Bemhena sievai ir bijuši pietiekami lieli ienākumi, lai vīru „izpirktu” pat vairākkārt
PIETIEK · 18.02.2019.
Lai gan publiski ir izteiktas šaubas par to, no kādiem avotiem varētu būt nākuši 100 000 eiro, kas tika iemaksāti kā drošības nauda par pašvaldības SIA Rīgas satiksme kukuļu lietā apcietināto uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Leonu Bemhenu, publiski pieejama informācija rāda, ka viņa sievai ir bijuši pietiekami lieli ienākumi, lai ik gadu vīru „izpirktu” pat vairākkārt.
Eiropas Savienības tiesa pieņem spriedumu lietā, kurā Latvijas Datu valsts inspekcija cīnās pret cilvēku tiesībām filmēt policijas iecirknī
PIETIEK · 18.02.2019.
Eiropas Savienības tiesa Luksemburgā ir pieņēmusi prejudiciālu nolēmumu lietā, kurā Latvijas iedzīvotājs Sergejs Buivids ir pieprasījis atzīt par prettiesisku Latvijas Datu valsts inspekcijas (attēlā – tās direktore Daiga Avdejanova) lēmumu, atbilstoši kuram Buivids, interneta vietnē YouTube publicējot paša filmētu videoierakstu, kas attiecas uz viņa paskaidrojumu sniegšanu Valsts policijas iecirkņa telpās saistībā ar administratīvā pārkāpuma procesu, esot „pārkāpis valsts tiesisko regulējumu”. Pietiek šodien publicē šo nolēmumu pilnībā un turpinās sekot šīs lietas galīgajam atrisinājumam.
VID „pieskatītājs” Knoks aizrotēts uz jurista amatu
PIETIEK · 18.02.2019.Kādreizējais Valsts civildienesta pārvaldes ierēdnis Māris Knoks, kurš vairākus gadus ieņēma Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora padomnieka juridiskajos jautājumos amatu un tika uzskatīts par VID „pieskatītāju” Zaļo un zemnieku savienības interesēs, ir aizrotēts uz otršķirīgu amatu VID Personālvadības pārvaldē.
Dzīvnieku nogalināšanai jābūt pamatotai, tos nedrīkst „apsaimniekot” tikai tāpēc, ka ļoti gribas nogalināt
Vilnis Skuja, biologs · 18.02.2019.Sarunās par medībām aizvien priekšplānā tiek izvirzīts dzīvnieciskais (gaļa, ēšana) un vegāni. Izklaides medību aizstāvji zina, ka dabā eksistē barības ķēdes un vienmēr mēģina „zinātniski” aizsegties ar tām. Tajā pašā laikā šie cilvēki neko negrib dzirdēt par citiem zinātnes atklājumiem, kas 21.gs. ir izmainījuši mūsu priekšstatu par dzīvnieku pasauli.
Viņiem vēl nepietiek
„Turības” un RSU rektori: mums nav nekādu iebildumu, ka mūsu studentiem lekcijas lasa ciniskā „Gjensidige” advokāte
PIETIEK · 17.02.2019.Ne Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rektors Aigars Pētersons (attēlā), ne biznesa augstskolas Turība rektors Aldis Baumanis neredz nekādas problēmas tajā, ka lekcijas tiesībzinātnēs viņu vadītajās augstskolās lasa advokāte Jeļena Alfejeva, kura, apdrošinātāja Gjensidige interesēs cīnoties par kompensācijas samazinājumu atraitnim par trolejbusa nobrauktu sievu un bērnu, bija tiesā ciniski paziņojusi, ka „mēdz būt gadījumi kad cilvēks ne tikai nepārdzīvo laulātā nāvi, bet saistībā ar to pat jūt atvieglojumu”.
Steidzoties atbrīvoties no Jūrmalas īpašuma, Martinsons atklājis savu ofšoru interešu pārstāvi un biznesa apmērus
PIETIEK · 17.02.2019.Mēnesi pēc aizturēšanas Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča kukuļu lietā steidzoties atbrīvoties no nekustamā īpašuma Jūrmalā, uzņēmējs Māris Martinsons ir nevilšus pavēris priekškaru sava slēptā biznesa patiesajiem apmēriem un arī atklājis personu, kas tajā caur Maltas ārzonas kompāniju pārstāv viņa intereses.
Valsts kontrole iebilst idejai ļaut bērniem lietot medību ieročus
Valsts kontrole · 17.02.2019.Valsts kontrole neatbalsta Ieroču aprites likumā plānotās izmaiņas, kas ļautu medībās šaujamieročus izmantot jau no sešpadsmit gadu vecuma. Priekšlikums par šādas normas iekļaušanu likumā ir virzīts bez pietiekama ietekmes novērtējuma, par to nav notikušas konsultācijas un ir saņemti vairāku organizāciju iebildumi par šādas normas neatbilstību bērnu tiesību aizsardzības principiem.
Tiesa atzīst par pamatotu pusmiljona eiro nodokļu uzrēķinu skandalozajai „Tukuma straumei”
PIETIEK · 17.02.2019.Izrādās, skandāls ap saslimšanu ar nāvējošu suņu slimību, iespējams, izraisījušo barību Dogoun ar to saistītā tiesvedība nav vienīgā uzņēmuma Tukuma straume, kā to mēģinājuši apgalvot nu jau bijušie uzņēmuma īpašnieki, - administratīvā apgabaltiesa nule ir atzinusi par pamatotu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veikto 586 tūkstošu eiro uzrēķinu Tukuma straumei.
Patieso labuma guvēju reģistrs atklāj sazarotas ārzonu ķēdes, aiz kurām noslēpies īstais „Maxima Latvija” īpašnieks
PIETIEK · 14.02.2019.Aivara Lemberga mantas „apsaimniekotāja” Rūdolfa Meroni kontrolētā AS Ventbunkers nav vienīgais milzīgais Latvijā reģistrētais uzņēmums, kura īpašnieki noslēpušies aiz sazarotām ārvalstu, tostarp arī ārzonas uzņēmumu ķēdēm. Šodien Pietiek publicē Lursoft atrodamos detalizētos datus, kas pirmoreiz publiski atklāj, ka SIA Maxima Latvija patiesais labuma guvējs ir viens – Lietuvā pretrunīgi vērtētais uzņēmējs Nerijus Numavičs.
Publicējam DP dokumentu par bijušo PIETIEK žurnālisti un viņas liecībām par Lato Lapsu un portālu
PIETIEK · 05.12.2016.Pēc tam, kad Pietiek pirms divām nedēļām publiskoja ziņas par kādu izbijušu Pietiek žurnālisti, kura sniegusi Drošības policijai noderīgu informāciju gan par portālu Pietiek, gan par šo iestādi savulaik īpaši interesējušo grāmatu Cits ķēķis: zem likumīgā „jumta”, daudzi lasītāji ir izteikuši dažādas versijas par to, kas īsti ir bijis šis Drošības policijas informācijas avots. Lai pieliktu tām punktu, Pietiek šodien publicē attiecīgo Drošības policijas dokumentu - Agneses Margēvičas sniegtās un parakstītās liecības - fotoattēla formā.
Pietiek neskaidrību
Muļķim būt
Leonards Inkins · 18.02.2019.
Maz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo.
Pietiek izlikties
Rietumu civilizācijas krīze
Raivis Zeltīts · 17.02.2019.
Ievērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai civilizācijas kontekstā.[1] Tāpēc ikvienam no mums ir būtiski izprast Rietumu civilizācijas būtību, tās vēsturi un šodienu. Manuprāt, Rietumu civilizāciju šodien raksturo viens vārds – krīze. Un tā vistiešākajā veidā attiecas uz mums.
Pietiek neskaidrību
Divi vienā
Leonards Inkins · 16.02.2019.
Lasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu par visu, kas man šķiet svarīgs.
Pietiek neskaidrību
Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums
Arturs Priedītis · 15.02.2019.
1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams arī kolektīvā līmenī kā sociuma kādas daļas (piem., inteliģences) apziņas pazīme. Tā tas ir tajos gadījumos, kad patiesībai ir kolektīvs raksturs. Tādās reizēs patiesība attiecas uz daudziem cilvēkiem, kā arī var attiekties uz visu tautu.
Pietiek neskaidrību
Rīga. Vai tiešām bezceRīga?
Una Griškeviča · 14.02.2019.
Kādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man – šajās pāris stundās no sirds varēju uz savas ādas izbaudīt to, par ko beidzamajā laikā žēlojas šoferīši – un viņus var labi saprast! – par absolūti sabrukušajām Rīgas ielām.
Pietiek izlocīties
Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?
Latvijas Reģionu apvienība · 12.02.2019.
Izglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika nostiprināts “uz papīra”, kad Ministru kabinets 2018.gada 15.janvārī izdeva rīkojumu Nr.17 “Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 31.decembrim” (https://likumi.lv/ta/id/296460-par-pedagogu-darba-samaksas-pieauguma-grafiku-laikposmam-no-2018-gada-1-septembra-lidz-2022-gada-31-decembrim).
Pietiek liekuļot
Kam mēs esam pret
Viesturs Buks · 11.02.2019.
KPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde - to visu Artuss Kaimiņš un Co. ir paveikuši pāris nedēļu laikā:
Pietiek neskaidrību
Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?
Dainis Lemešonoks, īpaši Pietiek · 10.02.2019.
Otrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To sola rīkot taksisti un citi pārvadātāji, kam dzīvi apgrūtina nelegāli strādājošie un nodokļus nemaksājošie – vai citām valstīm maksājošie – konkurenti.
Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes
Pēteris Apinis · 09.02.2019.
Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē un draugos. Sieva kategoriski atsakās dot man līdz fotokameru – tie (ļaunie) sasitīšot. Viņa samierinās, man uzstīvējot papildus biezu vesti, kas senlaikos izmantota regbija treniņos. Un beigu beigās mani kategoriski atsakās laist uz mītiņu ar mašīnu, jo varot taču sākties grautiņi.
Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis
Arturs Priedītis · 08.02.2019.
Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs. Politika ir kultūras elements. Spriest par citas tautas politiku ir tikpat nepieklājīgi kā spriest par citas tautas jebkuru citu kultūras elementu. Taču jebkuras kultūras norises reizē ir vēsturiskās norises – pieder vēsturei visplašākajā nozīmē. Tā tas ir arī ar visjaunākajiem notikumiem Venecuēlā. Tie ir vēsturiski notikumi, un tie attiecas ne tikai uz dotās valsts vēsturi, bet attiecas uz visas cilvēces vēsturi, par kuru mēs drīkstam interesēties un par kuru interesēties ir mūsu pienākums, no vēstures mācoties un priekš sevis izdarot auglīgus secinājumus.
Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”
Uldis Priede · 07.02.2019.
Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi var ņemt par paraugu.
Precedents
Leonards Inkins · 06.02.2019.
Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā par Nikolo Pašinjana partiju nobalsoja vairāk nekā septiņdesmit procentu vēlētāju. Tā mēdz notikt.
Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem
Kasīklis · 05.02.2019.
Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts visādās formās, kā tik vien labpatīkas. Bet ko sevī īsti ietver vārds “tiesiskums”?
Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?
Pietiek lasītājs · 04.02.2019.
Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un humanitāro zinātņu fakultātes dekānu Juri Rozenvaldu". Šis kungs ir sniedzis interviju Krievijas propagandas ruporam, kas regulāri tiek izmantots tikai un vienīgi, lai nomelnotu visu, kas saistās ar Latviju.
Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku
Signe Lonerte* · 04.02.2019.
2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos līmeņos. Plānots, ka no pašreizējā darbinieku skaita, aptuveni 3000 darbiniekiem, organizācija samazināsies par aptuveni 130 darbiniekiem Igaunijā, 250 darbiniekiem Latvijā un 420 darbiniekiem Lietuvā.
Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija
Arturs Priedītis · 03.02.2019.
Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski viss cilvēku gaitās. Arī tautas politika nevar izvairīties no šo pīlāru determinisma; proti, latviešu politikas likumsakarīgo saistību un cēlonisko nosacītību ar minētajiem trim pīlāriem. Dotās esejas centrā ir tautas mentalitātes ietekme uz politiku. Bet vispirms tiek pastāstīts par etnopolitoloģiju – jaunu zinātnisko disciplīnu. Tā Latvijā pagaidām ir sveša.
Es redzēju sapnī, kā…
Krista Milberga, zvērināta advokāte · 02.02.2019.
“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,” – tā domā Eriks Holdners, ASV tieslietu ministrs, par banku sektorā novērotajām kriminālajām darbībām (Spiegel – Online).
Kailcirte: kaimiņa skatījums
Viesturs Ķerus · 31.01.2019.
Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās lielākoties nepatīk, turklāt vismaz daļā gadījumu arī ekonomiska pamatojuma tām nav, bet tās ir ērtas un ierastas, tāpēc mums ar tām būs jāsamierinās. Taču gudrs un apzinīgs mežu apsaimniekotājs atradīs iespējas, kā kailciršu negatīvās ietekmes mazināt.
Obskurantisma aprobācija
Arturs Priedītis · 30.01.2019.
2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī Tieslietu ministrija (TM), šodien notikušajā Tieslietu padomes sēdē pauda tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).”
Ir tikai divas izvēles iespējas
Jānis Miezītis · 28.01.2019.
Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko rīcību. Savukārt mūsu visu kopīgā rīcība ietekmē un veido to pasauli, kurā dzīvojam. Viss liekas ļoti vienkārši – vajag tikai pareizi novērtēt, izdarīt pareizo izvēli un ar pareizo rīcību veidot sev pareizo pasauli. Tomēr mums tas kaut kā neizdodas.
Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?
Cilvēks 444 · 28.01.2019.
Visticamākais, Juris Jurašs ir sniedzis maldinošu informāciju Latvijas sabiedrībai, tajā skaitā nopludinājis ar valsts noslēpumu saistītus sensitīvus datus, lai beigu galā, tādā veidā noraujot izmeklēšanu, gribot negribot grautu iespēju izmeklēt iespējamo noziegumu. Tas ir kas līdzīgs ar to, kā no KNAB tika nopludināts izmeklēšanas noslēpums tā saucamajā “oligarhu” lietā.
Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt
Ervīns Klusais · 27.01.2019.
Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa, kura negrib un neprot runāt krieviski, kaut gan daudziem no Daces lolotajiem Nacionālās apvienības (NA) dižgariem un sīkpiržiem ar šo valodu nav nekādu problēmu.
Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust
Linards Hartmanis · 26.01.2019.
Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai citu orientāciju cilvēku attiecību reģistrēšana, jo tādi cilvēki allaž ir bijuši, - ja jau reiz uzskata sava dzimuma pārstāvi par savu tuvāko, tad kāpēc lai nedotu iespēju kārtot visādus mantojumu jautājumus, slimnīcu apmeklējumus kā reģistrētiem pāriem?
„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija
Arturs Priedītis · 25.01.2019.
Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā gaišo ideju atbalstīja Ilmārs Mežs, kurš lepni un tikai viņam zināmas pamatotības dēļ sevi identificē kā “demogrāfu”. Viņa prieks par jauno ministriju ir saprotams. Viņš mūsu publiskajā telpā ir vienīgais “demogrāfs”, un tāpēc viņam ir lielas iespējas apsēsties “demogrāfijas ministra” krēslā. Latviešu tāpat kā citu eiropeīdu tautu novecošana un izmiršana ir labi zināms fakts. Tam ir dažādi iemesli. Tajā skaitā “normālo cilvēku” attieksme.
Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā
Oskars Bundža, ideoloģiski nenobriedis ārsts · 24.01.2019.
Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik vervēja VDK, bet kuras tomēr atteicās sadarboties. Žurnāliste vienlaikus norāda, ka pat brīvā demokrātiskā valstī varot gadīties situācijas, ka nepārprotami jāpasaka “nē, šajā projektā es neiesaistīšos”. Tomēr, kā konstatēts rakstā, tad šodien nevēlēšanās iesaistīties kādā projektā neviena dzīvi nesalaužot.
Vara barikādēs
Jānis Erlats · 24.01.2019.
Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi cenšas kļūt par daļiņu no tautas. Tā ir pietiekami reta parādība, lai notikums kļūtu par vērtību, kas nav izdzēšams no atmiņas.
Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā
Ronalds Neimanis* · 23.01.2019.
Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta kampaņu uzņēmuma intraneta palaišanai”.
Kas gaidāms
Leonards Inkins · 22.01.2019.
2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš 2017. gada janvāra. Tas ir gandrīz trīs Latvijas, ieskaitot pensionārus un zīdaiņus. Tai skaitā vairāk nekā četri simti tūkstošu jaunu darbavietu - ražošanā. Šādas tendences nebija vērojamas ASV jau sen. Arī iepriekšējo prezidentu valdīšanas laikos bija mēģinājumi palielināt darbavietu skaitu, bet tas izdevās, tikai radot vēl papildu birokrātus.
Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani
Aldis Gobzems · 22.01.2019.
Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu cilvēku. Tu man zvanīji gandrīz katru otro dienu, lai vienmēr būtu gatavs atmaskot.
Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi
Pietiek lasītājs · 21.01.2019.
Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību, tādējādi uzsverot, ka tomēr notiek labas lietas, un ka mūsu valstī ir izcili mediķi.
Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze
Ritvars Eglājs · 20.01.2019.
Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu] Eiropas kolonizēšana ar trešās pasaules imigrantiem. Jo dēmografija ir liktenis, kā teic amerikāņu paruna. Jo Ulmaņa Latviju var darīt dēmokratisku dažos mēnešos; valsti, ko sociālisms nolaidis līdz kliņķim, var sakārtot un iedibināt kārtīgu, brīva tirgus saimniecības iekārtu dažos gados; bet iedzīvotāju sastāva maiņai, ja nav ārkārtas apstākļu, vajag gadudesmitus un paaudzes. Jo, neskaitot kaŗu un revolūciju laiku, dēmografija luncina polītiku, nevis otrādi. Lai top rakstu sērija par to (šobrīd provizoriski šķiet, ka varētu būt četri raksti).
Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas
Mārcis Bendiks · 19.01.2019.
Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau apsveici Bičkoviča kungu vārdadienā?” Paga, paga! Augstākās tiesas priekšsēdis ir – ak, jā! – ir... Nu tak ir... Nu jā! Ivars! Bet vārdadiena Ivariem ir... 1. martā!
Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi
Arturs Priedītis · 18.01.2019.
Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir kaitīgs solījums. Tāds solījums liecina par izglītības jēgas neizpratni un nespēju uzvarēt mūsdienu garīgajos konfliktos.
Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība
Guntis Kalniņš, Oļegs Tkačevs* · 17.01.2019.
Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu spēju segt izdevumus pensijām. Taču tikpat svarīgs jautājums ir, vai esošā pensiju sistēma ir spējīga nodrošināt nākotnes pensionāriem pienācīgu dzīves līmeni vecumdienās. Jau pašreizējais pensijas apmērs ir salīdzinoši neliels, ar vienu no zemākajiem darba ienākumu aizvietojamības līmeņiem Eiropas Savienībā. Pensijas salīdzinošajai vērtībai vēl samazinoties, sabiedrība varētu pārstāt samierināties ar pensionāru zemajiem ienākumiem un pieprasīt politikas pārmaiņas. Līdz ar to arī formulās labi iezīmētā pensiju sistēmas finansiālā ilgtspēja varētu tikt apdraudēta.
„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole
Nikomeda ziņu aģentūra · 16.01.2019.
"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja jūs uzdrošināsieties uzturēt atšķirīgus viedokļus par konkrētiem jautājumiem un atklāti paudīsiet šos viedokļus, tad to uzskatīs par naida runu. Nevis tāpēc, ka tā ir naidpilna, bet tāpēc, ka tiem, kas iebilst pret atšķirīgiem viedokļiem, nav nekādu pretargumentu, un tad nu tie tos apzīmē par kaut ko morāli sliktu.
Ja nepietiek
Visi raksti