Šaurā lokā izplata savdabīgu aptauju par medību tēmu

»

Ir bijuši raksti par novērojumiem, ka dzīvnieku skaits pilsētās palielinās medību sezonu laikā. Meh, es tavā vietā nešķirotu citu viedokļus vai tie ir vai nav vērā ņemami, bet ieteiktu uzrakstīt testamentu un piekārtot savu šķūni lai radiniekiem nav lieka noņemšanās... redz, uz pasaules ir arī gudrākas vārnas un pēc mana novērojuma lauku cilvēki, kas bijuši saprātīgi un sāk uzvesties tik infantīli drīz dodas medībās aizsaulē.

Atbildēt

»

Par mednieku tradīcijām, protams, ka dzer.
Bet labākais izlasāms: www. Medniekiem.lv
Sievietes medībās.
Daži mednieki neapmierināti, ka tur dāmas piedaloties. Jo tad nedrīkstot rupji lamāties, vēdera gāzītes brīvi nolaist un zem torña, vai masta dabīgās vajadzības nokārtot. Piemetoties caureja, jāmūk dziłi, nevis uz vietas var nokārtot.
Citi brāłi mierina, lai neker kreñki, meitenes esot savējās. Šie turpat pačurājot, un citreiz nepaspēj sakārtoties un bikšu rāvējslēdzēju aizvilk, kad jau strokis jāker.
Kā saka, vienu nepaspēja biksēs iebāzt, kad jau otrs jāker un jāšauj.
Meičas mierina, lai puikas mierīgi, pašas bikšeles norauj un pie masta darīšanas nokārto. Mežā viss esot dabisks.
Bet medības kopā ar dāmām nākot par labu, citi veči savu nospekoto pufaiku, pret ko tīrāku nomainot.
Bet jā, dzert un plātīties patīk.
Vēl iet uz mežu izlamāties, vēdera gāzītes brīvība izlaist, un pie masta kādu kaksi atstāt.
Par sakropłotiem dzīvniekiem, un meža cūku izsvaidītajām iekšām nemaz nerunāsim. Kungi saka, no dabas nāca, dabai jāatdod. Ozoliña kungs saka, ĀCM ir cilvēka dēł.
Noteikti dēł sēñotājiem un ogotājiem.

Atbildēt

»

Vai zini, kurš izstrādā lāču monitoringu?

Atbildēt

»

Par gaļu ieteiktu neiespringt. 3400 tonnas nav nemaz daudz, ja izdala uz 25000(aptuvenais visu aktīvo mednieku skaits) medniekiem. Sanāk aptuveni 130kg uz katru. Ja medī grupās un iet par dzinēju, tad lai šādu apjomu saņemtu vajag iet vismaz 3-4 medībās - šāvējs saņem vairāk utt. Nezinu kā ir iespējams nodarboties ar industriālu gaļas ražošanu - izņemot, ja pašiem medniekiem un viņu ģimenes locekļiem aizliedz ēst nomedīto. Cerams, ka tajās tonnās ietiplst arī putni, kurus ēdot ir jāuzmanās lai neuzkož skrotis. Bez tam meža kuiļa gaļa smako savādāk.


Man gan paziņas gan radi gājuši medībās - arī pats varēju iet. Kļūšana par mednieku ir demokrātiska - vienīgi ne katram var būt vēlme skraidīt pa mežu - lai kļūtu par mednieku ir nepieciešams būt vispirms par dzinēju. Nezinu kā ir tagad, bet diez vai daudz kas mainījies.


Vilkus gan izšauj tāpēc, ka tie ir konkurenti - tas ir vienīgais un galvenais iemesls. Nekādu citu pamatotu vilku izšaušanas iemeslu nav. lūsi izšauj tāpēc, ka RETS dzīvnieks. No 25 000 medniekiem tikai mazākā daļa nodarbojas ar lūšu medīšanu, kuriem var būt vairāk par vienu trofeju - lielākā daļa no medniekiem lūsi nav medījuši un ja katram medniekam būtu mērķis medīt lūsi, tad ar tādiem apjomiem, kā šauj lūšus ir jāpaiet 150 gadiem lai katram medniekam būtu pa lūša trofejai.


Nezinu vai medību laikā dzer, bet gadās(vairāk jā kā nē) ka pēc pēc medībām dzer. Tā ir tāda pati izklaide, kā vasaras sporta nometne vai braukšana ar plostu - vienīgā atšķirība, ka medības notiek mežā un tālu no cilvēkiem un ideāli apstākļi lai uztaisītu ugunskuru, uzceptu gaļu, iedzertu un pastāstītu mednieku stāstus.


Medījamo dzīvnieku gaļas ražošanai veido fermas, kur tos baro ar antibiotikām, jo saspiestībā viņi visi būtu slimi un pilni ar parazītiem. Tikai Latvijā medībās iet pārtikas papildināšanai. Citur tā ir izklaide, kur par nomedīto gaļu vēl samaksā valstij. Medības ir privilēģija - tās nav tiesības ;)

Atbildēt

»

:):):):). Arī viedoklis

Atbildēt

»

Dzīvnieki pa pilsētu skraida tāpēc, ka mežā viņus medī. Dzīvnieki tak nav nemaz tik stulbi lai nesaprastu, kur šiem ir lielāka drošība. Pa mežiem esmu staigājis - vienmēr esmu brīnījies kur ir tie zvēri, jo mežā ir pilnīgi neiespējams pamanīt kādu dzīvnieku - reiz gan tikai lapsa no muguras puses bija uz stigas izlīdusi un pētījusi kas es tāds un uzspēju uzmest aci un šo pamanīt. Un gabals no manis bija tāds, ka knapi varētu uzspēt izšaut, ja būtu ierocis, un droši vien ka lapsa tādu distanc bija izlīdusi, lai varētu nopētīt vai ir vai nav ieroča.

Atbildēt

»

Grūti runāt ar šādiem cilvēkiemnkas nepārzin noteikumus. Lācis nav medījams ir sarkanajā grāmatā, apskatieties lūdzu.

Atbildēt

»

Vai viens no Latvijas šausmu stāstiem nebija par to, ka govi lauka malā nokāvuši, izgriezuši derīgākos gaļas gabalus, sakrāvuši mašīnā un prom. Saimniece atnāk govi pārsiet un nekas daudz nav palicis...

Atbildēt

»

Tu to palagu vari nekopēt, es runāju pa dzīvniekiem nevis par direktīvu. Izdomājat arī mežacūkai, lapsai, jenotsunim direktīvu. Pēc tevis noprotu kad dzīvnieki ir tikai tie kam ir kāda direktīva. Zaļo patiesā seja, lai pilsētnieks var atbraukt uz provinci papriecāties kā te sūnu ciemā dzīvo.

Atbildēt

»

Kad VMD pārñēma savās rokās medniecību, arī vilku un lūšu, lāču izšaušanu, viñiem vajadzētu atbildēt arī par malumedniecību, ar kuru gan netiek galā.
Ir jāsāk ar svarīgāko sugu aizsardzību. Tiksim ar šīm procedūrām galā, iesim tālāk.
Pirmo reizi redzu Antińu valsti, kur aiz slēgtām durvīm, nesodīti var lemt viena interešu grupa likteni visam, kas pieder sabiedrībai.

Atbildēt

»

Bet Jūs paskataties kurš par šīm nozarēm atbild:
ZM-VMD. To, ka viñu saimniekošanas metodes ir 100% izgāzušās, ir redzams katram. Ne viñi spēj kontrolēt mežus, ne medniekus- malumedniekus, ne lauksaimniekus.
Es nemaz nerunāšu par n-to gadu noslēgtajiem līgumiem ar Inčukalna Timberiem u.c kompānijām, kur ārzemnieki gadiem veda un ved no Latvijas koksni un pelna naudu. Bałkvedēji brauc bez apstājas. Te netiek saudzēts- nekas.
Bizness! Drīz te būs tuksnesis, kur vēl kāds ārzemnieks varēs kīmiskās rūpnīcas un glabāšanas angārus uzcelt.

Atbildēt

»

Zinu, ka tev slinkums paskatīties, ko nozīmē Direktīvas sugas un kādas saudzējamās sugas tiek pakļautas sešu un gandrīz deviņu mēnešu ilgam slaktiņam Latvijas mežos. Tāpēc speciāli priekš tevis rauju vaļā Direktīvas!

