Katru gadu, klajā nākot jaunajam Latvijas bagātāko cilvēku sarakstam, ar kuru man jau tradicionāli ir zināms sakars, tam ir arī viena un tā pati atbalss – daudzveidīga formās, bet vienveidīga savu autoru apbrīnojamajā agresīvajā glupībā.
Šis gads nav izņēmums, un droši vien es šoreizējo atbalsi ignorētu tāpat kā parasti. Jo ko gan citu darīt, ja gļēvi ļaudis, kuriem nekad nepietiktu drosmes kaut ko pateikt sejā jebkam, kas par viņiem kaut teorētiski stiprāks, augstāks amatā vai spējīgs sagādāt kaut jel kādas nepatikšanas, interneta anonimitātes aizsegā pēkšņi izrādās pārpilni principiālu rūpju un skarbas valstiskas pārliecības.
Taču divas lietas man šoreiz liek tomēr šo to šai sakarā pateikt.
Pirmā - tas reālais vai mākslotais komunistiskais sašutums, kādu pirms dažām dienām sabiedriskajā radio (protams, intervētājam ne ar pīkstienu neiejaucoties, bet godbijīgi noklausoties) mūsu valdošās partijas redzamā pārstāve Solvita Āboltiņa pauda saistībā ar to nepatīkamo ainu, ko rādot visi šie te ik gadu publicētie miljonāru saraksti.
Otrā – un tagad izteikšos pilnīgi precīzi un nepārprotami – tas nožēlojamu deģenerātu vēmekļu vilnis, kas tieši 18. novembrī DELFI portālā vēlās saistībā ar pazīstamā uzņēmēja Viļa Vītola interviju par viņa uzskatiem, viņa pārliecībām un viņa darīto darbu.
Tas kaut kā tomēr bija nedaudz virs vidējā.
Viena lieta, ka atņemt visu visiem bagātajiem zagļiem un sadalīt uz galviņām aicina normāls standarta ļumpenproletariāts. Cita lieta, ka demonstratīvu nepatiku pret „visādiem šitādiem” sāk paust Saeimas priekšsēdētāja. Ir, vai ziniet, tāda neliela atšķirība.
Viena lieta, ka derglību kaudze tiek uzgāzta visādiem apšaubāmiem tipiem – no šķēļveidīgiem kampējiem un prihvatizētājiem bērziņiem līdz pat neapšaubāmi pērkamiem lapsveidīgiem žurnaļugām.
Cita lieta, ka anonīmi kvekšķi visu savu skaudību, aprobežotību un atklātu stulbumu izgāž pār vienu no retajiem patiesi cienījamajiem cilvēkiem šai valstī, kurš gadiem ilgi ir nesavtīgi devis, ne ņēmis, un no lielās reālpolitikas izlidojis, pateicoties tieši savai nespējai atteikties no principiem un ideāliem. Atkal ir neliela atšķirība.
Līdz ar to te būs, cerams, vismaz dažas pietiekami izsmeļošas atbildes visiem šiem daudzskaitlīgajiem ļautiņiem – no piņņainiem dzīves apceltajiem līdz zaudēto popularitāti pastulbā populismā meklējošajai Āboltiņai. Uzskatāmības labad izmantošu konkrētu komentētāju rakstīto.
1. svētā pārliecība. Komentētājs „Juris”: „Citautiešu Latvija. Latvija jau nav paredzēta un nepieder latviešiem. Paldies valdībai!” Komentētājs „Patriots”: „Kādi latviski uzvārdi!” Komentētājs „ōpelis”: „Krievam pavisam cita hvatka, ņuhs un čujs.” Komentētājs „Anonīms”: „Kur tu kādu krievu redzi? Tie visi ir žīdi.” Komentētājs „latvijiete”: „Jā, ebrēji un krievi, latvietis ir zemnieks - baurs.” Un tā tālāk, un tā tālāk.
Un vēl komentētājs „Secinājums” – jau ar īsti izvērstu šo pašu domu: „Mēs spilgti varam redzēt, kā četru gadu laikā, kopš pie varas ir Dombrovskis un viņa kliķe, ir izmainījies bagātāko cilvēku nacionālais sastāvs. Es šobrīd cenšos analizēt bez jebkādām emocijām, fakti un tikai fakti. Četrus gadus iepriekš,kad pie varas nāca JL(tagad tā klons Vienotība), arī bija šāds saraksts, arī tolaik bija ļoti liels sveštautiešu skaits starp pašiem bagātākajiem, bet latvieši tomēr bija puse, tagad mēs redzam, ka pēc Dombrovska valdīšanas, Sorosītu organizētiem procesiem pret oligarhiem(lasi politiskiem oponentiem) un citiem nevēlamiem kadriem, latviešu īpatsvars ir nokrities dramatiski.”
Atbilde uz 1. svēto pārliecību: viena lieta – bez garas domāšanas vaimanāt, cita – sākumā saskaitīt un pie vaimanāšanas ķerties pēc tam. Šogad sarakstā ir 46 cilvēki, par kuriem nav ne vismazāko šaubu – latvietis: uzvārds latvisks, vārds latvisks, dzimtā valoda latviešu. Nevienas citas tautības pārstāvju nav tik daudz. Pirms gada tādu bija 48. Pirms diviem gadiem – atkal 46. Kas netic – var pārskaitīt. Ja, protams, grib draudzēties ar matemātiku un nevis vienkārši bļaustīties un vaimanāt – tad nekāda štrunta matemātika nav vajadzīga.
2. svētā pārliecība. Komentētājs „Pareizrakstība”: „Jāraksta - zagļi un laupītāji, atraduši vārdu - bagātie... starp bagātiem vairs nav neviena, kas nav zaglis un laupītājs. Ja kāds domā, ka es pārspīlēju – tad sakrājiet no šīm summām kaut pusprocentu, visā dzīves garumā strādājot no rīta līdz vakaram un bez brīvdienām - pat zārkam beigās neiznāks un būs jācer uz pabalstu. Nopelnīt LV jau sen vairs nav iespējams, tikai zagt. Šim sarakstam jābūt prokuratūrā, nevis ziņu slejā.”
Atbilde uz 2. svēto pārliecību: jā, standarta vaimana – izglītību neieguvu, no rīta līdz vakaram roku grāvjus (vai stāstu, ka roku grāvjus), pats savu lietu nekad neesmu bijis gatavs sākt, jo valstij taču ir pienākums man tā kārtīgi palīdzēt, taču, neraugoties uz to, ar izbrīnā ieplestām acīm skatos un nesaprotu, kāpēc tiem tur zagļiem viss ir, bet man nav, un vainīgi, protams, viņi, ne jau es!
Te nu brēcējiem var ieteikt vienu: pirmkārt, paņemiet žurnāla „Kapitāls” numuru ar jauno miljonāru sarakstu un paraugieties uz, teiksim, pirmo desmitnieku; otrkārt, sasprindziniet savas neapšaubāmi plašās zināšanas par „visiem šiem zagļiem” un pastāstiet – ko un kādā veidā ir sazadzis, piemēram, Māris Riekstiņš ar savu uzņēmumu „Mikrotīkls” (ja par tādu, protams, vispār esat dzirdējis)? Vai, teiksim, šis nesimpātiskais Kirovs Lipmans – ko tieši viņš ir nozadzis un prihvatizējis?
Tikai domājiet rūpīgi, jo reālie fakti ir tāda nepatīkama lieta: piemēram, „Mikrotīkls” ir pašu rokām izveidots, bet „Grindeksu” šis derdzīgais Lipmans nevis nozaga valstij, bet nopirka no bankas. Tiesa, jau atkal labā ziņa ir – lai bļaustītos un vaimanātu, ne matemātiku, ne faktus nevajag.
3. svētā pārliecība. Komentētājs „o”: „Tas nav normāli. Viņus vajag razkulačiķ un līdzekļus novirzīt valsts kasē. Vai arī aplikt viņus ar pienācīgiem nodokļiem,” jo savādāk valstij no viņiem nav nekāda labuma.” Un vēl komentētājs „Kursis”: „Nu, veči, sametiet naudiņu Ķemeru glābšanai. Tas būtu svēts darbiņš.”
Atbilde uz 3. svēto pārliecību: un kā jūs domājat, cienītie brēcēji, - kāpēc šie ļaudis vispār ir šajā sarakstā? Vai tāpēc, ka ir kaut kur noslēpušies tā, ka pat ausis nerēgojas, un nodokļos nemaksā ne kapeikas? Bet varbūt tomēr tāpēc, ka viņu bizness ir saskaitāms, uzskaitāms un Latvijas Republikā reģistrēts, gada pārskatus iesniedzošs un nodokļus maksājošs? Padomājiet par to.
Un, kas attiecas uz šo ļaužu piespiešanu uz „labiem darbiem” – paldies dieviņam, ka šeit tomēr nav Krievija, kur miljardieris savu „labdabību” var apliecināt, izdarot ko politiskajai varai tīkamu – pabalstot kādu vietējo futbolklubu vai nopērkot Faberžē olu komplektu. Šeit miljonārs var atļauties kā reiz nesamest naudiņu Ķemeru vai, teiksim, „airBaltic” glābšanai, labi zinot un redzot, ka esošā vara savā impotencē tos vienreiz ir nogremdējusi un, protams, nogremdēs vēlreiz, ja tikai būs tāda iespēja.
Un vēl 4. svētā pārliecība. Komentētājs „Māris”: „Šo mafiozo grupējumu un ģimeņu dēļ Latvija ir izvarota, izzagta, 95% iedzīvotāju dzīvo trūkumā un 500 000 spiesti pamest dzimteni!” Un vēl komentētājs „AgrisP”: „Vai šie cilvēki atrada laiku nolikt 11.novembrī Brāļu kapos ziedus, jo bez šo karavīru upuriem viņi nekad nebūtu kļuvuši par bagātākajiem Latvijas cilvēkiem, bet gan laizītu attiecīgas vietas sveštautiešiem.
Atbilde uz 4. svēto pārliecību: vai tikai tomēr viss nav nedaudz citādāk – vai tikai nav tā, ka tieši šie tik netīkamie ļaudis ir savā mantā ieķērušies ar zobiem un nagiem un savus īpašumus vairojuši un nevis privatizācijas sertifikātus iemainījuši pret polšu, bet dzimtas zemi pārdevuši par sviestmaizi. Un vai tik nav tā, ka attiecīgās vietas jebkuram okupantam būtu gatavi laizīt tieši šādi „AgriP” un pārējais daudzbalsīgais koris, kas demonstratīvu nepatiku pret komuņakiem spējīgi savienot ar mūžīgu gatavību atbalstīt jebkuru atņemšanu un pārdalīšanu un kam drosmes pietiek labi ja anonīmam komentāram internetā, bet rokas vienmēr gatavas pasniegties pēc bezmaksas banāna, lai kas arī būtu tā devējs vai solītājs.
Red.piez.: šis viedokļraksts bija publicēts portālā DELFI. Publicējam to arī šeit.