Menu
Pilnā versija

Pievienot komentāru

Lapas:    2   1   



Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo

Pata statīvi

16.06.2020. 16:47

Mežu izsaimniekotāji grib būt balti. Kad būs kartība valstī vai vel gaida kādu kā bunkuru aizsaules ielā nolika pie vietas.

Atbildēt

2.cēliens. 3.aina

12.06.2020. 21:25

Jautājums Jurģim Jansosnam, LVM padomes priekšsēdētājam un Silavas direktoram (kadrā 2 krēslu aizņēmējs ar zīmīgu, idiotisma un trulas nekaunības pilnu sejas izteiksmi)

NP: -Vai padomei tomēr nebūtu rūpīgāk jāuzrauga tas, ko dara “Latvijas valsts meži” šajos līgumos?

Jurģis Jansons: - Es noteikti pārstāvu to sabiedrības daļu, kas uzskata, ka kaut kāda aktīva, represīva rīcība ir nepieciešama tajā brīdī, kad ir tiesībsargājošo institūciju lēmums, un tajā brīdī, ja mēs tādu saņemtu, tad, protams, ka būtu ..es kā padomes priekšsēdētājs, visticamāk, iekļautu dienas kārtībā šādus jautājumus. :D:D:D

NP: -Tātad, kamēr nav tiesas lēmuma, ka kāds ir zadzis, tad tikmēr jūs par efektiviāti un aizdomīgiem līgumiem vai konkurences kropļošanu neinteresējaties?

Jansons: - NU BET, KĀ SAVĀDĀK?!!!!

Atbildēt

goldmanam

12.06.2020. 14:51

»

Goldman

No raksta sapratu, ka - ja Pata un Pata Board nebūtu tirgojusies ar LVM koksni, tad Pata Board nebūtu ko darīt, bet Patai būtu zaudējumi? Tā varētu būt


Varētu būt tā, ja netirgotos PATA, tirgotos kāds cits. Ja ir koki, būs pircēji.Ja būs pircēji, starp viņiem būs kautiņš. Ja būs kautiņš, visi paņēmieni labi.
Gaidi nākošās sērijas.

Atbildēt

Goldman

12.06.2020. 08:31

No raksta sapratu, ka - ja Pata un Pata Board nebūtu tirgojusies ar LVM koksni, tad Pata Board nebūtu ko darīt, bet Patai būtu zaudējumi? Tā varētu būt?

Atbildēt

Fuksis

08.06.2020. 14:49

»

še kur līgo izcirtumi

latvānija - fuksētāju lielvalsts


Nabadzinn, ká tu uzrávies ...

Atbildēt

traki

07.06.2020. 17:59

un Latvijas korupcijas indekss ES valstu vidū tik turas un turas avangardā. Pagājušā gadā bija pavisam slikti.

Atbildēt

si-si-dra

07.06.2020. 15:55

Visapkārt tikai savējie...

Atbildēt

jājautā Ozolam, bet

06.06.2020. 22:08

»

Māklers

Cik Latvia’s valsts mežu akciju Melnim pieder


A. Ozols ilgi domāja un tad pateica, ka tas ir provokatorisks jautājums, lai maldinātu Latvijas iedzīvotājus. Pēc tam piecēlās un aizgāja.

Vēl vienā Krustpunktā piedalījās AS Latvijas valsts meži valdes loceklis Edvīns Zakovics. Atbildot uz jautājumu, cik tagad cērt galvenajā izmantošanā, minēja platības hektāros, bet par kokmateriālu daudzumu no platības ne vārda.

Atbildēt

Melne ieņēmusi amatus Mierkalna uzņēmumu valdēs

06.06.2020. 09:53

Vēršot uzmanību uz AS “Augstsprieguma tīkls” neseno padomes iecelšanu un sakritībām, kas nenoliedzami norāda uz koruptīvām shēmām, šajā portālā gada sākumā bija lasāms raksts par Madaru Melni, kas iecelta padomē, un viņas tiešu saistību ar PATA īpašnieku Uldi Mierkalnu.

“Rodas jautājums, cik ļoti viņa tika pievilkta aiz "matiem", lai atbilstu konkursa prasībām. Pēc manas izpētes (ierobežotas piekļuves pie uzņēmumu datiem), ļoti apšaubu, vai amati, ko viņa ieņēmusi Mierkalna uzņēmumu valdēs, varētu atbilst vidējas vai lielas kapitālsabiedrības noteikumiem. Tas arī ir tuvākais, kam viņa "atbilstu" pēc padomes konkursa prasībām.

Šeit neliels apkopojums pēc LinkedIn profila:

https://www.linkedin.com/in/madaramelne/

Redzami uzņēmumi kur strādā/strādājusi. Tad jābūt ļoti nopietnam iemeslam, lai 21 gada vecumā jau būtu valdes locekle.

Abi uzņēmumi, kuros Madara Melne bijusi valdes locekle, - SIA Catch Smart un SIA SIA Baltic Transport Lines:

https://info.ur.gov.lv/?#/legal-entity/40103771258

https://info.ur.gov.lv/#/legal-entity/40103237003.

Pirmajai 2018. gada apgrozījums – 100 00 eiro, otrai – 73 000 eiro.

Toties lielākais īpašnieks abos uzņēmumos ir Uldis Mierkalns (attēlā), pēc KNAB informācijas – lielais ziedotājs:

https://www.knab.gov.lv/lv/db/donations/?party_id &type_id &donator Uldis+Mierkalns&date_from &date_to &amount_from &amount_to &search Mekl%C4%93t&order &dir

Izriet, ka Madara ir uzticības persona Uldim un šādi partija uzņēmējam atlīdzina par dāsnajiem ziedojumiem...

Ceru, informācija, ko esmu apkopojis ir derīga – ja ne mainīt kaut ko uzņēmumā, tad vismaz papurināt zarus, lai cilvēki tur augšā nedomā, ka mēs guļam un dzīvojam savu dzīvi.

Padomes atkal barotavas, pietiek.com, 13.01.2020

Atbildēt

Db var vai nevar ticēt? Pata AB nopērk ietekmi visā valstī

06.06.2020. 09:06

Pata AB nopērk ietekmi visā valstī.
2008.gadā SIA Pata AB, iegādājoties SIA Saldus mežrūpniecības uzņēmums 90% kapitāldaļu, kļuvis par lielākā a/s Saldus mežrūpniecība akcionāra īpašnieku, vēsta “Dienas bizness”.
Dienas bizness, 13.jūn.2008
https://www.db.lv/zinas/pata-ab-noperk-ietekmi-visa-valsti-111538

Gandrīz divus gadu desmitus LVM valdē esošais un viens no koncerna vadītājiem Arnis Melnis ir bijušā SALDUS MRS galvenais inženieris. Abi Mierkalns un Melnis nāk no tā paša SALDUS MRS.

Nav grūti saprast, kā PATA AB ir tikusi pie ciršanas līgumiem ar valsts a/s “Latvijas valsts meži” uz 80 gadiem.

“Latvijas attīstībai” sponsoram Mierkalnam “PATA” ekskluzīvas atlaides koksnes pārvadājumiem
Viens no «Latvijas-Ķīnas biznesa padomes» dibinātājiem un arī finansētājs ir Mierkalnam piederošais mežsaimniecības uzņēmums «PATA»

2016.gadā «Dienas» rīcībā nonākusī sarakste starp Mierkalnu un «LDz Cargo» vadību rāda, ka Mierkalna uzņēmumam bijušas ekskluzīvas atlaides koksnes pārvadājumiem 15% apmērā no pirmās tonnas, bet, sasniedzot noteiktu kravu apjomu, jau 25% atlaide no maksas par kravu pārvadājumiem. Nozares eksperti uzsver, ka uzņēmumi bez politiskas «aizmugures» pie tādiem nosacījumiem netiktu.
Kampars izraksta rēķinus, Diena, 27.jnv.2016

Atbildēt

ha

06.06.2020. 09:03

Zaglis bļauj- ķeriet zagli!
Kokrūpnieku mafija grib atmazgāties balti. Kopā ar VMD.

Atbildēt

Norups

06.06.2020. 08:29

»

Zinošais

Kāds naivums ! Gribi lai konkurentiem atnestu info "paplātes...


es tev piekrītu, nekādas "paplātes" nenest, žurnaļugas galīgi izlaidušies, jāpārmāca. Es sūdzēšu iekšā Ventas Balsi, lai atraujas, ko tu?