Eirāzijas lūsis (Lynx lynx)

Suga par apdraudētu tiek atzīta Eiropas mērogā un iekļauta Bernes Konvencijas III pielikumā, kā arī Eiropas Padomes direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību II un IV pielikumā. Baltijas populācijas mērogā lūsis ir stingri aizsargājama suga, izņemot Igauniju (iekļauts Eiropas Padomes direktīvas 92/43/EEK V pielikumā) un Latviju.
Latvijā lūsis iekļauts šī dokumenta II pielikumā (to dzīvesvietās jāierīko īpaši aizsargātas teritorijas) un IV pielikumā(ieguves aizliegums).
Latvija, iestājoties ES, pilnībā nepanāca ģeogrāfisko izņēmumu–lūsi izslēdza no II pielikuma, taču atstāja pie IV pielikuma sugām, kas nozīmē, ka TO NEDRĪKST BRĪVI MEDĪT, VIENĪGI IZŅĒMUMA SITUĀCIJĀS, jāveic populācijas monitorings, taču nav jāierīko īpaši aizsargājamas teritorijas.
Lietuvā lūsis ir iekļauts Lietuvas Sarkanajā grāmatā.

Pelēkais vilks (Canis lupus)

Uz sugu attiecas Eiropas Padomes direktīva 92/43/EEK “Par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību”. Šajā direktīvā vilks minēts II pielikumā (kopienā nozīmīgas sugas, kuru aizsardzībai jānosaka ĪADT) un IV pielikumā (ieguves aizliegums, kopienā nozīmīgas sugas, kam vajadzīga aizsardzība).
Baltijas valstis, iestājoties ES, panāca t.s. ģeogrāfisko izņēmumu–vilku pārcēla pie V pielikuma sugām, kas nozīmē, ka indivīdus drīkst iegūt, bet valstij jānodrošina labvēlīgs populācijas stāvoklis, sugas monitorings un JĀAIZLIEDZ DIREKTĪVAS VI PIELIKUMĀ UZSKAITĪTIE MEDĪBU PAŅĒMIENI.
Direktīvas prasības tiek ieviestas ar visu to nacionālo tiesību aktu (likumi, Ministru kabinetu noteikumi, atbildīgo institūciju lēmumi, rīkojumi) starpniecību, kas skar savvaļas sugu un dabisko dzīvotņu aizsardzības un izmantošanas jomu valstī.

Konvencija par bioloģisko daudzveidību (Riodežaneiro, 1992). Latvija piedalījusies šī dokumenta parakstīšanā un to ratificējusi 1995. gadā. Konvencija nesatur pielikumus vai sugu sarakstus, bet vispārējas norādes par dzīvās dabas daudzveidības saglabāšanu, izpēti un sabiedrības izglītošanu, ko līgumslēdzējpuses īsteno savu iespēju un vajadzību robežās. Uz vilku pilnībā attiecināms 8. pants “Saglabāšana in-situ”. Spēkā stāšanos Latvijā nosaka likums “Par 1992. gada 5. jūnija Riodežaneiro Konvenciju par bioloģisko daudzveidību” (31.08.1995., spēkā ar 08.09.1995.).

Konvencija par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu saglabāšanu (Berne, 1979). Vilks iekļauts 2. pielikumā “Īpaši aizsargājamās dzīvnieku sugas”. Spēkā stāšanos Latvijā nosaka likums “Par 1979. gada Bernes konvenciju par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību” (17.12.1996., spēkā ar 03.01.1997.). Latvija, dokumentu ratificējot, rezervējusi tiesības atrunāt vilku stingru aizsardzību un var organizēt sugas izmantošanu ar ierobežojumiem (saudzēšanas sezona, medību veidi), kā arī noregulējot tirdzniecību ar dzīvniekiem un to ķermeņa daļām.

Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētām savvaļas faunas un floras sugām (CITES; Vašingtona 1973, spēkā kopš 1975. gada). Vilks minēts II pielikumā – starptautiskās tirdzniecības potenciāli apdraudēta suga. Tas nozīmē, ka starptautiskā tirdzniecība ar šo sugu ir ierobežota un kontrolēta, lai nodrošinātu, ka tā nerada draudus sugas savvaļas populācijām. Ieviešanu Latvijā nosaka likums “Par 1973. gada Vašingtonas konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētām savvaļas dzīvnieku un augu sugām” (17.12.1996., spēkā ar 03.01.1997.) un Eiropas Padomes regulas, kas ir tieši piemērojamas Latvijā.

Vilks ir iekļauts Eiropas Padomes Regulas (EK) Nr.338/97 “Par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību reglamentējot tirdzniecību ar tām” A pielikumā, kura spēkā esošā redakcija dabas aizsardzības plāna izstrādes brīdī ir noteikta ar Komisijas Regulu Nr. 2017/160 “ar ko groza Padomes Regulu Nr.338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, regulējot tirdzniecību ar tām”. Šī regula nosaka kārtību, kas tiek ieviesta ar speciālu atļauju un sertifikātu sistēmu, kādā vilku indivīdi un jebkādi produkti, kas iegūti no tiem, ievedami vai izvedami no Eiropas Kopienas un izmantojami Eiropas Kopienas robežās jeb vietējā tirgū.

Atbildēt

Dabā ir tā iekārtots, ka dzīvs organisms var pārtikt tikai no citiem dzīviem organismiem, mēs cilvēki, ietekmējam šo organismu kompozīciju un medības nav galvenais mūsu ietekmes vieds, daudz nozīmīgāk šo kompozīciju ietekmē lauksaimniecība un mežsaimniecība kas atstāj dziļas pēdas, medības var tikai īslaicīgi kautko noregulēt, jo medību gadījumā tukša vieta (dzīvnieku kopskaits) nepaliks, bet lauksaimniecības un mežsaimniecības darbību rezultātā tā var notikt

Atbildēt

»

Kādēļ par malumedniecības faktiem Jūs neziņojāt VMD POLICIJU. Atbilde:" Viņi tāpat neko nedarīs, neiztur nekādu kritiku". Lūdzu lieciet priekšā faktus konkrēti kur un kā cik daudz savādāk tikai tirkšķis vien sanāk.
Kas ir 9 mēn salīdzinot ar dzīvnieku sugām kuras medī visu cauru gadu Mežacūkas, Lapsas, Jenotsuņi, kādēļ necīnaties par šo dzīvnieku tiesībām?
Manai atbildei šajā gadījumā nav nozīmes, jo varu atbildēt kā gribu,Jūs to tāpat izmantosiet pret medniekiem. Bija arī man jautājumi uz ko Jūsu kolēģi nespēja sniegt atbildes.
Šādi mēs varam diskutēt n-tos gadus un katrs paliksim pie savām domām. Lai jums veicas.

Atbildēt

Anketā uzrakstīju, ka medības nekontrolē dabas līdzsvaru, medniekus ienīstu +++

Atbildēt

»

Protams, ka nē.
Esam paprāvs pulciñš. Katram savs darbiñš.
Kurš raksta, kurš seko līdzi notikumiem, kurš MK noteikumus un Satversmi pēta, kurš iet un ieraksta SAP apspriedes, kurš mednieku kapeñu stāstiñus uzklausa.
Esam daudzi. Esam sabiedrība! Tā, kura mežu bauda bez bises, ar fotokameru.

Atbildēt

»

vai tad viena pati tur raujaties? tiesas? grāmatas izdosiet? pētījumus taisīsiet?

Atbildēt

»

Nesatraucies, tiesu lavīna ir sakustējusies. Pēc šīs Adminitratīvās tiesas nākamā ( šī gan ir procesā, un pirmā Latvijas Republikas tiesvedību vēsturē ), Satversmes un Eiropas. Man jau pilns " dosjē ", ar mūsu medību paraugiem. Ilgi kolekcionēju. Arī sēžot SAP apspriedē un klausoties viñu pārgudrajos prātojumos, un visu liekot kopā. Un pirmdien izsūtīšu ierakstītu vēstuli, uz e- pastiem, vairāki necenšas atbildēt.
Viñiem patīk izdot par medībām grāmatas? Arī man patīk. Tikai nosaukums vairāk gan būs " Naša Raša i Ohota ".

Atbildēt

»

Atvainojat, bet man liekas nepieñemami un dīvaini, kad ierodas bars Tēviñu un Hunterenes ar olām, kuras dabu beidzot bauda, atgājušas no datora, un Es vērotu, kā tas bars vienu nabagu trenc postā.
Nepieñemami.

Atbildēt

un jau pirmdien tie nezvēri cilvēku izskatā sanāks kopā institūciju līmenī, lai lemtu, cik vēl šo direktīvas sugas dzīvnieku papildus jau noslaktētajiem 238 vilkiem atļaus hobijniekiem nošaut! Arī ārzemniekiem komercmedībās, saprotams. Turklāt Valsts meža dienestā ļoti labi zinot, ka vilku šogad ir mazāk ! Tad jautājums - KĀPĒC?

Atbildēt

turklāt Latvijā - šajā mūsu skaistajā, zaļajā zemītē, kur, kā mums valsts institūcijas stāsta, ka "dabu jau tā pārlieku sargājam", APŠAUJ KATRU VILKU ĢIMENI!!!! KATRU !!! Tas nav pieņēmums vai izdomājums, tā ir statistika. Ja netici, pajautā Silavas Ozoliņam.

Atbildēt

»

atvaino, bet izsakos pat pārākajā pakāpē pārlieku korekti, sarunājoties ar tevi par aizsargājamu dzīvnieku nogalināšanu, un to spēju darīt vienīgi pārvarot dziļu riebumu.
Ja saki, ka grūsnas vilcenes nedrīkst medīt martā, aprīlī, jūnijā, tad vai tev tas ir nedzirdēts jaunums, ka Latvijā mednieki grūsnas vilcenes apšauj arī pa kluso?! Pie tam Latvijā tās pašas vilcenes jau sāk drīkst slaktēt jau no 15.jūlija? Tu taču zināsi arī to, ka Latvija ir VIENĪGĀ ES valsts, kurā pret šiem dzīvniekiem tiek pielietota visgarākā medību sezona - 9 mēneši un VISINTENSĪVĀKĀ? Tātad atpūta vilku mammai no lodēm ir tikai kādi 3 ar pusi mēnešus!!! Tu taču noteikti zināji, ka vienā mierā pie mums apšauj arī jaunos no 2-5 mēnešus vecus kucēnus un jaunuļus?
"Come on!" Tu to visu labi zini! Atvaino, ak atvaino par nekorektumu to atgādinot!:)) Un tomēr uz manu jautājumu - vai tu personīgi to darītu - neatbildēji.

Atbildēt

»

Es šķiroju, vēlreiz atkārtoju kad vilcene grūta viņu nevar medīt. Jaunos vilcēnus medītu sākot no septembra.
Cik balsīgi gaudo vilks ekspert.

Atbildēt

»

nē, nedomāju, ka tajā asinspirtī, kur, kā paši lielās savos preses izdevumos, lai nošautu vienu vilku ģimeni, uz slaktiņu sabrauc 100 mednieki no visas valsts, kāds no viņiem šķiro grūsna vilcene, vai pusaugu vilcēns. Taču.. lai kā arī nebūtu, tomēr pilnīgi visi viņi vienādi nav. Zinu, vismaz esmu dzirdējis, ka daži no medniekiem ir teikuši, un teikuši arī interneta diskusijās, ka nekad pret lūsi ieroci nepaceltu. Un ir pat ļoti nicinoši izteikušies par saviem aroda brāļiem, kuri šauj lūšus, un ar to lepojas. Tāpēc arī jautāju konkrēti šim medniekam par viņa rīcību.

Atbildēt

»

Izlasiet lūdzu ko rakstu iepriekšējā komentā. Ejot medībās nav mērķis vienmēr izšaut vai nomedīt kādu dzīvnieku, 1000x ir bijis kad vienkārši nešauju tikai vēroju un viss.

Atbildēt

»

Šaut var pa mērķi utt. Kad vilcene ir grūsna tas ir laiks kad to nedrīkst medīt Aprilis Marts Jūnijs.
Nav korekts jautājums. Tas būtu tas pats, ja es tev paprasītu, cik balss veidos gaudo vilks.

Atbildēt

»

Vai tiešām domā, ka tajā azartā krituši viñi škiro vai atškir gaidībās vilcene, vai arī tas ir vilks?
Ja viñiem tas būtu svarīgi- nebūtu mednieki, bet cilvēki.

Atbildēt

»

vai personīgi tu šautu grūsnas vilcenes vai dzīvniekus kopā ar mazuļiem? vai tu personīgi šautu lūseni kopā ar lūsēniem? konkrēti tu?

Atbildēt

»

Tas nozīmē nocirtu mežu un atstāju to kā ir nekopj vienalga kas tur ieaug lazdas, blīgznas pīlādži alksnis un vis tas nekas kad iepriekš tur bija liels skaidts egļu mežs.
Medības nav nekas slikts, ja to māk darīt.

Atbildēt

»

Sauciet palīgā Dabas aizsardzības pārvaldi, lai palīdz, lai pieslēdzas. Sauciet palīgā medijus!
Sauciet palīgā zinātniekus, tos pašus no Silavas, kam vislabāk zināms pamatojums, kāpēc šobrīd jāšauj vilki vairāk, tā pēkšņi un uz karstām pēdām. Kādi lopi kaut kur saplosīti ganībās, sniegā?
No daudzām publikācijām esam arī uzzinājuši faktu, ka Latvija kā neviena cita Eiropas valsts var "lepoties" ar īpašu lielo plēsēju aizsardzības praksi - grūsnu vilceņu izšaušanu un šo dzīvnieku mazuļu nogalināšanu.

Atbildēt

»

Ko nozīmē- nekopts? Tāds kurš netiek vērtēts kā komerciāls?
Es iedvesmojos no Peter Wohlleben saimniekošanas, nevis VMD generāldirektora intervijām.
Ne viñi prot kontrolēt mežu apsaimniekošanas procesus, ne medības...

Atbildēt

»

Tur Jums piekrītu par 100%.
Jā mēs nemākamn saimniekot savā zemē, ja nocērt mežu, kāda daļa jātdod atpakaļ mežam stādīšana kopšana. Kautgan zaļajiem patīk nekopts mežs.
Visi Lauksaimnieki jau nav bāžami vienā maisā, bet ir eksemplāri, kas sagāž virsū tādu putru kad viss pagasts smird

Atbildēt

»

Man laikam

Atbildēt

»

tu vēl kāro, lai tev piešūtos:) kārumnieks ar kašķaino jenotu!

Atbildēt

»

PAR TO JĀKAR VMD PIE ZVANA!! ZEMKOPĪBAS MINISTRIJAI KĀ VMD PĀRRAUDZĪBAS IESTĀDEI, UZ TO JĀREAĢĒ!!

Atbildēt

»

Mums ir " savārīta putra- visur ".
VMD kontrolē. Un ko ir izkontrolējuši? Es ar šausmām skatos uz saviem blakus izcirstajiem, privātajiem mežiem. Tie ir džungłi. Saauga, pied. žagari, ka tu vairs pat cauri nevari tikt. Vai nu neapstādīts klajums, vai džungłi.
Un ko Tu brīnies, ka dzīvnieki uz mājām nāk?
Šodien viñam ir meža taka, rītdien Farvarderi, Harvesteri ar prožektoriem kailcirti taisa.
( Arī par šo uzñemšu īsfilmu ).
Lauksaimnieki?
Vai zini, ka dała bijušo Breša zemnieku augsnes jau ir noplicinājuši tā, ka tur drīz nekas neaugs?
Agrāk agronomam bija uzdevums: sastādīt augsekas plānu, un cieši turēties pie plāna realizācijas.
Kas tagad notiek?
Divu veidu kultūraugi. Gadiem tikai audzēti, kuri no augsnes tikai ñēma. Nu saprotot, ka tuvojas pamatīgas ziepes, piespieda ieviest trešo kultūraugu. Bet ir par vēlu! Mūsu bagātīgās augsnes, kuras apsaimnieko zemnieki pa 3000 un 5000 ha katrs ir jau degradētas. + vēl graudus nogatavina ar pesticīdu palīdzību. Nu Paldies, tautieši, par nākamo paaudžu neauglību, vīriško hormonu maiñu uz sieviškajiem utt.
Bet visu kontrolē ZM, kuri neko nejēdz sēžot savā gaismas pilī?
Nākamais...
Zemniekiem, lauksaimniekiem bija iespēja pieteikties uz platību maksājumiem. Pieteicās liela dała. Forši, zāli nopłauj- naudiñu sañem. Vai kāds teica, ka nopłautā zāle jāsavāc?- neviens.
Nu beidzot secināja, ka biotopu bagātīgās płavas ir iznīcinātas. Kā? Vienkārši. Zem šī siena smaguma un segas nespēj izdzīvot tauriñzieži. Ja płavā ieraudzīsi naktsvijoli- baudi, kā brīnumu. 69% płavām aug agresīvākās nezāles. Arī te, zvēriem un dzīvniekiem robs, kā ar mežiem.
Tā saimniekojam.
Īsti- Dogo Ministri un sievas!

Atbildēt

»

Dzīvnieks dzīvo tur kur tam ir barība, tie izcirtumi un jaunaudzes kuras tu redzi no augšas ir viss īstākās barības un mītnes vietnes. Lielajiem dzīvniekiem lielo mežu vajag viss mazāk.Cits stāsts ir par putniem. Bet ja tā ir izcirsts, trīspirkstu dzenis tak nedzīvo dēļ tā piemēram Vērmaņ dārzā. Un tās mežacūkas kas dzīvo Rīgā nenāk uz pilsētu dzīvot tikai dēļ ta, ka mežs ir izcirsts, nām tikai dēļ barības. Mežacūka ir plastiska suga kas māk ātri pielāgoties, tāpat arī vilks.

Atbildēt

»

Tad pieņemu kad Jūs dzīvojat rezervātā, ka ap jums nenotiek nekāda lauksamniecība. Zaķus mednieki nav izšāvuši, tur vairāk vai mazāk tomēr pie vainas ir lauksaimniecība+lielais plēsēju skaits( lapsas jenotsuņi caunas vilki lūši vārnas kraukļi, stārķi). Zināšanai arī pelēkais zaķis vispār ir invazīva suga, kas pie mums atceļojis savus 400.g atpakaļ. Mūsu vietējie zaķi ir baltie zaķi, vai kā sauc par meža zaķiem. Tāpat arī es gan pie mājas beru stirniņām, zaķiem ēst.
Uz Jums tas tā neatiecas, bet nepatīk man tas, ka no lielpilsētas kāds atbrauc uz laukiem pamāca kā jums dzīvot, un aizbrauc un tu paliec ar savām problēmām cīnies kā māki.

Atbildēt

»

VMD ir tikai kontroles funkcija vairs nekā cita, par mežizstrādi viņiem nav pilnīgi nekādas daļas, tik cik pārbauda vai viss ir pēc normatīvajiem aktiem. Es tagad neaizstāvu lielos īpašniekus ne ko, bet cērt mežu gan lielais, gan mazais. Nezināšanās pēc tas mazais bieži vien savāra lielāku putru nekā tas lielais pa 10.g.
Ar manu šķunīti tad viss kārtībā :), bet ko cilvēkam parastajam teikt, kam nav nekāda sakara ar šādiem procesiem.

Atbildēt

»

Tev problēmas sazināties ar dzīvniekiem un pateikt savu sakāmo - tā vienkārši? Vai esi padomājis par tēmu "cilvēku ekspansija"? Vai esi papētījis satelītkartes par izmaiņām Latvijas teritorijā, kas ir bīvi pieejamas, ja ne bieži lidojot? Kas Tev šķiet nenormāli - vai tas, ka dzīvnieki meklē savu dzīvestelpu, kuru cilvēki tiem vardarbīgi atņēmuši? Vai tas, ka ar dzīvniekiem iespējams sarunāties? Vai tas, ka mūsu zoologi ne tuvu nespēj monitorēt visas straujās pārmaiņas, kas notiek mūsu vidē? Tad kas Tevi uztrauc vai neliek mieru?

Atbildēt

»

:):):):):):)

Atbildēt

»

Esmu - Latvijas lauku meiča. Dzīvoju pie meža. Lapsa graciozi asti aptinusi sēž pie manas siltumnīcas, un iemācījusies riet, kā mani suñi ( 3 ).
Piekūns sēž uz staba. Stārki nedaudz tālāk. Stirnas, buki nāk padzerties uz manu dīki ar ūdensrozēm. Augłkokus esmu notinusi ar kolosālu baltu sietu, jo lai arī mednieki zakus ir tā izšāvuši, ka redzēt var tikai audzētavās, viens ar maniem suñiem sacentās ( suñi izskatījās stāvam pret viña łekatām ). Es daudz cełoju. Un pasaulē attieksme ir savādāka. Mums, neapvainojies, bet nu ir īsta " Naša Raša " saimniekošanā.
Bet tie, ir visas sabiedrības resursi, ne tikai viena - ZM-VMD- Silava, kuras strādā, kā roka ar cimdiñu. Dolāri acu zīlīšu vietā!

Atbildēt

»

Redz, tā kā mežus apsaimnieko VMD, komerciāli novērtējot koksnes tirgus cenu, pēc kā arī mežs tiek vērtēts, un kłūstot par miljonāriem tur, kur paši pat nav stādījuši. Citiem jātērē miljoni, lai glābtu izmirstošās sugas, pēc lielajiem saimniekiem, jo nav jau arī tai załajai vārnai- kur ligzdot. Mums mežs tagad skaitās 40-60 gadus vecs, jau nobriedis, nozāgējams, izvedams un nopārdodams. Latvijas meži paliek par katastrofu!
Par škūnīti jau rakstīju: esi vīrs, un saved kārtībā škūnīti. Esi pats atbildīgs par savu īpašumu. Kaut mednieku likumdošana, vedina pašam neko nedarīt " rullēt gurki ", un nodot tiesības viñu apsaimniekošanai.

Atbildēt

»

Kā reiz vakar Rīgā, neteikšu kur, redzēju dzīvu jenotu, ne jenotsuni. Ir viņi arī pie mums.

Atbildēt

»

Esmu tepat Latvijā dzīvoju laukos. Tā ir mana ikdiena, satikties ar dzīvniekiem lūgtiem, nelūgtiem, es ar viņiem rēķinos. Katram dzīvniekam ir savs skaistums, bet nu nav tas normāli ja dzīvnieks nāk iekšā mājas pagalmā, tomēr arī dzīvniekam, cilvēks ir jārespektē.

Atbildēt

»

Biju Amerikā, Sanfrancisko. Pie Zelta vārtu tilta, parkā, jenotsuñi iepozē cełotājiem. Un nevienam netraucē. Atkritumu konteineri gan tādi uzlaboti, lai vākus never vałā, un nepiemēslo. Man ir łoti skaistas bildes.

Atbildēt

»

Jenoti, Latvijā nav sastopami. Latvijā dzīvo jenotsuņi. Uz divām lietām neatbildējāt par tiem 12 milj un ko darīt ja tā notiek, kā iepriekš aprakstīju.

Atbildēt

»

Jenoti, Latvijā nav sastopami!!!

Atbildēt

»

Ja nav kur"piešūties" tad vis pa kaulam. Apmērām tā...

Atbildēt

Pajautājiet par LV medību praksi saistībā ar dabas aizsardzību Daigai Vilkastei - permanenti iesēdušamies VARAM Dabas aizsardzības departamenta direktorei un viņas padotajam un mednieku interešu tiešajam realizētājam Vilnim Bernardam, Gunai Bagradei - bijušajai Dabas muzeja direktora vietniecei zinātniskajā darbā, tagad atbildīgajai par lielo plēsēju monitoringu, vilku un lūšu aizsardzības plānu LVMI "Silava", Dignai Pilātei, bijušajai Dabas muzeja līdzstrādniecei, tagad atbildīgajai par brūno lāču monitoringu un aisardzības plānu LVMI "Silava".
Atbildes varētu būt interesantas.

Atbildēt