Neoficiāli avoti: dažas dienas pēc kokaīna kravas aizturēšanas pa slimnīcas logu izkritis un miris pazīstamais narkotiku kontrabandists Podsolnuhs
PIETIEK · 20.01.2019.
Lai gan oficiāla apstiprinājuma šai ziņai nav, vairāki tiesībsargāšanas iestādēm tuvi avoti ir Pietiek apliecinājuši, ka burtiski dažas dienas pēc gandrīz divas tonnas lielās Ekvadoras kokaīna kontrabandas kravas aizturēšanas Koknesē Rīgā pēc izkrišanas pa slimnīcas logu miris kriminālajās aprindās labi zināmais Vladimirs Mitrevičs ar iesauku Podsolnuhs. Tieši viņš pirms nepilniem desmit gadiem Ekvadorā uz aizdomu pamata tika aizturēts par 22 tonnu kokaīna kontrabandu.
Rasnača ministrijā „simtgades naudas balva” tikusi pat viņa „līgavaiņa skapja” vedējam
PIETIEK · 21.01.2019.
Dzintara Rasnača vadītajā Tieslietu ministrijā pērn „simtgades naudas balvas” izdāļātas faktiski visiem ministrijas darbiniekiem, - pat ministra „līgavaiņa skapja” vedējs, autovadītājs Ervīns Kuncis ticis pie gandrīz 700 eiro. Pietiek šodien publicē ne tikai pilnu pārskatu par ministrijas darbiniekiem izmaksātajām summām, bet arī pamatojumus, ar kādiem kopumā no nodokļu maksātāju naudas šajās balvās izmaksāti vairāk nekā 257 tūkstoši eiro.
Ekonomikas ministrija ar “Dzīvojamo telpu īres likuma” nodošanu Saeimai ir ieplānojusi jaunu ekonomisko bēgļu vilni?
Klementijs Rancāns* · 21.01.2019.Latvijas Īrnieku apvienība, Denacionalizēto māju īrnieku tiesību biedrība „Ausma”, Latvijas denacionalizēto un municipālo māju īrnieku un dzīvokļu īpašnieku asociācija un Latvijas Republikas Cilvēktiesību komiteja, nevis atkārtoti pauž viedokli par Dzīvojamo telpu īres likumprojektu, kā Ekonomikas ministrija savā 2017.gada 12.oktobra atbildē to nodēvē, bet gan izsaka pret to protestu.
Iesniegums Satversmes tiesai: Satversmes teksta grozījumi, papildinājumi un citas paviršības ir degradējušas valsts pamatlikumu
Uldis Priede* · 21.01.2019.Latvijas konstitucionālo tiesību zinātājs profesors Kārlis Dišlers savulaik rakstīja: „Demokrātiska valsts nav domājama bez satversmes likuma, kas noteiktu viņas iekārtas tiesiskos pamatus.”
Viņiem vēl nepietiek
Rīgas apgabaltiesas prokurorei ar mersedesu satiksmes noteikumi nav rakstīti?
PIETIEK · 17.01.2019.Rīgas apgabaltiesas prokuratūras prokurorei Lindai Ezei satiksmes noteikumi nav rakstīti, - tā liek domāt aculiecinieka video, kas uzņemts 15. janvārī pēc darbalaika beigām un ko pati prokurore pagaidām nav vēlējusies komentēt.
Lielāko daļu valsts finansējuma VDK izpētes komisijai saņēmusi tās administrācija
PIETIEK · 20.01.2019.Lielu daļu valsts finansējuma, kas vairākus gadus tika piešķirts Latvijas PSR VDK darbības zinātniskās izpētes komisijai, ir saņēmuši nevis pētnieki, bet gan šīs komisijas administrācija (attēlā - komisijas priekšsēdētājs Kārlis Kangeris), - to rāda pēc oficiāla pieprasījuma publiskotie komisijas atalgojuma saraksti, ko šodien publicē Pietiek. Šie dati vismaz daļēji izskaidro, kāpēc ir tik plaši izskanējuši komisijai adresēti pārmetumi par tās nepārliecinošajiem darba rezultātiem.
Par Gati Bērziņu un veidiem, kā viņa ģimene apgūst Eiropas naudu
Pietiek lasītājs · 17.01.2019.Velētos vērst ne tikai lasītāju, bet arī tiesībsargāšanas iestāžu uzmanību uz personu ar klasisku latviešu vārdu un uzvārdu - Gatis Bērziņš. Nav iespējas to pārbaudīt, un tie ir pieņēmumi, bet šis vīrs un viņa ģimene, iespējams, daudzu gadus īsteno shēmas un ne visai godīgā veidā apgūst Lauku atbalsta dienesta administrēto Eiropas Savienības piešķirto publisko finansējumu.
Šlesera rokaspuišiem no KPV LV nesanāca uzmest Artusu
Ervīns Klusais · 19.01.2019.Noskatoties KPV LV „līdera” Alda Gobzema interviju, kas ir apskatāma vienā no pēdējiem LTV1 raidījumiem „Rīta Panorāma”, neviļus nāk atmiņā spārnotā frāze „ņēma un uzmeta,” kaut arī šoreiz ņēma un meta, bet nekas nesanāca. Tieši tā, runa ir par Artusa Kaimiņa turpmāko lomu KPV LV partijā, jo acīmredzot Kaimiņš pēc vēlēšanām vairs nav vajadzīgs ģēlu bīdītājam Šleseram, - loma ir nospēlēta, un beigta balle.
Lai nevajadzētu atklāt Rinkēviča un viņa Drēģera komandējumu maršrutus, izmaksas un lietderību, Ārlietu ministrija vēršas Augstākajā tiesā
PIETIEK · 17.01.2019.Lai nevajadzētu atklāt ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (Vienotība) un viņa „operas biedra” – oficiāli padomnieka posteni ieņemošā Mārtiņa Drēģera ārvalstu komandējumu maršrutus, izmaksas un lietderību, Ārlietu ministrija, kura saistībā ar šo ziņu slēpšanu cietusi zaudējumu jau vairākās administratīvajās tiesvedībās, ir vērsusies Augstākās tiesas senātā.
Ko bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks 2014.gadā darīja Donbasā?
Pietiek lasītājs · 17.01.2019.Manā redzeslokā ir nonācis kāds video no karadarbībām Ukrainas austrumos 2014.gada decembrī. Jāteic, ka viens no video redzamajiem personāžiem man uzreiz šķita kaut kur redzēts. Kā nu ne, video sākumā ar cirvi rokās un smaidu sejā gozējas reiz sen senos laikos studbatā satiktais Jānis Ratkevičs. Lāga zellis, vienīgi ar mazliet radikālu raksturu un naidu pret krieviem.
Tieslietu ministrs oficiāli apliecina – viņš nedomā ievērot Tiesībsarga viedokli
PIETIEK · 17.01.2019.Līdzšinējais tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība) ir oficiālā dokumentā vēlreiz apliecinājis – viņš negatavojas ievērot LR Tiesībsarga viedokli un sociālajā tīklā atbloķēt pieeju savam kontam viņam netīkamiem šī tīkla lietotājiem. Pietiek šodien publicē šo tieslietu ministra oficiālo vēstuli, kā arī atkārtoti – LR tiesībsarga Jura Jansona paziņojumu.
Publicējam DP dokumentu par bijušo PIETIEK žurnālisti un viņas liecībām par Lato Lapsu un portālu
PIETIEK · 05.12.2016.Pēc tam, kad Pietiek pirms divām nedēļām publiskoja ziņas par kādu izbijušu Pietiek žurnālisti, kura sniegusi Drošības policijai noderīgu informāciju gan par portālu Pietiek, gan par šo iestādi savulaik īpaši interesējušo grāmatu Cits ķēķis: zem likumīgā „jumta”, daudzi lasītāji ir izteikuši dažādas versijas par to, kas īsti ir bijis šis Drošības policijas informācijas avots. Lai pieliktu tām punktu, Pietiek šodien publicē attiecīgo Drošības policijas dokumentu - Agneses Margēvičas sniegtās un parakstītās liecības - fotoattēla formā.
Pietiek izlikties
Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze
Ritvars Eglājs · 20.01.2019.
Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu] Eiropas kolonizēšana ar trešās pasaules imigrantiem. Jo dēmografija ir liktenis, kā teic amerikāņu paruna. Jo Ulmaņa Latviju var darīt dēmokratisku dažos mēnešos; valsti, ko sociālisms nolaidis līdz kliņķim, var sakārtot un iedibināt kārtīgu, brīva tirgus saimniecības iekārtu dažos gados; bet iedzīvotāju sastāva maiņai, ja nav ārkārtas apstākļu, vajag gadudesmitus un paaudzes. Jo, neskaitot kaŗu un revolūciju laiku, dēmografija luncina polītiku, nevis otrādi. Lai top rakstu sērija par to (šobrīd provizoriski šķiet, ka varētu būt četri raksti).
Pietiek izlocīties
Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas
Mārcis Bendiks · 19.01.2019.
Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau apsveici Bičkoviča kungu vārdadienā?” Paga, paga! Augstākās tiesas priekšsēdis ir – ak, jā! – ir... Nu tak ir... Nu jā! Ivars! Bet vārdadiena Ivariem ir... 1. martā!
Pietiek neskaidrību
Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi
Arturs Priedītis · 18.01.2019.
Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir kaitīgs solījums. Tāds solījums liecina par izglītības jēgas neizpratni un nespēju uzvarēt mūsdienu garīgajos konfliktos.
Pietiek neskaidrību
Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība
Guntis Kalniņš, Oļegs Tkačevs* · 17.01.2019.
Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu spēju segt izdevumus pensijām. Taču tikpat svarīgs jautājums ir, vai esošā pensiju sistēma ir spējīga nodrošināt nākotnes pensionāriem pienācīgu dzīves līmeni vecumdienās. Jau pašreizējais pensijas apmērs ir salīdzinoši neliels, ar vienu no zemākajiem darba ienākumu aizvietojamības līmeņiem Eiropas Savienībā. Pensijas salīdzinošajai vērtībai vēl samazinoties, sabiedrība varētu pārstāt samierināties ar pensionāru zemajiem ienākumiem un pieprasīt politikas pārmaiņas. Līdz ar to arī formulās labi iezīmētā pensiju sistēmas finansiālā ilgtspēja varētu tikt apdraudēta.
Pietiek izlikties
„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole
Nikomeda ziņu aģentūra · 16.01.2019.
"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja jūs uzdrošināsieties uzturēt atšķirīgus viedokļus par konkrētiem jautājumiem un atklāti paudīsiet šos viedokļus, tad to uzskatīs par naida runu. Nevis tāpēc, ka tā ir naidpilna, bet tāpēc, ka tiem, kas iebilst pret atšķirīgiem viedokļiem, nav nekādu pretargumentu, un tad nu tie tos apzīmē par kaut ko morāli sliktu.
Pietiek liekuļot
Politiku vairs nevērošu, bet pievienošos Viņķelei un Pūcem, lai tiktu pie vietas Eiroparlamentā
Ivars Ījabs · 15.01.2019.
Mani sauc Ivars Ījabs. Esmu politoloģijas profesors Latvijas Universitātē, taču žurnālisti reizēm mani dēvē arī par “politikas vērotāju”. Lai nu tā būtu, tomēr ir pienācis laiks, kad ar vērošanu vien ir par maz. Ir jānāk darīšanai. Tādēļ esmu pieņēmis lēmumu iesaistīties politikā un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās no Attīstībai/Par saraksta. Paskaidrošu, kāpēc.
Pietiek neskaidrību
Transformeri jeb Putas vai krējums?
Ainārs Kadišs · 14.01.2019.
Kā vienmēr iedvesmu kaut ko uzrakstīt dod pati dzīve, bet dzīve Latvijā radošam cilvēkam ir īpaši piemērota, jo materiālu pārdomām piespēlē vai ik dienas.
Pietiek neskaidrību
Kremļa ierocis
Leonards Inkins · 13.01.2019.
Lai ilustrētu ne tikai mākslas, bet arī plašāk – kultūras un cilvēka attiecības, Jānis Miezītis savā grāmatā «Būt latvietim» runā par ūdeni peldošu cilvēku. Viss, kas palīdz cilvēkam peldot noturēties virs ūdens, ir māksla (kultūra), bet viss, kas to velk uz dzelmi, ir antimāksla (antikultūra).
Zagšana un tautas vara
Jānis Erlats · 12.01.2019.
Pie neliela lauku veikaliņa pienāca bārdains vīrs, sev priekšā stumjot ķerru. No tās viņš izņēma vairākus audekla maisus un iegāja veikalā. Pārdevēja viņu sagaidīja ar siltu smaidu, kas toreiz bija ļoti neparasti. Bārdainis uz letes nometa maisus un pateica, lai tajos saliekot visu, kas viņai ir. Svešiniekam, kas veikalā bija ienācis aiz neparastā pircēja, šķita, ka ir kļuvis par laupīšanas liecinieku.
Nacionālā ideālisma strupceļš un humanitātes noziedzība
Arturs Priedītis · 11.01.2019.
Ideālisms tradicionāli asociējas ar atsevišķa cilvēka garīgo pasauli. Tajā ietilpst cilvēka domas, sirdsapziņas morālā pulsācija, prāta iztēles radošie sapņi. Bez visa tā cilvēkam piemīt tieksme sekot cildeniem un svētiem ideāliem. Cilvēks tic ideāliem un cenšas tos realizēt dzīvē. Ideālistiska pieeja parasti tiek slavēta, veicināta, atbalstīta, audzināta, skolota, ideoloģiski iedvesta. Ideāli vienmēr liecina par cilvēka apziņas attīstību un cilvēka morālo, estētisko, tikumisko principu daudzsološo kvalitāti.
Kāpēc leftisti neieredz vīrišķību
Nikomeda ziņu aģentūra* · 10.01.2019.
Nepārtraukti skanošā leftistu mantra pauž pārliecību, ka visi ir balto vīriešu upuri, un diezgan daudzas sievietes arī dzied līdzi šim meldiņam.
Valsts "augstākā līmeņa vadītājus" par jūsu naudu turpināsim attīstīt vēl līdz pat 2022.gadam
Valsts kanceleja · 09.01.2019.
Nepārtraukta attīstība – tas ir atslēgvārds, kas attiecas uz ikvienu mūsdienīgu cilvēku, tai skaitā valsts pārvaldē strādājošo. “Valsts kanceleja ir pārliecināta, ka pastāvīgs ieguldījums valsts iestādēs nodarbināto kompetenču attīstībā ir investīcija labākas valsts pārvaldes veidošanā un arī visas sabiedrības interesēs”, pārliecināts iestādes direktors Jānis Citskovskis (attēlā).
Viņš pats sev bija varonis
Jānis Jurkāns · 08.01.2019.
Šis teksts ir mana pateicība profesoram Mavrikam Vulfsonam. Viņam šodien ir dzimšanas diena. Profesors bija un ir viens no lielākajiem cilvēkiem manā dzīvē - stingrs pārliecībā, bet ne uzbāzīgs, pārliecināts, bet ne augstprātīgs, vienmēr uzmanīgs klausītājs. Viņš nekad nerunāja skaļi. Skaļi un trāpīgi bija viņa vārdi, kurus viņš lietoja. Viņš nekad nerunāja pirmais.
Tieši augstākā līmeņa Latvijas valsts vadītājus visvairāk demonstrē izdegšanas pazīmes
Valsts kanceleja · 07.01.2019.
Par Valsts kancelejas organizētajiem apzinātības treniņiem “Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā”: apzinātības treniņi bija viena no Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmas aktivitātēm. Šī programma ietilpst Eiropas Sociālā fonda projektā Nr.3.4.2.0/15/I/003 "Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programma". Jāuzsver, ka programma ir pirmā, kas orientēta uz valsts pārvades augstākā līmeņa vadītāju vispusīgu izglītošanu jaunākajās tendencēs tādās jomās kā finanšu vadība, IKT pārvaldība, tiesiskums, komunikācija, līderība un cilvēkresursu vadība. Tomēr vispusīga attīstība ietver arī rūpes par vadītāju garīgo un fizisko veselību, stresa noturību un darba un privātās dzīves līdzsvaru.
Iesniegums KNAB par Madonas novada atbildīgo amatpersonu rīcību
Pietiek lasītājs · 06.01.2019.
Ar šo vēlos informēt par Madonas novada atbildīgo amatpersonu Gunta Ķevera un Ivara Miķelsona ieņemamā amata iespējamo ļaunprātīgo dienesta stāvokļa izmantošanu un pašvaldības līdzekļu izšķērdēšanu.
Krievija
Leonards Inkins · 05.01.2019.
Lasot latviešu patriotu rakstus, bieži jālasa vai nu kādas no dzīves atrautas teorijas vai arī raksti, kuros, kā mēdz teikt datorspeciālisti, «pēc noklusējuma» mums automātiski pienākas tas un tas, tiek piesauktas dažādas konvencijas un pat ANO dokumenti.
Reputācijas šķidrā reputācija
Arturs Priedītis · 04.01.2019.
Reputācijas sociālais institūts (uzstādījums, iekārtojums sabiedrībā) uz planētas nodibinājās reizē ar pirmo divu cilvēku piedzimšanu. Ievas un Ādama laikā jau bija reputācijas sociālais institūts. Reputācijas sociālais institūts sāk funkcionēt tad, kad ir vismaz divi cilvēki un katram no viņiem ir reputācija otra cilvēka acīs. Cilvēku skaita pieaugums ir veicinājis reputācijas sociālā institūta visdažādākās gradācijas. Mūsdienās tiekamies ar civilizācijas reputāciju, valsts reputāciju, rases reputāciju, nācijas reputāciju, tautas reputāciju, šķiras, strata, organizācijas, firmas, partijas, baznīcas reputāciju. Katram relatīvi noslēgtam sociālajam veidojumam mēdz būt reputācija. To var dēvēt par kolektīvo reputāciju. Tā attiecas uz doto kolektīvu – cilvēku grupu, ko saista kopīga darbība vienā un tajā pašā uzņēmumā, iestādē, organizācijā.
Slēptās verdzības darbības principi
Pietiek lasītājs · 03.01.2019.
Patērētāju kults, kas valda mūsdienu Rietumu pasaulē, nav brīvas sabiedrības izpausme. Tas tiek uzturēts ar mūsdienu verdzības mehānismu palīdzību.
Latvijas „sabiedriskā” radio žurnālists: ja kāds ierēdnis vai politiķis ir dusmīgs, darbs ir padarīts labi
Sigita Roķe, Latvijas Žurnālistu asociācija · 02.01.2019.
Latvijas Žurnālistu asociācija turpina interviju sēriju mediju kritikas projekta ietvaros. Viens no žurnālistiem, kurš pēdējā laikā bieži tiek piesaukts politiķu un pašvaldības amatpersonu pret žurnālistiem vērstos tekstos, ir Latvijas Radio korespondents Edgars Kupčs. Par viņu sūdzas gan pašvaldību amatpersonas, gan medija uzraugi, gan politiķi. Viņu draud atlaist, tiesāt. Žurnālists turpina strādāt, kritizē, meklē nesakritības, nelikumības, aizdomas un pārdomas raisošus faktus un notikumus, jo uzskata, ka sabiedrībai tas ir jāzina.
Nostāja, ka migrācija var radīt apdraudējumu Latvijas sabiedrībai, ir pretrunā žurnālistu ētikas kodeksam
Agnese Lāce* · 01.01.2019.
Decembrī Latvijas publisko telpu sarunās par migrāciju dominēja spraiga viedokļu apmaiņa par ANO Globālo deklarāciju par drošu, sakārtotu un likumīgu (regulētu) migrāciju. Saeima atbalstīja rezolūciju, kas aicināja Latvijas valdību nepievienoties šai deklarācijai, taču gan rezolūcijā bija iekļauti un publiski izskanēja vairāki nepatiesi apgalvojumi par deklarācijas saturu.
Vējoņa un Kučinska gadumijas uzrunas
PIETIEK · 01.01.2019.
Publicējam Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska gadumijas uzrunas.
Helisata
Jurģis Auziņš* · 31.12.2018.
Viņa dzīvoja kaimiņos vienu māju tālāk. Veca sieviete. Ar dziļām rievām sejā, vairāk līdzīgas cirtuma rētām nekā laika pēdām. Sirmi, sirmi mati. Smaga nospiedoša gaita, nedabīgas kroplīgas kājas, kuras viņa reizēm atkailināja dīķī, pievilinot dēles. Kad pa kājām sāka tecēt asins strūkliņas, tas izsauca spēcīgu pretīgumu. Tikai dīvainās zilganās acis liecināja par to, ka tā tomēr ir sieviete un nevis ragana no kādas pasakas. Es neiemīlēju viņu jau no pirmās dienas, kolīdz atgriezāmies ciemā. Man likās, ka mamma arī pret viņu neizjūt simpātijas.
Es balsošu pret „Vienotības” valdību un uz to aicināšu arī KPV frakciju
Aldis Gobzems · 30.12.2018.
Esmu izlēmis - es balsošu pret Vienotības valdību un uz to aicināšu arī frakciju nākamā gada sākumā. Es aicinu arī visu sabiedrību mosties un nepieļaut varas atdošanu vēlēšanās zaudējušam un politiskajā agonijā ar reitingu zem pieciem procentiem esošam spēkam. Daži argumenti, kāpēc.
MVU žurnālistikas fakultātē bija nākamo spiegu kalve. S.V. arī?
Otto Ozols · 30.12.2018.
Ideoloģiskie apsvērumi ir svarīgi, bet ne vienīgie, kādēļ VDK tik ļoti uzmanīja un pārbaudīja Maskavas Valsts universitātes (MVU) studentus. Mūsdienās atklātībā ir parādījušies fakti, ka padomju režīma laikos MVU un līdzīgo P. Lumumbas Tautu draudzības universitāti īpaši uzmanīja PSRS VDK 5. pārvaldes 3. nodaļa. Vervēšana bija gandrīz masveidīga gan starp mācībspēkiem, gan studentiem. Vislielākā uzmanība tika pievērsta okupēto republiku un ārvalstu studentiem. Protams, šobrīd nav iespējams pateikt, vai S.V. tika vervēta un vai tika savervēta? Tomēr ir skaidrs, ka viņa pavisam noteikti bija Maskavas VDK (Padomju Savienības slepenpolicijas) uzmanības lokā. Šobrīd atklājies, ka viņas vīrs bija reģistrēts kā VDK ziņotājs.
Vai Latvija ir demokrātiska valsts un Ārlietu ministrija to zina?
Māris Jurjāns · 27.12.2018.
Kad biju mazs, es tam ticēju. Tagad, it īpaši pēc pēdējām vēlēšanām, tam tic retais. Jo pie stūres atkal nonāk tie, ko tauta izmisīgi centās aizsūtīt mājās. 8 mandātu partija prastu manipulēt pat ar 2 mandātiem, bet obstrukcijas sarīkošanai pat mandāti nav vajadzīgi..
Vēlreiz par valsts drošību
Arturs Priedītis · 26.12.2018.
Ja tauta ir valstsnespējīga, tautas politiskā apziņa ir nulles līmenī, tauta neciena valstisko suverenitāti un savu valsti ar prieku nodod valdīt ārpasaules kolhozam, tad tādai tautai nevar būt elementāra priekšstata par valsts drošību un par katra pilsoņa pienākumu piedalīties valsts drošības sargāšanā. Tāda tauta nav spējīga saprast, ka valsts drošības sargāšana ir obligāts elements jebkurā valstiskumā. Tāda tauta nesaprot, ka VDK bija valsts drošības sargāšanas instruments un toreiz katra pilsoņa pienākums bija palīdzēt sargāt savu valsti. Tāda tauta nav spējīga nošķirt neliešus-„stukačus” no tiem cilvēkiem, kuri deva reālu ieguldījumu valsts labā.
Vēstījums 2018. gada Ziemsvētkos
Jānis Vanags, arhibīskaps · 25.12.2018.
Ziemsvētkus sauc par brīnumu laiku. Mēs varam pārnest mājās eglīti, skatīties uz to un domāt – lūk, brīnums! Mazā sēkliņā Dievs ir ielicis gudrību, kura spēj no zemes trūdiem izveidot kaut ko tik filigrānu, smaržīgu un galvenais – dzīvu! Dievs ir brīnumaini pūlējies, eglīti radot.
Bērnu galēšana... ar cirvjiem
Raitis Sametis · 23.12.2018.
Šis ir laiks, kad cirvju vicināšanu vismaz uz brīdi varētu nolikt malā. Vismaz attiecībā pret neaizsargātiem bērniem! Par tiem šodien būs runa. Jo bērni ir ne tikai cilvēkiem...
Juta Anna nodarbojas ar mūsu partijas biedru vervēšanu VDK vislabākajā manierē un tradīcijās
Aldis Gobzems · 22.12.2018.
Mūsu partiju šobrīd cenšas šķelt, cerot, ka mūsu partijā būs nodevēji. Ļoti aktīvi. Šajā pirmssvētku laikā un tieši šajās dienās (bet tas nenotiks).
Ja nepietiek
Visi raksti