Atbildēt

Ozols ilgi domāja un tad pateica, ka tas ir provokatorisks jautājums

06.06.2020. 06:57

Lai izaudzētu augstvērtīgu koksni, jākopj jaunaudzes pēc mežsaimniecības pareiziem pētījumu norādījumiem, citādi tur augstvērtīga meža nebūs, lai no viena ha iegūtu no 300 līdz 500 m3 koksnes. Tagad jau atskaitēs neparādās nocirsto koku masa kubikmetros, bet gan uzskaita platības, kurās pēc tagadējā standarta no hektāra iegūst 80 līdz 100 m3 koksnes. Vai tā nav izšķērdība?
Vienā Krustpunkta raidījumā piedalījās arī AS Latvijas valsts meži vadītājs A. Ozols. Raidījuma gaitā Ozols daudz runāja, bet neko jēdzīgu nepateica. Tad Pasaules dabas fonda valdes priekšsēdētājs Uģis Rotbergs uzdeva viņam jautājumu: vai viņa mežsaimniecības vadīšanas laikā var likt roku uz sirds, ka meža kapitālā vērtība pieaugusi par zināmiem procentiem? Vai ar tādu apsaimniekošanas veidu nav ietekmējis klimatu Latvijā? A. Ozols ilgi domāja un tad pateica, ka tas ir provokatorisks jautājums, lai maldinātu Latvijas iedzīvotājus. Pēc tam piecēlās un aizgāja.
Vēl vienā Krustpunktā piedalījās AS Latvijas valsts meži valdes loceklis Edvīns Zakovics. Atbildot uz jautājumu, cik tagad cērt galvenajā izmantošanā, minēja platības hektāros, bet par kokmateriālu daudzumu no platības ne vārda. Tādas atskaites var pasniegt cilvēkiem, kuri neizprot pareizo jautājumu. No platības nav nekāda secinājuma, cik tā ienesa kapitālu mežsaimniecībai. Galvenais kvalitatīvais rādītājs ir koksnes daudzums kubikmetros no hektāra. Platība būs jāapmežo, un tas prasīs daudz līdzekļu.

Atbildēt

lasam tālāk par kapračiem un LVM izzagšanas shēmām

06.06.2020. 06:52

Faktiskais Mežierīcības institūta likvidēšanas iemesls meklējams pavisam citā apstāklī. Meža departamenta vadība jeb Ozola grupa ļoti labi apzinājās Mežierīcības institūta intelektuālo potenciālu, tā autoritāti valsts mežkopju saimē. Institūta kolektīvs bija labi organizēts un vienots. Tā darbība bija balstīta uz visu jaunāko un praksē aprobēto zinātnieku sasniegumu pamata. Departamenta vadība saprata, ka šāds kolektīvs nav pakļauts kādas interešu grupas iegribu realizēšanai, bet tas darbosies, pamatojoties uz daudzu gadu pieredzi un likuma pantiem. Un tā no 2000. gada 1. janvāra likvidēja pēdējo – Mežierīcības institūtu. Un sāka darboties! Pateicoties kabineta ierēdņu pūlēm, minētie cirtmeta gadi tika pārsaukti par vecuma klasēm: priedes 120 gadi pārtapa par VI vecuma klasi, egles – par V vecuma klasi. Pēc tam par ciršanas vecumu pieņēma vecumklases zemāko robežu: priedei – 101 gads, eglei – 81 gads. Un A. Ozols televīzijā un pa radio sacīja, ka Latvijā ir tik daudz meža, ka visu nemaz nespēšot izcirst. Kamēr vecuma klases tika ieviestas, tikmēr vecuma klašu robeža tika pārsniegta, un 2016. gada decembrī presē publicēja Dr. silv. Dagņa Dubrovska, LLU Meža fakultātes dekāna, profesora, interviju Meža kanoni jānomaina. Profesors uzskata, ka «līdzšinējās plānošanas metodes, kādas izmanto Latvijas valsts stratēģisko jautājumu risināšanā, ir jāmaina. Vērtējot meža resursus pēc platības un kubikmetriem, mēs nosakām īsto vērtību. Tirgus ekonomikas apstākļos tieši vērtība ir izšķirošā». Lai realizētu jauno plānošanas metodi, viņš iesaka priedes cirtmetu (ciršanas vecums) samazināt par divām vecuma klasēm, t.i., cirst audzes no 60 gadu vecuma.
Pagājušā gadsimta 30. un 50. gados ZA Mežsaimniecības problēmu institūta zinātnieki veica nopietnu darbu – ar stumbru analīzes metodi noskaidroja, ka vadošā koksnes sortimenta – zāģbaļķa – pieaugums Latvijas mežaudzēs priedei kulminē 120 gadu vecumā, bet eglei –100 gadu vecumā.
...
Lai iegūtu to pašu koksnes daudzumu, ko iegūstam no 120 gadu vecām priežu audzēm un 100 gadu vecām egļu audzēm, cērtot 60 gadu vecas briestaudzes, jānocērt gandrīz divas reizes lielāka platība. Ja rēķinām AS Latvijas valsts meži – jānocērt vēl lielāka platība, iegūstot to pašu m3 daudzumu, divas vai trīs reizes lielāka platība jāapmežo, kultūras un jaunaudzes jākopj. Kur šeit rodas jēdziens ekonomiski neizdevīgs cirst 120 gadu vecu priežu audzi? Tā tas rodas, ka neprašas pielaiž pie meža apsaimniekošanas. Tā tas notiek, ka ieceļ par lauksaimniecības Meža departamenta direktoru.
Jurģis Jansons, kurš Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu Silava vada jau desmit gadu, izsaka savas tēzes: «Kad nozarē skaidri iezīmējas divi virzieni – mežsaimniecība un kokrūpniecība –, man nav skaidrs, kāpēc Meža fakultātē tiek izdalīta vēl trešā specialitāte, kas nosaukta par meža zinātni.» Man radās tāds iespaids, ka Jansona kungam nav nekādas skaidrības par mežkopības jautājumiem un ka viņš studiju laikā nav nopietni iedziļinājies par Latvijas meža zinātnieku materiālu pētījumiem 19. un 20. gadsimtā. Kā var mežkopība attīstīties, ja nav pētījumu materiālu un pētījumu analīzes?
Pašreiz izskatās, ka Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors finanšu trūkuma dēļ nav spējīgs apmežot nocirstās priežu un egļu platības. Nocirstās platības atstājot dabiskai apmežošanai. Bez augsnes uzirdināšanas praktiski priežu audzes Latvijas mežos neieaugs un draud iznīkt.
Nezinot pareizo meža kultūras sēšanu un stādīšanu, Zemkopības ministrija 2017. gadā izdod kārtējos priekšlikumus Priekšlikumi normatīvo aktu efektivitātes uzlabošanai, lai izpildītu Saeimas ilggadējās komisijas lēmumā ieviesto uzdevumu, kā arī pamatojoties uz Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnēm 2015.–2020. gadam. Zemkopības ministrija sadarbībā ar zinātniekiem un meža nozares pārstāvjiem izstrādā normatīvos aktus efektivitātes pilnveidošanai.

