Menu
Pilnā versija

Pievienot komentāru

Lapas:    1   



Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo

D.

10.06.2018. 11:38

No Mozaīkas: Pederastu praids atspoguļo brīvības izpratni. Pederasti, kā zināms, „cīnās” par savu „brīvību”. Pederastu ideologi izsakās par „dažādības brīvību”, ar dažādību saprotot savu kroplo identitāti. Šajā sakarā ir vairākas idiotijas – fundamentālas aplamības. Pirmkārt, pederastu brīvību nav iespējams ierobežot. Pederastija ir bioloģiskā izpausme. To nav iespējams ierobežot, apvaldīt, atņemt tai brīvību. Pederastija ir organiski dabiska izpausme, kura realizējas neatkarīgi no kāda ārējā spēka gribas. Par pederastiem piedzimst un tur neviens neko nevar darīt. Var vienīgi neļaut attiecīgajai sievietei dzemdēt pederastu. Ja pederasts tomēr ir piedzimis, tad viņa eksistenciālo brīvību neviens nevar ierobežot, atņemt. Pederasta eksistence ir pederasta brīvības pamatforma. Pederastiem ir eksistenciālā brīvība tāpat kā normāliem cilvēkiem. Otrkārt, pederastu „cīņa” par „dažādības brīvību” faktiski ir cīņa par publicitāti – pederastu vēlēšanos būt populāriem sabiedrībā, gūt iespēju publiski reklamēt sevi, diktēt sabiedrībai savas perversās vērtības un normas. Tā ir tāda pati tendētība uz publicitāti, kāda ir raksturīga politiķiem, radošajai inteliģencei, zinātnieku kādai daļai. Katrā gadījumā runa ir par pederastu publicitātes brīvību, bet nevis eksistenciālo brīvību. Pederastu eksistenciālo brīvību, atkārtoju, neviens nav spējīgs ierobežot, atņemt. Pederastu eksistenciālās brīvības atņemšana ir iespējama vienīgi nogalinot pederastus. Cita lieta ir pederastu publicitātes brīvības ierobežošana. Tā tiek ierobežota atbilstoši noteiktai cilvēciskajai loģikai; proti, saskaņā ar cilvēciski negatīvo attieksmi pret dažādām patoloģijām, amorālām parādībām, pretdabiskām izpausmēm, antisociālām un antihumānām kampaņām, u.tml. Pederastu publicitāte tiek liegta tāpat kā mūsdienās tiek liegta nacisma, antisemītisma, šovinisma, sociālā darvinisma, rasisma publicitāte. Pederastu galvenā interese ir publicitāte. Ne velti pederastu praids ir tipiska publicitātes forma. Treškārt, ir konstatējama idiotiska situācija: latvieši enerģiskāk aizstāv pederastu „brīvību” nekā valsts brīvību – nacionālo neatkarību, valstisko suverenitāti. 2003.gadā referendumā tautas vairākums balsoja pret LR suverenitāti. Pret praidiem vispār neviens organizatoriski nevēršas. Latviešu varas inteliģence kaunās par to, ka latviešu sabiedrība nemīl pederastus.






Atbildēt

Atbrivotajs

09.06.2018. 14:42

Artur vajag nedaudz zinat vesturi. Dzimtbusanu ieveda mezonis-miesnieks Peteris1. Nevajag but lielakam sovinistam neka pasi krievi. Kauns Artur.

Atbildēt

hi hi

08.06.2018. 22:37

Atkal sakarīgs un aktuāls domas GRAUDS.Pasaki,kas tavi drauģeļi,pateikšu kas tevīm pelēkajā vielā?Kas DRAUĢI,protams tēvocim semijam uzspiestiem,VIENOTIEM sorosistiem-----lavrušņiki un ukropi.KO VAR SAGAIDĪT SAULES MŪŽU PELNĪJUSI MĀTE LATVIJA AR ŠIEM drauģeļiem----TIKAI TĀLĀKU PAGRIMUMU.OKTOBRĪ SKATAM UZ zviedriem,norvēģiem,singapūriešiem un ĶĪNIEŠIEM!

