Šuplinska klusē par viņas it kā piesaistītajiem „neatkarīgajiem juristiem” un viņu „vienbalsīgo viedokli”
PIETIEK · 16.07.2019.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, kas otrdien televīzijā paziņoja, ka viņas “konsultācijām” par Augstskolu likuma pārkāpumu esamību Latvijas Universitātes rektora vēlēšanās piesaistītie “neatkarīgie juristi” esot „vienā balsī” norādījuši uz tajās notikušiem pārkāpumiem, klusē ne tikai par to, kas tad ir šie juristi, bet arī par to, kur tie radušies un ar kādu likumīgu pamatojumu piesaistīti. Pietiek šodien publicē jautājumus, uz kuriem ministre nav vēlējusies atbildēt un kuri viņai jau nosūtīti oficiāla informācijas pieprasījuma formā.
Nepatīkamie jautājumi par Levita „inaugurācijas ballīti”, uz kuriem nevēlas atbildēt ne prezidents, ne viņa komanda
PIETIEK · 16.07.2019.
Lai gan vakar jaunā valsts prezidenta Egila Levita kanceleja pēc divu nedēļu stīvēšanās, izvairīšanās un izmelošanās beidzot bija spiesta atklāt uz aptuveni 50 tūkstošus eiro izmaksājušo 8. jūlija „inaugurācijas ballīti”, prezidenta „komanda” ar bijušo Vairas Vīķes-Freibergas „kūku dzīru” slēpēju Aivu Rozenbergu priekšgalā joprojām nevēlas sniegt izsmeļošu informāciju saistībā ar šo pasākumu. Pietiek šodien publicē Levita un viņa „komandas” joprojām neatbildētos jautājumus, kuri nu jau kancelejai nosūtīti kā oficiāls informācijas pieprasījums:
ASV vēstniece uzskata, ka uz viņu „aborigēnu likumi” neattiecas?
Lato Lapsa · 16.07.2019.Vai līdzšinējā ASV vēstniece Latvijā Nensija Baikofa Petita uzskata, ka uz viņu vietējie likumi un noteikumi neattiecas? Tāds iespaids aizvadītajā nedēļā varēja rasties gājējiem Rīgā, Antonijas ielā, kuriem ceļu aizšķērsoja pa pusei uz ietves novietotā vēstnieces bruņotā automašīna un vēl cits diplomātiskā dienesta auto.
Jau tagad NEPLP ir pilnībā „bankrotējusi”, bet Latvijas Radio streika gadījumā tā būtu atlaižama bez mazākās kavēšanās
Lauris Zvejnieks · 16.07.2019.Trešdien (kad būs pilnmēness, kas varētu izrādīties simboliski, bet rada arī zināmas bažas) Latvijas Radio (LR) valde un arī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome plāno īpaši sasauktā preses konferencē informēt par kritisko situāciju sabiedriskajā medijā.
Viņiem vēl nepietiek
Latvijas Radio valdes locekles – Nacionālās apvienības pārstāves jaunie zobi no nodokļu maksātāju kabatas izmaksājuši vairāk nekā korespondenta gada alga
PIETIEK · 15.07.2019.Kamēr Latvijas Radio niecīgo algu dēļ pametusi liela daļa žurnālistu, šīs valsts SIA vadība saņem milzīgas algas – pat vairāk nekā 4600 eiro mēnesī. Saņemot šāda līmeņa algu, Latvijas Radio valdes locekle – Nacionālās apvienības pārstāve Sanita Dika-Bokmeldere pērn jaunus zobus salikusi par 10 271 eiro: šāda summa ir ievērojami lielāka par radio korespondenta gada atalgojumu.
Kā komjaunatnes sekretāre Ilga Šuplinska čekas Miera akciju slavēja un Molotova-Ribentropa upuru pieminētājus pie Brīvības pieminekļa nopēla
Pietiek lasītājs · 15.07.2019.Atmodas sākums bija arī 1987. gada 23. augusts, kad cilvēktiesību aizstāvības grupa rīkoja manifestāciju un ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa, pieminot 1939. gada noziedzīgā Molotova-Ribentropa pakta, kas izraisīja Latvijas Republikas okupāciju un neatkarības zaudēšanu, upurus un arī Vācijas un PSRS karā bojāgājušos.
ASV vēstniece tiek nomainīta un paklusām pamet amatu – vai patiesie iemesli aprakstīti Indriķa Latvieša romānā „Nauda”?
PIETIEK · 15.07.2019.Lai gan bija zināms, ka ASV prezidents gatavojas nomainīt četrus gadus amatā pavadījušo ASV vēstnieci Latvijā Nensiju Baikofu Petitu, nedaudz negaidīts bija vēstniecības paziņojums, ka aizvadītajā piektdienā viņa amatā ir pēdējo dienu. Ar ko skaidrojama šāda paklusa aiziešana? Pietiek šodien ekskluzīvi publicē fragmentus no Indriķa Latvieša politiskā trillera „Nauda”, kuri liek domāt, vai tikai šeit nav iespējams vilkt paralēles ar romānā aprakstītajiem, caurcaurēm izdomātajiem notikumiem – kā kāda Latvijas stratēģiskā partnera vēstniecības darbinieki un pati vēstniece tiek izmantoti vietējās centrālās bankas prezidenta Ilmāra Rimēviča un viņa „biznesa projektu” interesēs.
PIETIEK panāk savu: Levita „komanda” notrūkstas, publisko uz „inaugurācijas ballīti” ielūgto alfabētisku sarakstu
PIETIEK · 15.07.2019.Pietiek savu mērķi ir sasniedzis - pēc divu nedēļu minstināšanās, oficiāla informācijas pieprasījuma saņemšanas un ilgākas atrunāšanās un mānīšanās šodien valsts prezidenta Egila Levita „komanda” beidzot ir bijusi spiesta publiskot uz 8. jūlija inaugurācijas pasākumu ielūgto personu oficiālo sarakstu. Pietiek pašlaik to publicē, taču, tā kā ir aizdomas par oficiālā saraksta nepilnīgumu, ir uzdevis prezidenta „komandai” virkni jautājumu, uz kuriem atbildes vēl nav saņemtas.
Balderes-Sildedzes ieliktene Breče-Beļeviča no amata izmesta, bet kādus tēriņus tagad atklās Rebenoks un Krieķis?
Pietiek lasītājs · 14.07.2019.Valērija Maligina šķirtenes Signes Balderes-Sildedzes un viņas ieliktenes Milanas Beļevičas (agrāk Ludmilas Brečes) pūliņi nav vainagojušies panākumiem, - Uzņēmumu reģistrs nedēļas beigās apstiprināja divu Maligina meitu jau pirms mēneša pieņemto lēmumu par Brečes-Beļevičas atcelšanu no farmācijas uzņēmuma Olainfarm lielākā akcionāra – SIA Olmafarm valdes locekles amata uzticības zaudēšanas dēļ.
Publicējam DP dokumentu par bijušo PIETIEK žurnālisti un viņas liecībām par Lato Lapsu un portālu
PIETIEK · 05.12.2016.Pēc tam, kad Pietiek pirms divām nedēļām publiskoja ziņas par kādu izbijušu Pietiek žurnālisti, kura sniegusi Drošības policijai noderīgu informāciju gan par portālu Pietiek, gan par šo iestādi savulaik īpaši interesējušo grāmatu Cits ķēķis: zem likumīgā „jumta”, daudzi lasītāji ir izteikuši dažādas versijas par to, kas īsti ir bijis šis Drošības policijas informācijas avots. Lai pieliktu tām punktu, Pietiek šodien publicē attiecīgo Drošības policijas dokumentu - Agneses Margēvičas sniegtās un parakstītās liecības - fotoattēla formā.
Pietiek neskaidrību
Juceklis sabiedriskajos medijos
Fanija Golda · 16.07.2019.
Pirms nedēļas Latvijas radio Ziņu dienests izteica neuzticību radio valdei un pieprasīja tās atkāpšanos vai atbrīvošanu. Šo paziņojumu atbalstīja vairums Ziņu dienesta darbinieku. Žurnālisti uzskata, ka strādā vismaz ceturto daļu virs noteiktās slodzes un nesaņem adekvātu atalgojumu par padarīto darbu.
Pietiek neskaidrību
Par "Mīļumu" Gobzemu, dubulttiesnesi un citiem interesantajiem ļaudīm: kas patiesībā redzams attēlos
Pietiek lasītājs · 15.07.2019.
Fotogrāfijas no ministriju un tās padotībā esošo iestāžu saviesīgajiem sarīkojumiem ir patiešām interesants izpētes objekts. Nepiekrītu, ka konkrētajā gadījumā fotogrāfijām pievērsta uzmanība tāpēc, ka ir zaudēts tiesas process, jo šādā gadījumā slimnieks noteikti padalās ar savu diagnozi. Diagnozes nav, bet ir tikai stāsts par "interesanto". Piekrītu, ka fotogrāfijas gaismā izcēlusī persona nav sistēmas cilvēks, citādi raksts būtu daudz sulīgāks un saturētu daudz interesantāku informāciju.
Pietiek neskaidrību
Aicinājums iedzīvotājiem, kuri dzīvo auto-moto trašu un šautuvju tuvumā
Elza Freiberga · 14.07.2019.
Iesākšu šoreiz savu rakstu ar Satversmes tiesas priekšsēdētājas, profesores Inetas Ziemeles uzrunā teikto Latvijas tiesnešu konferencē 2018.gada 7.septembrī: ”...Latvijas ilgtspējīgai attīstībai ir svarīga katra valsts iedzīvotāja vēlme būt šajā sabiedrībā, dzīvot, pilnveidoties un meklēt aizsardzību nepieciešamības gadījumā...”
Pietiek neskaidrību
Cilvēciskuma līkloči. 1. Pašapmāna ideoloģija par cilvēku
Arturs Priedītis · 13.07.2019.
Rietumu civilizācijā eksistē pašapmāna ideoloģija par cilvēku. Tai ir milzīgs spēks. Tā pastāv daudzus gadsimtus un acīmredzot pastāvēs arī turpmāk nenosakāmi ilgu laiku. Šī ideoloģija radās pēc Romas impērijas sabrukuma. Aizvadītajos gadsimtos tai ir bijuši dažādi panākumi. Taču vislielākie panākumi sākās XX gadsimtā, kad Rietumu sabiedrība kļuva masu sabiedrība.
Pietiek neskaidrību
Pūce un meža kapitālvērtība
Viesturs Ķerus · 12.07.2019.
Koku ciršanas noteikumu grozījumi, kas ļautu cirst tievākus kokus, nereti tiek attaisnoti ar to, ka tie ļautu palielināt mežu kapitālvērtību. Šoreiz gribu parādīt, ko nozīmē koncentrēšanās tikai uz meža kapitālvērtību, nedomājot par citām meža vērtībām. Uzreiz gan teikšu, ka mans stāsts, lai būtu saprotamāks, ir vienkāršots, taču noteikumu grozījumu būtību tas atspoguļo adekvāti.
Pietiek neskaidrību
Korupcijai nav vietas ne Latvijā, ne Rīgā, ne manā darbā un dzīvē
Baiba Broka · 11.07.2019.
Iepriekšējās diennaktis man pagāja satraukumiem pilnas, arī plašsaziņas līdzekļos parādījusies informācija - jāsaka, ka diezgan nepilnīga un dažādi interpretēta, iespējams, informācijas trūkuma dēļ. Tādēļ vēlos uzrunāt Latvijas sabiedrību, lai kliedētu neskaidrības un sniegtu informāciju par notiekošo.
Pietiek neskaidrību
Jauniešiem, kuri gatavojas dienestam bruņotajos spēkos
Rids Bruners · 11.07.2019.
Pienāks laiks, kad tieši jums būs jākļūst par pagastu, rajonu un pilsētu vadītājiem. Starp jums būs arī kāds, kuram būs jāuzņemas valsts vadība. Būs jānovērš esošie traucējumi sabiedrības darbībā un jāveic pārkārtojumi, lai izveidotu normālu, cilvēcisku sabiedrību.
Skaistas runas par solidaritāti no rīta, sirsnīgs rokasspiediens lielzaglim Šķēlem vakarā
Lato Lapsa · 09.07.2019.
Tā bija gandrīz vai sirdi plosoša aina – pirmdienas vakarā sociālajos tīklos vērot, kā pirmie lišķu armijas pārstāvji, vēl gavilējoša entuziasma pārpilni, dzeltenajos portālos pārskatījuši uz jaunā „visas tautas prezidenta” un „nācijas tēva” inaugurācijas pasākumu salūgto „maksimāli plašā visdažādāko jomu pārstāvju loka” fotogalerijas un nu neizpratnē bola acis, kaut kā mēģinot iekšējo jūsmu savienot ar jauno realitāti, kas pa visām spraugām spraucās no publicētajiem fotoattēliem.
Sākušies Levita laiki Rīgas pilī
Fanija Golda · 09.07.2019.
Stājoties prezidenta amatā, Egils Levits ir devis svinīgo solījumu un saņēmis Rīgas pils atslēgas no bijušā prezidenta Raimonda Vējoņa. Levits ir arī uzrunājis Saeimas deputātus un tautu pie Brīvības pieminekļa. Viņš ir pirmais prezidents, ko Saeima ievēlēja atklātā balsojumā.
Latvijas tauta tiek aicināta veltīt savas pūles Tēvzemei un Brīvībai: runa pie Brīvības pieminekļa
Egils Levits · 08.07.2019.
Mīļie Latvijas cilvēki! Divi vārdi, divi lietvārdi – Tēvzemei un Brīvībai. Tās ir divas vērtības, pēc kā latviešu tauta vienmēr ir tiekusies. Tās ir divas vērtības, kas bija reiz izcīnītas, pēc tam zaudētas, un tad atkal atgūtas.
Mazliet par “influenceriem” un “viedokļu līderiem”. Un sirdsinteliģences piemēru
Otto Ozols, meri-demokrāts · 05.07.2019.
Reizēm par to aizdomājos, jo dažreiz esmu dzirdējis, ka mani nodēvē par “viedokļu līderi” - kas ir burtisks tulkojums no angļu valodas - Opinion leader. Mani šis apzīmējums mulsina un īsti nepatīk. Tāpat esmu dzirdējis par kādiem jocīgiem pasaku tēliem - “influenceriem” vai “influencerēm.”
Kad mums būs “Latvia first”?
Dainis Lemešonoks, īpaši PIETIEK · 05.07.2019.
Latvijas ārpolitika nespēj atbrīvoties no valdošo politiķu mānijas izkalpoties citu valstu vajadzībām vai kaprīzēm – mūsu pašu nacionālās intereses atstumjot malā vai vispār tām tīši kaitējot.
Nepieļausim, lai ar „Daugavpils satiksmi” atkārtojas „Rīgas satiksmes” scenārijs
Kārlis Grambergs · 06.07.2019.
Vēlos vērst uzmanību uz notikumiem, kas šobrīd norisinās Daugavpilī saistībā ar šī gada 19. jūlijā Daugavpils mēra A. Elksniņa (Saskaņa) sasaukto Daugavpils satiksmes akcionāru sapulci, kurā tiks izskatīts dienaskārtībā jautājums par pašreizējā Daugavpils satiksmes valdes locekļa Romana Savicka atbrīvošanu no viņam uzticētajiem amata pienākumiem (izsakot uzticības zaudējumu), neraugoties uz to, ka vēl nesenajā vizītē Daugavpilī satiksmes ministrs Tālis Linkaits atzinīgi novērtēja Daugavpils satiksmes darbu - gan paveikto līdz šim, gan ieplānotos tālākā nākotnē.
Rūgtā paaudžu teorija
Arturs Priedītis · 05.07.2019.
Paaudžu teoriju var uzskatīt par Rietumu civilizācijas norieta sastāvdaļu. Ja nebūtu civilizācijas norieta, ko spilgti iezīmē paaudžu vēsturiskās virzības negatīvā trajektorija, tad, visticamākais, nebūtu nekādas vajadzības izdomāt paaudžu teoriju. Redzot katras jaunās paaudzes pasliktināšanos, bet galvenais – tiekoties ar ārprātīgo paaudžu konfliktu Rietumeiropā 1968.gadā un Austrumeiropā 1990.-1991.gadā, rodas vēlēšanās to visu izprast un teorētiski vispārināt.
Mums melots desmit gadus no vietas, laiks sākt prasīt atbildību
Imants Liepiņš · 04.07.2019.
Desmit gadus no vietas visai Latvijas sabiedrībai ticis melots par patiesā labuma guvējiem Ventspilī. Tagad, kad par labuma guvēju pavisam oficiāli izrādījies Rūdolfs Meroni, mums vajadzētu sākt uzdot lielu jautājumu: kāpēc tā? Kāpēc tautai regulāri melots? Un ko vēl mums nestāsta?
Prātojums par viršiem
Mārcis Bendiks · 03.07.2019.
Sazvērestības teoriju virpinātājiem gards kumosiņš. Jaunākā intriga īsajā versijā būtu šāda: "Attīstībai/Par!" kombinatori palaida tautās likumprojektu par 40 miljonu izmaksāšanu draudzīgām biedrībām, lai piesegtu pa tam lāgam tautās palaisto Dzīvesbiedru likumprojektu, kurš savukārt ir bijis piesegums Satversmes 110. panta apiešanai laulības institūta graušanai, bet patiesībā tas viss ir bijis piesegums operācijai "VIRSIS".
Publiski izteikts viedoklis ir melns traips manai reputācijai, kas mani turpmāk pavadīs visur un vienmēr
Roberts Putnis · 03.07.2019.
Šodien esmu vērsies Valsts policijā pret Unu Rozenbaumu par neslavas celšanu. Nebiju iedomājies, ka man jebkad kaut kas tāds būs jādara. Bet diemžēl neredzu citu iespēju, kā pasargāt savu reputāciju.
“Saskaņa” grib kļūt par zemūdeni
Fanija Golda · 02.07.2019.
Runājot par partiju “Saskaņa”, pirmais salīdzinājums, kas nāk prātā, ir – tā uzvedas kā kārtīga māksliniece un ir paņēmusi garu pauzi. Šķiet, vēl daudzi atceras, ka filmā “Teātris” viena no galvenajām pamācībām skanēja aptuveni šādi – ja vēlies ņemt pauzi, izturi to iespējami ilgi.
Levits inaugurācijas pasākumu iecerējis kā vecpuišu un vecmeitu ballīti
Zigmars Liepiņš · 01.07.2019.
Pagājušajā nedēļā saņēmu uzaicinājumu uz sarīkojumu par godu Egila Levita inaugurācijai. Liels bija man izbrīns, ka tas sūtīts vienai personai - man! Un tā nav bijis nekad.
Prokurors pieprasa tiesvedību bez advokāta
Aivars Lembergs · 30.06.2019.
Šī gada 25.jūnijā Lemberga tiesvedības procesā mans vienīgais un pastāvīgais tiesas advokāts Raimonds Krastiņš nosūtīja Rīgas apgabaltiesai negaidītu paziņojumu, ka veselības stāvokļa dēļ pārtrauc manis aizstāvību un aptur darbību advokatūrā. Prokurors Juris Juriss atsevišķos masu medijos momentā komentēja situāciju, bet visizvērstāk ar Rūdolfu Meroni pastarpināti saistītajā portālā BNN, ko tradicionāli pārpublicē cits ar viņa interesēm saistītais portāls “Ventspilnieks”.
Cilvēciskuma amputēšana un postcilvēka instinkta aktivizēšana “Lampas” tumsā
Arturs Priedītis · 29.06.2019.
Par “Lampu” nav jēgas gari un plaši rakstīt. “Lampas” misija pilnā mērā ir adekvāta vispārējam pagrimumam gan visā Rietumu civilizācijā, gan tādā atsevišķā šīs civilizācijas fragmentā kā Latvija. Par civilizācijas pagrimumu mūsu sabiedrība ir informēta. Labi ir zināms pagrimuma fatālisms – bezcerīgi nenovēršamais liktenis. “Lampa” ir šī pagrimuma sastāvdaļa. Par 2019. gada “Lampu” Cēsīs 28.-29. jūnijā principā neko analītiski jaunu pateikt nav iespējams. Taču klusēt nedrīkst. Obligāti ir jāsniedz pasākuma vērtējums. Un, lūk, vērtējuma pamattēzi nolēmu sniegt garajā virsrakstā, nebaidoties literāri grēkot.
Tautas pēdējā fāze: 5. Masu komunikācijas jānusisms
Arturs Priedītis · 28.06.2019.
Tautas pēdējā fāzē līksmo dekadence – cilvēku darbības, uzvedības un komunikācijas pagrimums. Dekadences pamatpazīmēs stabilu vietu ieņem masu komunikācijas pagrimums. Tas praktiski izpaužas dažādi.
Gurķi
Leonards Inkins · 26.06.2019.
Šis raksts ir domāts tiem, kas saprot lasīto un izdara pareizus secinājumus. Tie, kam viss ir skaidrs, zināms, un arī tiem, kas ir patiesība pēdējā instancē, iesaku tālāk nelasīt. Raksts domāts domājošiem, meklējošiem un galvenais – darošiem.
Juku laiki Rīgas domē
Fanija Golda · 25.06.2019.
Jāņi nosvinēti, un ir pietiekami daudz laika atkal pievērsties politiskajiem šoviem. Saeimas deputāti izbauda godīgi nopelnītās brīvdienas un arvien retāk parādās televīzijā un radio. To nevar teikt par Rīgas domes politiķiem, kuri ir nokļuvuši sev neierastā situācijā – tiem jau atkal nākas lemt par nākamo Rīgas mēru.
Uzspēlēsim konkursu
Pietiek lasītājs · 24.06.2019.
Maija beigās Latvijas Nacionālais teātris sadarbībā ar Nacionālās mākslas atbalsta fondu izsludināja pilna apjoma lugu ideju “makšķerēšanas” konkursu, vēloties teātra repertuārā iekļaut jaunākos Latvijas autoru darbus. Konkurss paredz arī naudas balvas.
Postcilvēku logoss un atavisma dumpis
Arturs Priedītis · 22.06.2019.
Šis teksts ir domāts cilvēkiem. Tāpēc lietoju cilvēkiem saprotamus vārdus arī tajos gadījumos, kad tiek aprakstīts kaut kas pilnīgi pretējs cilvēku rīcībai. Tas attiecas uz jēdzienu “logoss”. Uzdrošinos šo jēdzienu attiecināt uz postcilvēkiem, lai viņu pazīmes kompleksi asociētu vienā vārdā.
Līgo svētkus gaidot
Jānis Erlats · 21.06.2019.
Latvieši pēc savas attieksmes pret tautību daloties trīs grupās. Pirmā grupa uzskata, ka esam maniakāli pārņemti ar savu mākslīgi konstruēto unikalitāti, otrā – ka piedzimt par latvieti esot tas pats, kas izvilkt lielo laimestu loterijā, bet trešajai par savu tautību mainās atkarībā no viņu emocionālā stāvokļa.
"Vienotības" Kariņš un KGB boss Andropovs: negaidītas līdzības
Artis Diņķis* · 20.06.2019.
Saprotams, ka gadiem ilgi ar manipulatīvām viltus ziņām apdullinātu labticīgo “Vienotības” vēlētāju šāds salīdzinājums varētu šokēt. Vēl pirms gada kāda oligarha ilgstoši uzturēts laikraksts īsteni ziemļkorejiskā veidā jūsmoja, drukājot savā avīzē ar trekniem burtiem: “Tieši smaids Kariņu padara līdzīgu eņģelim.” Jā, tā nav rūgta ironija vai sarkasms, katrs, kurš māk lietot meklētājprogrammu “google”, ātri atradīs lielā Latvijas medijā šo trulo propagandas piemēru.
Dzīvesbiedru likums – kāda jēga?
RealaIVFmamma · 19.06.2019.
Kāpēc es priecājos, bet nelecu no sajūsmas gaisā par Dzīvesbiedru likuma projektu? Īsi un konkrēti – tas ir pilnīgi bezzobains attiecībā uz bērnu jautājumiem un nekādā, ne vismazākajā mērā nerisina tās lietas, par kurām vairākkārt jau esmu rakstījusi.
Kas traucē latviskajām partijām pārņemt varu Rīgas domē? Atbilde: latviskajām partijām traucē... latviskās partijas
Imants Liepiņš · 19.06.2019.
Saskaņas un GKR kontrole pār Rīgu izgaisusi nedēļas laikā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, četri saskaņieši atšķēlušies un izveidojuši savu “treniņbikšu” frakciju, vairākums zaudēts! Vai latviskā opozīcija beidzot gāzīs korupcijas režīmu, un kādi ir iespējamie scenāriji?
Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu
Dmitrijs Krupņikovs, Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome · 17.06.2019.
Pēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai
Daniels Pavļuts un kolēģi no Attīstībai/Par · 16.06.2019.
Likumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” anotācija.
Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”
Otto Ozols Meri-Demokrātu vārdā · 16.06.2019.
1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi." Viņi vēlas godīgu, nekorumpētu pilsētas pārvaldi.
Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”
Jānis Kalugins · 15.06.2019.
Latvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir salīdzināma ar netiešu līdzatbildību.
Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi
Arturs Priedītis · 14.06.2019.
Tie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa - garīgās bojāejas klienti. Tautas garīgā bojāeja tiešā veidā neattiecas uz visu tautu, bet attiecas tikai uz tautas zināmu (visticamākais – nelielu) daļu.
Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm
Juris Jansons, tiesībsargs · 13.06.2019.
Centieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un piedāvājot “zelta izpletņus”, ne tikai veido draudīgu precedentu FKTK darbībā, bet norāda uz likumdevēja uzdrīkstēšanos steigā mainīt patstāvīgo iestāžu darbības nosacījumus, kas var skart jebkuru no patstāvīgajām iestādēm.
Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē
FKTK · 12.06.2019.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina domāt, ka situācija Latvijas finanšu sektorā pēc FKTK veiktās pārmaiņu vadības kopš 2016. gada, kā arī Latvijā līdz šim finanšu pakalpojumu sniedzēju īstenotā uzraudzības pieeja un tās tiesiskais ietvars it kā būtu šķērslis labam valsts novērtējumam Moneyval procesā.
Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru
Jānis Leja* · 11.06.2019.
Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā iesniedzu prasības pieteikumu par iestādes nepareizu faktisko rīcību un pirmsšķietami nepareiza administratīvā akta atcelšanu, kuras ietvaros lūdzu tiesu:
Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses
Rūta · 10.06.2019.
Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu vai arī pircēju intereses vairošanai par I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu iegādi izmanto Baiļu triloģijas popularitāti.
Brīvība meža īpašniekiem?
Viesturs Ķerus · 09.06.2019.
Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts mežos un pieaugot mežizstrādei privātajos mežos, kokrūpniecības nozare, nebēdājot par zāģbaļķu trūkumu, varēja investēt attīstībā un nostiprināties starptautiskajos tirgos, skarbā realitāte ir atgriezusies, liekot Latvijas zāģētavām domāt, kā organizēt savu darbību ierobežota resursu daudzuma apstākļos”. (Par to jau tolaik rakstīju šeit.)
LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?
Ļubova Švecova, Saeimas deputāte · 08.06.2019.
Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir Satiksmes ministrija, Ekonomikas ministrija un "Telia Company", ir apsprieduši jautājumus par "Tet" un LMT nākotnes perspektīvām. Pirmā reakcija uz šo ziņu bija: "Atkal!"
Eiropas patiesā seja
Arturs Priedītis · 07.06.2019.
Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā sabiedrības informētība par Eiropas problemātiku atklājās neticami bāla un kropla. Tas no vienas puses.
Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais
Andris Vate · 06.06.2019.
Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša laikā ir notikusi varas rokāde. Iepriekšējais vaboļu pavēlnieks Prusakovs ir aizbēdzis uz Briseli, bet viņa vietā ir ielikts pirmspensijas vecuma žuks ar latvisku vārdu, biedris-ģenerālis Dainis Turlais. Kļikuha – Trulais!
Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis
Mārcis Bendiks · 05.06.2019.
Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to saistītām lietām. Uz pēdējo no tiem dabūju negaidītu reakciju no sava sena paziņas, profesionāla finanšu speciālista Daiņa Barupa. Mūsu ceļi ar Daini pirmo reizi krustojās vēl deviņdesmito sākumā, bet pēdējos gadus par viņa darba gaitām neko konkrētu nezināju. Pa ausu galam biju dzirdējis, ka viņš strādājot Londonā.
“Saskaņu” gaida grūti laiki
Fanija Golda · 04.06.2019.
Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja vairāku deputātu izstāšanās no Kaimiņa partijas frakcijas.
Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu
Aldis Gobzems · 03.06.2019.
Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības apstiprināšanas, kur izšķirošo lomu nospēlēja aktieris un deputāts Artuss Kaimiņš, esmu saņēmis (un ne es vienīgais) neskaitāmu vēlētāju jautājumus, kā juridiski tiesiski būtu iespējams minētajam deputātam Kaimiņam sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un savu solījumu nepildīšanu.
Ja nepietiek
Visi raksti