Atbildēt

www.govlawyer.lv

06.06.2020. 02:38

NEATŠĶIR
viedokli no fakta!

Atbildēt

Ozols apzināti radīja izkropļotu sistēmu

05.06.2020. 22:23

Latvijas Meža darbinieku biedrība 1999. gada 22. jūlijā paplašinātā padomes sēdē apstiprināja meža nozares institucionālās uzbūves optimizācijas Latvijas Meža pārvaldes projektu. LU profesors Georgs Lībermanis (Neatkarīgā Rīta Avīze, 28.08.): «Mežam draud briesmas. Oponentu balss.»

Meža nozares valsts pārvaldes institucionālas uzbūves optimizācijas projekts. Faktiski radīts mežu pārvaldes klasisks kroplis: liela galva Rīgā ar augsti atmaksātu ierēdņu lērumu un dārgām apvidus automašīnām un meža sīks ķermenis ar vārgām kājām un vājām rokām, kas nekādi netiks galā ar daudzpusīgiem un sūriem meža darbiem.

Akciju sabiedrības mērķis ir peļņa. Un tā jaunā kliķe sāka darboties. Brāķerus jau likvidēja, lai nemaisītos pa kājām, un sāka ķerties klāt meža sardzei. Viss notiek secībā: 35 virsmežniecību vietā ierosina atstāt 26, 260 mežniecību vietā 200, mežsargu skaitu no 1840 iecerēts samazināt līdz 820. Turpmāk mežsargus kā patiesās meža uzraudzības personas likvidēja.

Kas notika ar meža zagšanu turpmāk? VMD Meža apsardzības un aizsardzības daļas vadītājs A. Gertners 22.04.1999. norādīja, ka 1998. gadā nelikumīgi nocirsti 102 533 m3 meža, nodarīti zaudējumi 3,3 miljonu latu apmērā un pieaug nelikumīgas ciršanas gadījumu skaits. Arvien vairāk pieaug nelikumīgās ciršanas, bet nav, kas kontrolē mežu – kopš 2013. gada tādas vienības kā mežsargs nav. Vienam cilvēkam – mežsargam – ierādīja platību, kas līdzinājās mežniecības platībai. Kopš 2013. gada vairs nav neviena mežsarga. Mežniecību apgaitas Latvijā izveidotas 420.

Beidzot palicis viens uzņēmums, kas traucē normāli strādāt mežā, – tas ir Valsts mežierīcības institūts. Mežierīcības institūts savā gandrīz simts gadu pastāvēšanas laikā bija izveidojies par spēcīgu pirmrindas uzņēmumu ar augstu potenciālo līmeni. Jau līdz 1989. gadam Latvijas mežierīcības uzņēmums bija viens no vadošajiem pirmrindas uzņēmumiem Padomju Savienībā. Tas bija Latvijas mežkopju priekšpulks. Nenoniecinot Latvijas mežkopju praktiķu darbu uz vietas uzņēmumos, tomēr jāatzīst, ka mežierīkotājam bija jābūt soli priekšā praktiķim, jo, plānojot mežsaimniecības pasākumus nākamajiem desmit gadiem (mežierīcības periods), bija jāpārzina mežsaimniecības attīstības tendences, to virziens un jānosaka visefektīvākais apsaimniekošanas modelis katram meža nogabalam. 1999. gada 1. novembrī uzņēmumā strādāja augsti kvalificēti 137 mežkopji ar bagātu darba pieredzi.

Atbildēt

abi kaprači Ozols un Melnis organizē izzagšanu jau no 1997.gada

05.06.2020. 22:19

1991. gada 19. novembrī par meža ministru kļuva Kazimirs Šļakota. 1992. gada 1. jūnijā spēkā stājās likums Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu, kas noteica visu Latvijas mežu apsaimniekošanas kārtību un pamatnostādnes. Pēc 1993. gada 5. Latvijas Republikas Saeimas vēlēšanām Latvijas mežu valsts ministra amatu Zemkopības ministrijā saglabāja Kazimirs Šļakota (11.1991.– 30.12.1994.). Uz līdzšinējās Meža ministrijas bāzes Zemkopības ministrijas sastāvā tika izveidota patstāvīga mežsaimniecības nozares pārvaldes institūcija – Valsts meža dienests (VMD). Šis Valda Birkava valdības lēmums ir jāuzskata par pamatu Valsts meža dienesta funkciju atjaunošanai pēc 68 gadiem atjaunotajā Latvijas Republikā.

1994. gada 24. martā Saeima pieņēma un 6. aprīlī Valsts prezidents izsludināja jauno likumu Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu. Ar likuma stāšanos spēkā tika atcelts 1992. gada meža apsaimniekošanas un izmantošanas likums. 1997. gada 13. februārī darbu sāka Andra Šķēles 2. Ministru kabinets. Arvīdu Ozolu iecēla par Meža departamenta direktoru. Nolikums par VMD, kas atrodas Zemkopības ministrijas pārraudzībā un ko vada valsts galvenais virsmežzinis. Par valsts galveno virsmežzini tika iecelts Arnis Melnis. Viņš tūlīt pēc stāšanās amatā veica VMD projekta izpildi un lielo tīrīšanu. Runājot R. Strīpnieka vārdiem: «A. Melnis jau pašā VMD izveidošanas brīdī ar pilnu atbildības sajūtu un politiskā pienākuma apziņu ķērās pie paša vadītās iestādes reformas, to optimizējot tik tālu, ka tā zaudē savu būtību veikt meža uzraudzības, kontroles un atbalsta funkcijas. Tas Melnim bija ārkārtīgs slogs cilvēciskā ziņā.» Bet šis slogs tika bagātīgi atlīdzināts, jo A. Melnis kļuva par vienu no vadošajiem akcionāriem AS Latvijas valsts meži. Viņam pienākas VMD pirmā kaprača gods.

30. aprīlī Meža un medību valsts inspekciju, bet 6. maijā arī Ogres Meža tehnikumu nodeva Zemkopības ministrijas pakļautībā. Šķēles kungs savu bija izdarījis. Tika likvidēta jebkāda valsts kontrole ne tikai par koksnes eksportu, bet arī importu un vietējo patēriņu. Kokmateriālu eksports aizgāja autopilotā, pavērās ceļš valsts meža izzagšanai. Parādījās viltus firmas, kas pirms esošo likumīgo firmu vārtiem pārpirka kokmateriālu kravas, maksājot augstāku cenu, formēja viltus eksportu un saņēma pievienotās vērtības maksu, nemaksājot valstij nekādus nodokļus. 1999. gads valsts vēsturē palicis kā lielās reformas laiks Latvijas meža pārvaldē, jo notika daudzas būtiskas izmaiņas gan likumdošanā, gan pārvaldes organizācijā.

Atbildēt

ūūū

05.06.2020. 22:03

»

Vājprātīga viltus ziņa

Melnim ir pāri 60. Viņa sievai arī. Mierkalnam vēl nav 60. Vai tad Mierkalns uztaisīja savu meitu ( Meļņa sievu) vēl nepiedzimis? Tā tos ļautiņus baro ar sūdiem, novēršot funktieri no patiesām problēmām


par kur sievu krīti ģībonī? vari sūdoties un vājprātojies, bet 60 gadniekiem šodien 30 un vairāk gadu jaunākas otrās un trešās sievas, tā, ka pārbaudi vien

Atbildēt

uzpirkts

05.06.2020. 21:17

kantoris tas De Facto...Pilnīgi skaidrs, ka kāds Patas konkurents labi samaksāja!Reala darbība tirgus pārdalei!Un žurnālisti vispār nesajēdz par ko runā!

Atbildēt

Nemiers

05.06.2020. 15:59

»

Goldman

Pēc šī pieprasījuma man šķiet, ka tieši pretēji - raidījuma sniegtā informācija ir patiesa. Uzņēmums nav piedāvājis nekādu atspēkojumu tam...