Atbildēt

Fēlis

08.06.2018. 20:34

,,Latviešu tautas gars ir individuālistisks tautas gars. Tātad katrs vispirms padomās par savām interesēm, un tikai pēc tam padomās par tautas interesēm." Astoņpadsmitajā tā nedomāja un bija čaļi, kuri domāja par kopējām interesēm, riskējot ar dārgāko- savu dzīvību. Tauta izčakarēta tika pēc krievu iebrukums, nocērtot tai galvu un notecinot asinis 50 gadus, to vietā ievadot dustu.

Atbildēt

i

08.06.2018. 19:13

laikam te kādam ir jāpieņem literarais pseidonims Zariņš.

Atbildēt

c'est exact

08.06.2018. 18:57

kas attiecas uz sekām, viss ir ļoti pareizi. Tikai cēloņi ir "verga mentalitātē", jeb izdzīvošanas gēnos un tie veidojušies tautai pastāvgi atrodoties zem svešas varas.Pavisam īsā valsts pastāvēšanas vēsturē tikko radušos inteliģenci metodiski izslaktēja ne vienu vien reizi, izdzīvoja ne jau progresīvākie, bet piesardzīgākie, bailīgākie, nodot un pielīst spējīgie. To "selekciju" mēs šodien izjūtam. Un vēl, tie, kuri nespēj samierināties, no valsts bēg un nav iemesla viņus nosodīt...

Atbildēt

A.Ar.

08.06.2018. 18:20

»

A.P.

Sociālā, politiskā, morālā atbildība ir atkarīga no tā, ko zinātnē dēvē par tautas garu. Latviešu tautas gars ir individuālistiskas tautas gars. Tas ir tautas gars ar pasvītroti egocentrisku orientāciju. Latviešu tautas garu caurvij egocentrisms – indivīda ilūzijas, ka visi uz pasauli un tās problēmām...


Un jūs domājat, ka tie varenie, kas ir labi nodrošināti, pieļaus kādus tautas protestus? Internets varētu būt labs demokrātijas instruments, bet ieviestā troļļu sistēma jau labu laiku atgrūž domājošus cilvēkus, kas neatbilst viņu saimnieku interesēm. Un ne tikai ar lamām internetā, bet ar smagākiem uzbrukumiem reālajā dzīvē.
Derētu palasīt Džeka Londona "Dzelzs papēdi". No tiem laikiem daudz kas nav mainījies.

Atbildēt

A.P.

08.06.2018. 16:18

Atbildības aizplūšana un sociālais slinkums ir cieši vienots ar cilvēku masās (tautā) sastopamo nacionālā patriotisma izpratni. Nacionālajam patriotismam kā pamatattieksmei pret savu tautu var būt divi varianti. Latviešiem masveidā un konsekventi piemīt tikai viens variants. Ja arī ir sastopams otrs variants, tad vienalga tam nav nekāda atbalss tautas dzīvē. Pat sliktāk – otro variantu var ļauni nosodīt atbilstoši pirmā varianta bezjēdzīgajām prasībām. Viens variants ir nacionālais patriotisms ar aizsietām acīm. Praktiski tas nozīmē atsacīšanos no jebkāda veida pašanalīzes un paškritikas. Nākas novērot, ka latvieši masveidā nesaprotot, kas ir pašanalīze un kas ir paškritika. Šī varianta adepti atzīst un pieļauj tikai latviešu tautas glorificēšanu – vienpusīgu un nekritisku tautas slavināšanu. Ja tas nenotiek un šī varianta adepti sastopas ar paškritikas izpausmēm, tad paškritika momentā tiek noraidīta un tās autors naidīgi nosodīts, viņam pārmetot nacionālā naida kurināšanu, tautas mazvērtības kompleksa musināšanu, nezināšanu un neizpratni, tautas necieņu un nacionālā patriotisma trūkumu. Neapšaubāmi, ar aizsietām acīm dzīvo latviešu tautas neattīstītākā, neizglītotākā, neinteliģentākā, aprobežotākā, dumjākā, stulbākā daļa, jo nekādas nozīmes nav formālajai izglītotībai, akadēmiskajiem un cita veida tituliem un amatiem. Latviešu aprindās ar aizsietām acīm dzīvo skolotāji, inženieri, politiķi, valsts ierēdņi, profesori, rektori, prorektori, akadēmiķi, ministri, valsts prezidenti. Ar neaizsietām acīm galvenokārt dzīvo cilvēki bez augstas formālās izglītības un augstiem amatiem. Pašanalīze un paškritika dominē t.s. vienkāršajos cilvēkos nesalīdzināmi vairāk nekā latviešu inteliģencē. Otrs variants ir nacionālais patriotisms ar atvērtām acīm, uz tautu lūkojoties analītiski un kritiski. Šo variantu latviešu tautas nomācošais vairākums neakceptē un pret to izturas naidīgi, kategoriski pieprasot tautas glorificēšanu. Pirmā varianta adepti nav spējīgi apjēgt, ka tautai var būt noderīgs vienīgi cilvēks ar atvērtām acīm, kurš nebaidās uz tautu lūkoties atklāti un godīgi. Tikai cilvēks ar atvērtām acīm ir patiesi īsts nacionālais patriots, jo lūkojums uz tautu ar aizvērtām acīm ir lišķība, pieglaimīgums, konformistiska nodevība, šizofrēniska fetišizēšana, kas vienmēr tautai nodara lielu ļaunumu. Bez pašanalīzes un paškritikas nav iespējama latviešu tautas attīstība, kļūstot par „kultūras tautu” (Rainis).







Atbildēt

A.P.

08.06.2018. 16:17

Sociālā, politiskā, morālā atbildība ir atkarīga no tā, ko zinātnē dēvē par tautas garu. Latviešu tautas gars ir individuālistiskas tautas gars. Tas ir tautas gars ar pasvītroti egocentrisku orientāciju. Latviešu tautas garu caurvij egocentrisms – indivīda ilūzijas, ka visi uz pasauli un tās problēmām raugās ar viņa acīm. Egocentrisms ir sevis uzskatīšana par domu un rīcības centrālo objektu – „visa pasaule riņķo ap mani”. Ne velti ētikā egocentrisms ir krasākais individuālisma un egoisma veids. Vēl ir viens būtisks moments atbildības virtuvē. Latviešu populācijā nedarbojas klasiskais etniskais stereotips; proti, nedarbojas nosacījums, ka cilvēki pret „svešajiem” izturas sliktāk nekā pret „savējiem”. Uz latviešu populāciju šis stereotips neattiecas. Latvieši pret „savējiem” izturas daudz sliktāk nekā pret „svešajiem”. Tāpēc nav jābrīnas, ka katrs latvietis pret otru latvieti izturas piesardzīgi, neuzticīgi, pat naidīgi un neslēpti agresīvi. Ar to visvairāk saskaras gudri un godīgi latvieši – katra latvieša galvenie konkurenti. Individuālistiskajā tautas garā stulba ambīcija un tās iekustinātā aprobežotā pašpārliecinātība ir lielāka nekā zināšanas, kompetence, inteliģence, tolerance, paškritika, profesionalitāte. Tas ir tautas gars ar nestabilu ētosu. Šī ētosa centrā ir nodevības, pielīšanas, verdziskas padevības, denunciācijas kāruma izbaudīšanas tieksme. Tas ir tautas gars, kurā visnekomfortablāk jūtas godīgi, pašaizliedzīgi, patriotiski noskaņoti, gudri, izglītoti, morāli atbildīgi, nacionāli atbildīgi latvieši, kuriem nekad nav izdevies un nekad acīmredzot neizdosies ieņemt idejiski, politiski, ideoloģiski dominējošo stāvokli inteliģencē, sabiedrībā, tautā, valstī. Gadsimtiem ilgi pastāvošā fatālā situācija ir radījusi paradoksu: tautas vērtīgākā daļa ir klusi un pieticīgi samierinājusies ar tradicionālo marginālo vietu Tēvzemē. Vienmēr un visur pirmajās rindās ar lepni paceltu galvu auļo nekauņas, nelieši, pašlabuma meklētāji, karjeristi, neinteliģenti un neizglītoti latvieši, kuriem nekas nav svēts un kuri ir gatavi apsmiet ikvienu cilvēces ģēniju, kā to pederastu „Rīgas Laikā” izdarīja acīmredzot kaut kādu deģenerātu atvase intelektuālais pigmejs Ijābs, ņirgājoties par Marksu.

Atbildēt

Lapas:    1   

Jūsu vārds:

Komentāra teksts: