

Pamuļķis. Meži ir dažāda vecuma, jaunaudzes izaug. Ja būtu vienāda vecuma, tad...

Atbildēt

»

Vēl viens kam propaganda izkastrējusi smadzenes.
Kuiti,izcirtumi un jaunaudzes nav mežs,meži Latvijā palikuši mazāk par 12%.

Atbildēt

»

Bravo! Nav nekāds "murgu raksts" !

Atbildēt

Ciršanas intensitātei, apjomiem, kā arī kokaugu izvēlei var labi izsekot, ja vismaz vasaru pavadāt, iepazīstot Latvijas āres. Koku ciršanai var izsekot ne tikai pēc tā, ka ievērojiet ceļa malā koku krāvumu vai arī iepriekš mežu klājušais, ceļam piekļaujošais posmiņš pēkšņi palicis pliks un apkaunējies par to, ka pieķerts gluži nepiemērotā skatā. Vēl labi var ievērot meža ciršanas darbus pēc ceļu seguma, bet pēc Valsts meža dienesta darbu vai jau jāteic "nedarbu" veikšanas jauna ceļa uz nekurieni ar skaistu nosaukumu un plāksnīti, varbūt pat kādu lapenīti un vietu atpūtai, kur iepriekš Valsts meža dienesta ļaudis svinējuši kādu nozīmīgu svinamdienu vai svinamgadījumu, uzrašanos. Meža vedēji sagandē tā grants vai meža ceļu, ka citam braucējam jāiejūtas Kambodžas šofera ikdienā - bedrē iekšā, no bedres ārā, un tā lēnītēm stundu pa stundai, lai veiktu nu jau nenosakāmu kilometrāžu, jo ir taču jāpieskaita iebrauciens bedrē un izbrauciens no tā. Tā ap Jāņiem pie Īdeņas dambis bija tā uzraksts, ka varētu domāties, ka ir raksts jauns grāvis pāri dambim, un atliek vien lekt vai mēģināt pa vienu maliņu "grāvja rakšanas darbus" apbraukt. Laikam jau apkaunējās vai drīzāk bija kārtīgi vainīgais nokaunināts, varbūt pat ar airi pēc senas Lubāna klānu tautiņas tradīcijas noslānīts, jo nedēļas laikā "cūku rakumi" pazuda.

Vēl meža ciršanai var labi izsekot pēc meža zvēru sastapšanas intensitātes. Klasika! Rīgas apkārtnē cērt mežus, mežacūkas nāk uz Rīgu viesoties. Carnikavas apkārtnē cērt mežus, ne tikai mežacūkas, pat lācis esot redzēts klajā laukā. Nevajag apmeklēt zooloģisko dārzu, izbrauc pa šoseju un redzi praktiski visus Latvijas Sarkanās grāmatas iemītniekus. Šodien no debesīm pat zivs nokrita. Uz mašīnu netrāpīja, nokrita blakus. Izkrita no milzeņa nagiem, kuru no pakaļas, piedodiet, nespēju atšķirt. Nu, ko gan es varu pārmest, ja gribas uz ceļa notiesāt, bet tur gadījies kāds, kas pat no pakaļas putnu neatšķir. Un tad vēl baru bari ar sīkiem putniem, kas savairojušies gluži kā mušas. Tikai viņu gadījumā laikam trūkst plēsēju, bet kur tad tie parādīsies, ja vecos kokus cērt. Brauc uz Barkavu, Murmastieni - vecos ozolus cērt pamazām "satiksmes drošības dēļ", bet jaunus vietā nestāda. Un ir taču vietas, kur ozolu alejas pazūd, jo Latvijā atšķirībā no Eiropas domā, ka alejas traucē braucējiem, nevis palīdz.

Medīt ļūbētojiem arī jaunas tradīcijas. Ceļa malā piestāj, lai t.s. padomātu par pasaulīgo, un tad noskand gaišas dienas laikā šāviens. Un kur? Ne jau nekurienē, kur būtu izlīmētas lapeles ar uzrakstiem - šodien notiek medības - vai kur redzat tornīšus. Nē - šāviens nogrand pie pašas ciema robežas. Prātā iešaujas doma par to, ka, ja atradīs un neatpazīs, tad turpat pāri ceļam ir kapi. Ko var pārmest medniekiem? Mežu maz. Tad jau nekas cits neatliek kā medību platībās iekļaut visu - ceļmalas, laukus, ganības un pat kaimiņa dārziņu, ja viņam gadās biežāk aizkavēties vakaros.

Palūkojieties un padomājiet! Atļauja cirst vēl jaunākus un mazāka izmēra kokus nozīmē tikai to, ka vairs nevarēsiet baudīt Latvijas dabu, pa ceļiem būs bīstami braukt, būs jāteic ardievas mazdārziņiem un lielākiem sējumiem, bet uz reģistrētu vai nereģistrētu mazmājiņu būs jāiet bruņojumā, jo, lai izdzītu vilku no meža, kur stirnu vairāk nekā jēgas, ir taču mežam jāpazūd ar visām stirnām.

Atbildēt

Şos MK noteikumus kadai vides organizacijai vahadzetu apsttidet Satversmes tiesă. Šie MK noteikumi ir neatbilstoši Meža likumam un Satversmes 115.pantam

Atbildēt

»

Labajos ulmaņlaikos meži klāja 30+% Latvijas. Komunisti, izsūtot uz Sibīriju, saimniekojot kolhozos, laukus aizaudzēja ar mežu lidz 50+% no teritorijas. Idioti kā ķerusi un joži tikai maļ - mežus pārcērt...

Atbildēt

Par visu bija,ir un būs jāmaksā,naivie.

Atbildēt

Ciršanas vecums nosaka tikai to,ka kādreiz tālajā laimīgajā pagātnē kādam likās, ka to vajag regulēt, tāpat kā tāmi piecos gados. Lai kaut cik ieviestos tirgus ekonomika, izdomāja cirti pēc caurmēra. Bet kopumā mežsaimniecībai nav nekāda sakara ar kapitālismu un tirgus ekonomiku. Meža īpašniek, mosties, celies, viesturi grib saimniekot tavā mežā!

Atbildēt

»

Kā zviedri brīnītos par šitādām stulbībām. Atšķirībā no zaļajiem Briseles kāposta diedelētājiem, privātie īpašnieki nenodzīvojas līdz klinķim un neizcērt vairāk kā vajag, bet atstāj bērniem arī.

Atbildēt

»

Vai tomēr, par cik vairāk, salīdzinot ar ulmaņlaikiem?

Atbildēt

Mežu platības palielinās, tāpēc ķerusa kungs uzskata, ka cērt pārāk saudz. Ulmanis viņam būtu ierādījis vietu...

Atbildēt

"Šā vai tā no šiem datiem skaidri redzams, ka Latvijas mežu apsaimniekošanu nekādi nevar nosaukt par ilgtspējīgu pat tad, ja skatāmies tikai no koksnes ieguves viedokļa. No šī viedokļa raugoties, ciršanas vecumu sasniegušām mežu platībām, kurās atļauta galvenā cirte, vajadzētu būt nemainīgām, taču šīs platības samazinās,..."
-------------------------
Te nu autors nejēdz ko raksta. Latvijā meža vecuma struktūra nav viendabīga. Līdz ar ciršanas vecumu saniegušo audžu platība nav nemainīga. Jau pagājušā gadsimta 80-os gados prognozēja, ka pēc 40 gadiem būs pieaugušo mežu platību samazinājums, jo meža vecuma struktūra tika sagrauta 67 un 69-o gadu lielajās vējgāzēs.

Atbildēt

Jau labu laiku vēroju V.Ķerus cīņu pret vējdzirnavām. Gandrīz viss par ko Viesturs raksta ir vērtējams kā objektīva patiesība. Meži tiek pārcirsti, diezin vai ir jēga par to diskutēt, īpaši tad, ja ir pienākusi vajadzība cirst ciršanas vecumu vēl nesasniegušas mežaudzes. Šī vajadzība varētu būt pienākusi totālajā naudas trūkumā valdībai, un tad vairs jautājums cirst vai necirst nav apspriežams. Ir jācērt - jo nav naudas. Grūti tikai saprotams, kāpēc nevar ierobežot to nesaimnieciski izniekoto naudas plūsmu, par kuru raksta Valsts Kontrole, knābis un prese. Ja to izdarītu, tad jau, iespējams, nebūtu jau nemaz jāpārcērt meži. Mans naivums - varbūt...

Atbildēt

Murgu raksts

Atbildēt

Ja kāda nozare ir paredzēta izlaupīšanai, tad pirmkārt tiek realizēta štatu samazināšana un atlaisti visi darbinieki virs 40 gadiem, kas nav lojāli izsaimniekotājiem. Jaunos speciālistus sagatavo pēc jaunām programām un tiem nav ne jausmas, ka saimniekot var citādi, bet ja kāds atrodas ar citiem uzskatiem, tad viņa ceļš ir zemeņu lauki ārvalstīs. Tas faktiski noticis visās nozarēs, bet valsts meži ir visuzskatāmākais piemērs. MRSi tika iznīcināti mākslīgi un tādā veidā valsts atbīdīta no miljardiem peļņas nonākšanas budžetā. Tāpat akohola nozare ir privātās rokās un peļņa nenonāk valsts budžetā, bet tikai nožēlojamas kapeikas nodokļu veidā, kas arī protams sastāda miljonus, no kuriem iespējams sponsorēt visādus pietuvinātos sportus un izklaides "savējiem", kā arī demogoģiski aizstāvēties no taisnības meklētājiem.

Atbildēt

»

Labāk salīdzini cik Latvijā mežu palicis.

Atbildēt

zaļie murgotāji atkal savus pekstinus te tiražē... rudens nāk, naudiņu ziemai vajag ievākt. Ar galviņu labāk nav palicis, joprojām nesaprot, ka vajag salīdzināt līdzīgas valstis....... jebkuri salīdzinājumi ar Skandināviju pēc gadiem 30-50 un arī tad, ja zaļā plānprātība rimsies... Pagaaaidam droši stūrējam uz nabadzīgāko ES valsti un zaļie te ir izcili bijuši. Protams ir joprojām dazās āfrikas valstis, kur IKP ir vēl zemāks un tas jau tas mērķis,ko zaļie novēl savai atautai, kamēr to darbošanos apmaksā'svešie

Atbildēt

»

Arī zviedriem meži ir ļoti stipri izcirsti,šitā sērga turpināsies līdz mežu vairs nebūs.

Atbildēt

Bet draugi zviedri ilgtspējīgi saimnieko vispār bez ierobežojumiem, jo lūk viņiem nav sociālisma palieku, visādu regulējumu un kur vēl kronis visam -piecu gadu ciršanas tāme, kas nekādi neļauj aizmirst cīņu par piecgades izpildi un valsts pasūtījumu. Šķiet, daži grib to laiku atgriešanos...

Atbildēt