Katram LVM strādājošam kokvedējauto ir jābūt aprīkotam ar GPS signālu,kas ļauj izsekot katru kravu no iekraušanas līdz izkraušanai ar precizitāti līdz dažiem metriem.
Šoferim ,pēc iekraušanās, jānosūta ko un cik daudz m3 viņš ir iekrāvis.Vai papīrmalku,malku,taru,baļķus,finierklučus,utt..Termins tehnoloģiskā koksne ir attiecināms uz visiem koksnes produktiem.Un visiem šiem datiem jāglabājās serverī.
Jābūt skaidri redzamam no kurienes uz kurieni,kad un kas ticis vests.

P.s.
(Visās ostās ir video kameras pie iebraukšanas).

Atbildēt

motorhead 1916

05.06.2020. 15:08

Nu, atsaukt vai ne, redzees, bet varbuut dereetu parakstiities zem veestiijuma - piemeeram, Mezhvaldis Garnadzis , valdes dizhloceklis, Spodriite Suka, apkopeeja.... Citaadi kaut kaa anoniimi viss.

Atbildēt

Mežinieks

05.06.2020. 14:25

»

Neo

Ko tikai latvieši neizdarīs, lai pakalpotu zviedriem un iznīcinātu pašu latviešu biznesu. Zviedri Latvijas mežus uzskata par savu izejvielu piedēkli, latvieši, kas kaut ko dara un cenšas konkurēt, ir kā kauls kaklā, nav zviedriem vajadzīgs, lai latvieši te ceļ rūpnīcas, viņiem vajag, lai visu izejvielu...


Piekrītu komentāram.90-to sākumā atguvu vectēva mežu Kurzemē. man bija 11 pierobežnieki, visi latvieši. Šobrīd man ir 3 pierobežnieki: Zviedru SODRA, Zviedru IKEA,un latviešu zemnieks. Kas latviešiem lika pārdot savus īpašumus?

Atbildēt

Cietumā Patas blēžus!

05.06.2020. 13:08

Ja Patā ir blēži, tad viņiem visiem jāsēž cietumā.
Latvijas meži tiek izzagti, tas visiem ir skaidrs. Zemkopības ministrija ir veicinājusis desmitiem miljardu eiro izzagšanu dažādās tautsaimniecības nozarēs, tajā skaitā - mežu. ZM tāpat kā Ventspils megazaglis Lembergs un citi tādi trīz AAA un viņu bandas ir Latvijas ekonomiskās nīkuļošanas viens no galvenajiem iemesliem. Visus cietumā ar mantas konfiskāciju! Dūklavu- stulbo, senīlo, labo vecīti tajā skaitā.

Atbildēt

Neo

05.06.2020. 11:47

Ko tikai latvieši neizdarīs, lai pakalpotu zviedriem un iznīcinātu pašu latviešu biznesu. Zviedri Latvijas mežus uzskata par savu izejvielu piedēkli, latvieši, kas kaut ko dara un cenšas konkurēt, ir kā kauls kaklā, nav zviedriem vajadzīgs, lai latvieši te ceļ rūpnīcas, viņiem vajag, lai visu izejvielu izved uz zviedru rūpnīcām. Tik vienkārši tas ir, attiecīgi zviedri iegulda naudu viltus ziņu un PR kampaņās, kas nomelno LVM un latviešim piederošos uzņēmumus mežu nozarē.

Atbildēt

Grimze

05.06.2020. 10:57

Pajoliņi žurnālisti - tehnoloģisko koksni nav iespējams pārdot kā papīrmalku.

Atbildēt

Zinošais

05.06.2020. 10:04

»

Goldman

Pēc šī pieprasījuma man šķiet, ka tieši pretēji - raidījuma sniegtā informācija ir patiesa. Uzņēmums nav piedāvājis nekādu atspēkojumu tam...


Kāds naivums ! Gribi lai konkurentiem atnestu info "paplātes" !
Manuprāt ir ļoti vērtīgi ka daži t.s. "žurnālisti" atrautos pēc pilnas programmas citiem par biedinājumu, tai skaitā par to ka ir par maz piekabināt frāzi "iespējams", lai saņemtu tiesības rakstīt "minhauzena" cienīgus un "revolucionārajā" pārliecībā balstītus tekstus !

Atbildēt

Goldman

05.06.2020. 09:00

Pēc šī pieprasījuma man šķiet, ka tieši pretēji - raidījuma sniegtā informācija ir patiesa. Uzņēmums nav piedāvājis nekādu atspēkojumu tam:
1) kāpēc, zinot, ka ir problēmas ar rūpnīcas (ja tāda vispār bija paredzēta) būvi, turpināja iepirkt kokmateriālu? Normāls cilvēks, kam rūpnīca nebūvējas, nemestu naudu ārā un nepirktu pūstošu materiālu tikai tāpēc, lai LVM labi...
2) kāpēc iepirkto materiālu Pata pārdeva tālāk? Uz kādiem nosacījumiem tad īsti Pata pārdeva tālāk šo koksni - kā tika definēta šī koksne Patas tālāk pārdošanas pavadzīmēs? Kāpēc šai sadaļai nebija pievērsta nekāda uzmanība ziņu atsaukuma pieprasījumā?
3) tāpat trīs gadus iepirkt koksni, ja pašam nemaz nevajag - nopietni? Kādi vispār ir piedāvāti piedāvājumi par to, ka nodoms celt to rūpnīcu bija īsts nevis formāls?
4) LVM raidījumā minēja, ka Pata esot piemaksājusi par vešanu uz ostu - nopietni - ostu, kur nav ražotņu? LVM arī aklie un kurlie strādā?
5) Gribu redzēt kokmateriāla pilnu ceļu no LVM līdz pircējam - vai tiešām Pata pirka tehnoloģisko koksni un tālāk to pārdeva kā tehnoloģisko koksni?
6) Gribu redzēt Pata statistikas pārskatus - no kurienes valstī varēja rasties tāds pieaugums papīrmalkas eksportā?
Tikai tad, kad Pata sniegs pilnu informāciju par "it kā nepatiesajām un maldinošajām ziņām" - noticēšu.

Atbildēt

Vājprātīga viltus ziņa

05.06.2020. 08:49

»

žurnālisti, pajautājiet,

vai Madara Melne, kas nupat iekārtota AS "Augstsprieguma tīkls" par padomes locekli ir PATA īpašnieka Mierkalna meita un LVM valdes locekļa Arņa Meļņa sieva


Melnim ir pāri 60. Viņa sievai arī. Mierkalnam vēl nav 60. Vai tad Mierkalns uztaisīja savu meitu ( Meļņa sievu) vēl nepiedzimis? Tā tos ļautiņus baro ar sūdiem, novēršot funktieri no patiesām problēmām!

Atbildēt

veciic

05.06.2020. 08:48

»

žurnālisti, pajautājiet PATA un LVM

vai tas, ka "Latvijas valsts meži" valdes loceklis Arnis Melnis ir PATA īpašnieka Mierkalna znots, arī ir samelots


Viņvakar tv skatījos filmu par mafiju. Tad jau sanāk, ka pie mums ikurāt tas pats, pēc principa nauda paliek ģimenē.

Atbildēt

dilemma

05.06.2020. 08:42

Kurus pirmos, juristus vai banķierus būtu jāatšauj? Pēc tam, kad Saeimā tika Jaunie Komunisti, jeb jaunie korumpanti, jāsliecas vairāk uz juristu pusi.

Atbildēt

žurnālisti, pajautājiet,

05.06.2020. 08:37

vai Madara Melne, kas nupat iekārtota AS "Augstsprieguma tīkls" par padomes locekli ir PATA īpašnieka Mierkalna meita un LVM valdes locekļa Arņa Meļņa sieva?

Atbildēt

aūū! atbildīgās iestādes

05.06.2020. 08:33

»

žurnālisti, pajautājiet PATA un LVM

vai tas, ka "Latvijas valsts meži" valdes loceklis Arnis Melnis ir PATA īpašnieka Mierkalna znots, arī ir samelots


reāls CORRUPT!!! LĪGUMI mūsu mīļajai VALSTS AKCIJU SABIEDRĪBAI "LATVIJAS VALSTS MEŽI"

Atbildēt

žurnālisti, pajautājiet PATA un LVM

05.06.2020. 08:19

vai tas, ka "Latvijas valsts meži" valdes loceklis Arnis Melnis ir PATA īpašnieka Mierkalna znots, arī ir samelots?

Atbildēt

Vēlētājs

05.06.2020. 08:12

»

piekrītu

Varis...


Tad nosauc kādas partijas un politiķi tur ir iesaistīti, lai zin par ko nebalsot!

Atbildēt

piekrītu

05.06.2020. 07:46

Varis
Uzņēmums PATA ir uzņēmums,kuram LVM tiek piešķirts īpašs status.Papīrmalkas iegade ir viens no.Ipašs status viņiem ir transporta un mežizstrādes jomā tsk.Kokvedēji daudz?Tas nav tas iemesls,jo kokvedējus tik daudz,pat neadekvāti daudz ,Latvija var pirkt uzņēmums ar īpaši labvēlīgu statusu.Seit ir iesaistiti partijas,politiķi,partiju finansēšanas,korupcija.Kas rada negodīgu konkurenci.Asociacijas izpilda šo korumpeto shemu aizstāvību,jeb slavināšanu pūšot miglu acīs.Šeit ir gadsimta noziegums pret valsti,un ja neviens nesēž,vai nesēdēs,tad ziniet,kas ir mūsu Latvijas valdība.

