Vai Baiba Braže bruģē ceļu uz Rīgas pili?
Vērotājs · 15.05.2025.
Kā vērojam pēdējos mēnešos, Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže pēkšņi kļuvusi par vienu no redzamākajām valdības pārstāvēm publiskajā telpā. Sociālie tīkli, preses intervijas, starptautiskas tikšanās, ārvalstu vizītes un komentāri par nacionālās drošības jautājumiem un pat par ārlietu resoram netipiskiem tematiem. Patiesi – ja kāds vēl nesen nezināja, kas ir Baiba Braže, šodien viņa ir visur.
Ašmanes radinieka likstas: vai sagaidīsim Latvijas “sabiedriskā” medija interesi?
Pietiek lasītājs · 15.05.2025.
Jelgavas vietējās sabiedrības runās izskan informācija ka Jelgavas Mūzikas vidusskolā pēc studējošo atkārtotām sūdzībām savu amatu esot zaudējis kāds nodaļas vadītājs un diriģents.
Gan pašam, gan Sašam: pamflets iz Latgales ar iesākumu Kuivižos
Jautājums no provinces · 15.05.2025.1970.gads. Ceturtdiena. Kuivižu veikalā ceturtdienās gaida t.s. Valmieras labumus, jeb Valmieras toreizējā gaļas kombināta produkciju, kur pamatā būs subprodukti. Bet būs! Rinda bēdīga un klusa. Kāds ierindnieks, teiksim, Pēteris, vēlas līdzbiedrus ideoloģiski pareizi iepriecināt, tādēļ vēršas it kā pie visiem, it kā ne pie viena..
Jāsamazina valsts pārvaldes izdevumi. Kurš ir pret? Neviens. Bet samazināt neko nevar. Kāpēc?
Bens Latkovskis, Neatkarīgā · 15.05.2025.Valdības augstajos modes namos dizainēts jauns politisko svārku piegriezums: vēl vakar visu nēsātās “birokrātijas samazināšanas” vietā šodien jau mugurā tiek vilkts jaunākais modes kliedziens – “valsts pārvaldes izdevumu samazināšana”.
Viņiem vēl nepietiek
Lato Lapsa: vai Jūs tiešām pieļausiet, lai īstenojas Aņitas Smoļenskas un pārējās komunistu sarkanās sērgas kvēlais sapnītis?
PIETIEK · 14.05.2025.“Es ticu, ka, ja nomainīsies paaudzes un VISI PERFEKTI RUNĀS KRIEVU VALODĀ…” – šādi „sabiedriskā” Latvijas radio raidījumā pirms pāris dienām „pārteicās” par „Latvijas sabiedriskā medija” galveno redaktori „ievēlētā” kādreizējā paraugkomjauniete, padomju okupācijas varas kolaboracionistes Sarmītes Ēlertes audzēkne Anita Brauna (iepriekš Smoļenska). „Vai Jūs tiešām pieļausiet, lai īstenojas Aņitas Smoļenskas un pārējās komunistu sarkanās sērgas kvēlais sapnītis?” savā jaunākajā YouTube ierakstā jautā Lato Lapsa.
Stāsts, kas velkas gadiem, jo ierēdņiem un politiķiem nospļauties
Pietiek lasītājs · 14.05.2025.Aizvakar tika izņemti dzīvnieki no legālas audzētavas. Ļoti skumjš skats. Vēršam uzmanību uz nesakārtoto likumdošanu un to, ka valsts struktūrvienības nemitīgi lūdz palīdzību no tiem, kas palīdzēt ir ierobežoti. Tikmēr audzētavas plaukst un zeļ. Lūdzam palīdzību uzturēt šos izņemtos dzīvniekus, kam valsts atbalstu nesniedz, taču palīdzību lūdz. Par šīm audzētavām Dārziņos pirms gadiem jau bijis sižets.. Nekas nav mainījies. Viņi pelna naudu, mēs glābjam..
Reirs tagad konsultēs Melbārdi, jo, kā saka Rinkēvičs, savējos nepamet. Savējos – iekārto
Armands Puče, la.lv · 14.05.2025.Viena no maija brīvdienu spilgtākajām frāzēm nāca no Rīgas pils apdzīvotāja Edgara Rinkēviča mutes. Viņš teica, ka mēs visi esam savējie. Ko viņš ar to bija domājis, nav svarīgi – svarīgi ir paskatīties, kā mēs visi kā savējie kārtojāmies ap šo skaisto ideju – Latvijas valsts. Un te nu sanāk, ka savējie nav visi vai arī – ka visi ir līdzatbildīgi par kaut kādām problēmām, bet, ja vajag pasildīt rokas pie ugunskura, tad te jau skatās pēc partijas piederības vai – pēc zobu kartes, pārnestā nozīmē.
Vai deputāta kandidāts apzināti melo?
Inga Karlinska, žurnāliste · 14.05.2025.Karā un mīlestībā visi līdzekļi mērķa sasniegšanai esot labi, bet vai tas ir pieļaujams, kandidējot vēlēšanās? Ja kandidāts slēpj būtiskus faktus, iesniedzot dokumentus Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK), viņš ir patoloģisks melis vai dara to apzināti, maldinot vēlētājus? Šādi un vēl daudzi citi jautājumi rodas par Arni Priediņu – partijas “Latvijas attīstībai” deputāta kandidātu Mārupes novadā, kurš savā Facebook profilā aicina balsot par viņu, solot “tiesiskumu, atklātu un godīgu komunikāciju”, bet ar savu rīcību demonstrē tieši pretējo.
Lato Lapsa: solītais jautrais stāsts par stulbajiem dārzeņiem - pasūtījuma pildītājiem no rukšu, grišinu, bausku un jašinu mentu zaņķa
PIETIEK · 13.05.2025.„Solītais jautrais stāsts par stulbajiem dārzeņiem - pasūtījuma pildītājiem no rukšu, grišinu, bausku un jašinu mentu zaņķa,” – savā jaunākajā YouTube ierakstā Lato Lapsa stāsta par to, kā uzcītīgākajiem mentu zaņķa pārstāvjiem nav ienācis prātā, ka ģenerālprokurora nomaiņas un citu iespējamu pārmaiņu priekšvakarā būtu prātīgāk vismaz uz laiku „nolikt plauktā” pret viņu veiktos pasūtījumus, kā rezultātā notiekošais būtu caurcaurēm komisks, ja vien nenotiktu ar Latvijas tiesībsargāšanas iestāžu pārstāvjiem.
Par neatrisinātām vides un ūdenssaimniecības problēmām Salacgrīvā: kur palika “gadsimta celtņu” solītie ieguvumi
Salacgrīvas iedzīvotāja Liene Rijkure · 13.05.2025.Lai gan 2009. gadā Salacgrīvā svinīgi tika atklātas modernas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas (Ganību ielā 4) un dzeramā ūdens atdzelžošanas stacija (Sila ielā 7), kas izbūvētas ar ievērojamu Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu (kopējās izmaksas — 4,2 miljoni eiro, no kuriem 65% bija ES līdzekļi), šodien — pēc 16 gadiem — solītie ieguvumi nav jūtami. Joprojām saskaramies ar jūras piesārņojumu, nekvalitatīvu dzeramo ūdeni un nesakārtotu infrastruktūru.
Cilvēks un vardarbība: ceļš uz pašiznīcību
Roberts Klimovičs · 13.05.2025.Vardarbība ir kā vīruss, kas, reiz uzsūcies cilvēka apziņā, nemanot pārņem visas eksistences struktūras – no domāšanas līdz darbībai. Mēs bieži domājam par vardarbību kā par ārēju – par karu, slepkavībām vai masu represijām –, taču tās būtība slēpjas daudz dziļāk. Vardarbība ir kultūras, sociālās un psiholoģiskās struktūras saplaisāšana, kur cilvēks pārstāj redzēt otru kā līdzvērtīgu. Tā ir hronisks mīlestības (Garaspēka) deficīts – pašcieņas un cilvēcības (cieņas pret otru un laipnības) iztrūkums.
Lato Lapsas pēdējais vārds padomju okupācijas varas kolaboranta Romualda Vonsoviča prāvā
PIETIEK · 03.10.2023.Vidzemes apgabaltiesas tiesneses Ginta Gita Kukaine, Guna Krieviņa un Elfa Driba, kas aizvadītajā nedēļā atzina Lato Lapsu par vainīgu neslavas celšanā aktīvajam komunistam, padomju okupācijas varas kolaborantam Romualdam Vonsovičam, nosaucot viņu par padomju okupācijas varas kolaborantu, un viņa vajāšanā ar grāmatas „Kolaborants” reklamēšanu, pēc kolaboranta prasības aizliedza ierakstīt Lato Lapsas pēdējo vārdu. Taču šis aizliegums neko nav līdzējis, - Lato Lapsas YouTube kanālā ir iespējams noskatīties pēdējā vārda ierakstu, bet tā tekstu publicē arī Pietiek.
Pietiek neskaidrību
Tauta skrien, bet valsts bremzē
Uģis Mitrevics · 15.05.2025.
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Pietiek neskaidrību
Neviens nerunā par izrāvienu. Neviens nesaka: „Rīga būs instruments Latvijas izaugsmei!”
Edgars Abrams, Mg.sc.administr · 14.05.2025.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Pietiek neskaidrību
Klusēšana nav miers
Vilors Eihmanis, Latvijas pilsonis, domātājs un brīvības aizstāvis · 13.05.2025.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Pietiek muldēt
Mūsu viedās ministrijas viedie soļi un viedā rīcība
Inga Bērziņa, Jaunā vienotība · 12.05.2025.
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Pietiek neskaidrību
Kultūršoks vai Latvijas nodevēju saraksts?
Egils Helmanis · · 11.05.2025.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Pietiek neskaidrību
Valsts kase ir tukša, naudas vienkārši vairs nav, ir politisks bankrots
Aivars Strakšas · 09.05.2025.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
https://nra.lv/neatkariga/izpete/490313-edvards-kusners-zala-kursa-remonts-lidzinasies-banku-kapitalajam-remontam.htm.
Pietiek liekuļot
Dubultstandarti Latvijas varas retorikā: kad "attīstītās valstis" kalpo tikai algu celšanai
Vilors Eihmanis · 08.05.2025.
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Vai katra ķēkša var vadīt valsti un lielus uzņēmumus? Viennozīmīgi - var, bet ne ilgi
Aivars Strakšas · 07.05.2025.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Eiropas Savienības pārsteidzošā klusēšana
Valdis Liepiņš, publicists · 06.05.2025.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.
Kas ir latviešu nācija?
Raivis Zeltīts, Austošā Saule · 05.05.2025.
Pievērsīsimies vienam no pamatjēdzieniem nacionālisma domāšanā. Kad kāds saka, ka latviešu tauta ir nācija, kā to saprast? Vai “tauta” un “nācija” ir dažādi jēdzieni? Vai tie viens otru papildina? Kad tauta ir arī nācija?
Par tiesisko pēctecību un mūžīgo taisnīgumu
Vilors Eihmanis · 04.05.2025.
Nekas nelikumīgs nevar radīt tiesiskas sekas. Šī patiesība ir tik vienkārša un vienlaikus tik dziļa, ka tā atbalsojas pāri laikiem, režīmiem un pārejošām varām. Tā ir mūžīga patiesība, kas caurstrāvo jebkuru taisnīgu sabiedrību un ikvienu valstisku veidojumu, kurš vēlas būt saskaņā ar tiesību principiem, nevis tikai politisko izdevīgumu.
Esmu atradusi jaunu sili Sabiedrības integrācijas fonda vietā!
Zaiga Pūce, Latvijas Universitātes fonda izpilddirektore · 02.05.2025.
Kas Latviju padara stipru? Valsts amatpersonu uzrunās dzirdam, ka tie ir Latvijas cilvēki. Ik reizi jādomā – kas ar to domāts? Kas ir līdzcilvēku stiprums, spēks un devums Latvijai? Ko dodam un ko saņemam pretī?
Aicinām likvidēt Klimata un enerģētikas ministriju
Apvienotais saraksts · 30.04.2025.
Apzinoties kritisko nepieciešamību rast papildu līdzekļus valsts aizsardzības spēju vairošanai, samazināt birokrātiju un administratīvo slogu, pārskatīt mūsdienu situācijai neatbilstošas politikas un funkcijas, virzīties uz efektīvu valsts pārvaldi un vairot sabiedrības uzticēšanos, Apvienotā saraksta (AS) deputāti iesnieguši grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, paredzot likvidēt Klimata un enerģētikas ministriju (KEM).
Nu laikam arī man pietiek!
Diana Diana · 29.04.2025.
Nu laikam arī man pietiek! Sakarā ar jaunievēlētā Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidenta A.Draudiņa paziņojumu par nepamatoti zemu cenu par boksu Kleistos ļoti gribas arī man izteikties!
Latvieši netic vadītāju spējām tikt galā un koordinēt visaptverošu dižķibeli
Egils Līcītis, Latvijas mediji · 28.04.2025.
Latviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma, ka ministrs ar valsts transportlīdzekli cauri visai pilsētai pārved pašam piederošo drēbju skapi no iepriekšējās dzīvesvietas pie ceturtās laulenes, jaunās mīļotās sieviņas, un nenorēķinās par eksprešu pakalpojumu no savas kabatas.
Tiesa atzīst – Valsts kultūrkapitāla fonda lēmums ir prettiesisks
Mūzikas un mākslas attīstības fonds Balsis · 27.04.2025.
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Ārlietu ministres Baibas Bražes pirmais gads Evikas Siliņas valdības komandā: lūdzu, nesmejieties pārāk skaļi!
Ārlietu ministrija · 25.04.2025.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Cerams, Latvijai ir kaut cik pašcieņas
Jana Streleca · 24.04.2025.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Nu ko es varu darīt, ja nodokļu maksātāju nauda tik labi tērējas...
Normunds Staņēvičs* · 23.04.2025.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Santa Ločmele – “patvēruma vietu” eksperte? Vai vienkārši nākamā glāze pirms vēlēšanām?
Ogres Ziņas LV · 22.04.2025.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Cik patiesībā maksā birokrātija?
Daina Kājiņa* · 20.04.2025.
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte
Skaidrīte Lasmane* · 18.04.2025.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Bez Amerikas. Ai un vai!?
Jānis Urbanovičs · 17.04.2025.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!
Andrejs Cinis, ISMA prorektors · 16.04.2025.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Valoda kā attieksme
Guntars Gūte, diena.lv · 15.04.2025.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!
Egils Zviedris, Satversmes aizsardzības biroja direktors · 14.04.2025.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse
Ilze Jurča · 13.04.2025.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš
Jana Streleca · 12.04.2025.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
Ko politiķi tev nestāsta
Anita Daukšte, la.lv · 10.04.2025.
Kas ir kopīgs Ādolfam Hitleram un Donaldam Trampam? Pareizi – tā ir demokrātijas instrumentu izmantošana autokrātisma un savas varas nostiprināšanas interesēs.
No Trampa līdz Latvijai: kas notiek, kad demokrātijai kļūst par šauru?
Vilors Eihmanis · 09.04.2025.
Vēsture mums māca: pat šķietami “taisnīgs vadonis” iedibina sistēmu, ko kādu dienu var mantot daudz netaisnīgāki. Tieši tāpēc šādi varas mehānismi ir bīstami nevis savā būtībā, bet savā potenciālā.
Ošlejs un viņa fufeļrunas
Guntars Vītols · 08.04.2025.
Tā, pievēršam uzmanību, Jānis Ošlejs ir mainījis naratīvu (skat. Twitter ierakstu zemāk*). Tagad stāsts norit pēc jaunas metoģičkas, acīmredzot saistībā ar jauno amatu pie briškeniem. Briškens kā Ļeņins mūžam dzīvs, satiksmes ministra amatā tur ielikts klons, kura vārdu diemžēl tā uz sitienu neatceros.
Divi “spēkavīru rekordi” gandrīz vienā laikā. Viens Ukrainā, otrs ASV
Egons Rusanovs, advokāts · 07.04.2025.
Pēc piektdien Krivijrihā Krievijas sarīkotā gaisa trieciena šobrīd jau gājuši bojā 10 bērnu. Tas esot “rekords”, kad šī kara laikā vienlaikus dzīvības zaudējuši tik daudz bērnu.
Vai likumi mainīs dzīvnieku mazuļu apriti Latvijas patversmēs
Dzīvnieku pansija Ulubele · 06.04.2025.
Biedrības Dzīvnieku pansija Ulubele vadītāja Ilze Džonsone apliecina, ka pērn ar patversmē nonākušajiem mājdzīvnieku mazuļiem situācija tiešām bijusi sarežģīta. Diemžēl pozitīvas iezīmes patlaban nav novērotas.
Domu Bufalo spārniņi
Armands Puče, la.lv · 04.04.2025.
Pirms nedēļas cēlu trauksmi par armijas lietām - ministrija malači, noreaģēja operatīvi, izskatās, ka tika izspiests sajūgs vai norauta roķene. Labi. Pamēģiniet tagad pakrāmēties gar gāzes pedāli.
Ziņojums par pūšošo momentu
Jautājums no provinces · 03.04.2025.
Sāksim ar vecām un jaunākām ārzemju ziņām. Pagājušajā gadā notika NATO ģenerālsekretāru maiņa. Jādomā, ar atvieglotu nopūšanos amatu beidza pildīt norvēģis Jenss Stoltenbergs. Nozīmīgo sēdekli, grūti spriest, ar kādām patiesām izjūtām, sāka iesildīt Nīderlandes politiķis Marks Rite.
Pastāstīšu 1. aprīļa joku par Stukāna prokuratūru
Māris Sprūds · 02.04.2025.
Vakar bija 1.aprīlis, tāpēc pastāstīšu joku: Latvija ir tiesiska valsts, kurā par prokuroriem strādā tikai rūpīgi atlasīti - zinoši un godīgi narkotikas nelietojoši prokurori.
Neredzu, ka kāds labprātīgi izvēlētos pārsēsties no privātās mašīnas trolejbusā
Nils Sakss-Konstantinovs · 01.04.2025.
Mašīna uz ilgāku laiku remontā, tādēļ iemēģināju sabiedriskā transporta alternatīvas. Ar domu – varbūt pāriet pavisam. Būtu lētāk, videi draudzīgāk, ātrāk. Rezultāti šādi:
Ja nepietiek
Visi raksti