Atbildēt

comment

05.06.2020. 07:44

01.06.2020 08:42:28
Kāda tehnoloģiskā koksne!Ta mūsu bāleliņi nodēvē sortimentu kurš ir papīrmalka.Jo šo sortimetu var izmantot savu shēmu darijumos.Uzrakstītu papīrmalka,viss beigtos nesācies,uzraksta tehnaloģiskā koksne,tatad var sākt fantazēt.Apelsīns,vai tas liels vai mazs,ir apelsīns.Galugalā ši koksne tika tirgota kā papīrmalka.Un galu galā,vel viss nav atrakts līdz galam,jo nezin kā PATA nodēvēja berza pm,kuru aaaarprata apjomos pardeva uz Sodra ka papīrmalku no LVM.Bērza malka?

Atbildēt

Xpers

05.06.2020. 07:25

Vismaz ir kādam drosme vērsties pret to vltus ziņu kantori, ceram ka tiesām arī pietiks mugurkaula, citādi šie regulāri apdi-rs visus, bet siem tikai visi klanās it kā tā būtu cienījama žurnālistika.

Atbildēt

ak vai!

05.06.2020. 07:24

muļķīši no PATA dēļa nav sapratuši, ka sižets nebija par malku vai dēļiem:D iešāva sev kājā atkal

Atbildēt

viedoklis

05.06.2020. 05:58

Ja jau tik ļoti šis raidījums mežiniekus uztrauc, tātad tajā ir liela daļa patiesības.Par meliem neviens neuztrauktos ,tikai pasmietos.

Atbildēt

vini pasi

05.06.2020. 05:40

Vini pasi un visi melo un zog…….

Atbildēt

še kur līgo izcirtumi

05.06.2020. 02:32

latvānija - fuksētāju lielvalsts

Atbildēt

stāvkaltušais prauls būvmateriālu placī

05.06.2020. 01:21

Pat vairs nav būtiski, tās desmit ziņas ir patiesas vai nepatiesas, pilnai mantas konfiskācijai un restotam būrim līdz mūža galam pietiek ar to ko redzam mežos un likumdošanā. Pareizāk sakot, vairs neredzam mežos un likumdošanā.

Atbildēt

nu, šitas šaušalīgais melu zaņķis jau ir par traku!

05.06.2020. 00:07

"Šī iemesla dēļ SIA Pata Board vērsās VAS LVM ar lūgumu nodrošināt šādu izejvielu piegādes līgumu, kāds ir visiem pārējiem ražotājiem..."

Atbildēt

ir vēl, skat. Strīpnieka kabatas līgumus!

04.06.2020. 23:54

"Pie vērtīgajiem līgumiem izdevies tikt 19 firmām (sižetā rakstiski minētās firmas: SIA Avoti SWF, SIA Baltic Block, SIA Bērzi plus, SIA Dižmežs, SIA Graanul invest, SIA Graanul Pellets, SIA Kronospan Riga, SIA Kurzemes granulas, SIA Lataks, SIA Latgran, SIA LIDSIL, SIA Meža bites, SIA New fuels, SIA NORSK resource, SIA Pellet 4energia, SIA Priedaine, SIA Wood 4U ). Visas ir granulu vai kokskaidu plātņu ražotāji, izņemot divas"

Atbildēt

!!!!

04.06.2020. 23:48

ROKAS NOST NO CIRTĒJU MAFIJAS!

Atbildēt

zinam

04.06.2020. 22:54

»

4.patiesā ziņa

Patiesā ziņa: Jākompensē to ka savulaik nesanāca no SIA "Rīgas meži" iekampt Norupes Kokzāģētavu


Rīgas meži tieši šogad attīsta vertikālās integrācijas stratēģiju, un šogad domā, ka arī palaidīs līniju, lai varētu pārdot kokmateriālus, kuriem būs lielāka pievienotā vērtība, jau gada sākumā sāka iepirkt ražošanas iekārtas, un viss viņiem notiek.

Atbildēt

Mežinženieris

04.06.2020. 22:40

Bija kādreiz saskare ar Patu.
Lai kā gribētos, bet nevaru nevienu labu vārdu pateikt par šo kantori.
Bet jādomā, ka ar labiem darbiem lielu biznesu izveidot Latvijā, diezin vai tas ir iespējams.

Atbildēt

Lapas:    2   1   

Jūsu vārds:

Komentāra teksts: