Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Saspringtajos ģeopolitiskajos apstākļos Latvijā ievērojami palielinājusies iedzīvotāju vēlme stāties Zemessardzē, kas ir tikai loģiski un apsveicami. Taču pašlaik publiski pieejamā informācija liek uzdot pamatotus jautājumus par to, pēc kādiem kritērijiem cilvēki Zemessardzē tiek uzņemti un vai tajā neveidojas 5. kolonna, no tiem, kas Zemessardzes sastāvā jau kādu laiku darbojas.

Piemēram, žurnāls "Kas Jauns" vēsta, ka krimināllietu dēļ Latvijā pazīstamajam bokserim Kristapam Zutim atteikta uzņemšana Zemessardzē. "Ir viena sena Jelgavā safabricēta krimināllieta par mani, tā joprojām ir atvērta," žurnālam "Kas Jauns" atklāj Zutis. "Kad stājos Zemessardzē, sākotnēji man teica, ka šī lieta nevarētu būt problēma, bet jau vēlāk paziņoja, ka es neatbilstu standartiem. Tad arī sapratu, ka droši vien tas arī ir iemesls, kāpēc mani neuzņēma Zemessardzē," skaidro bokseris.

Viņš atklāj, ka lieta esot saistīta ar kādu jaunieti, kurš draudējis Zuša paziņas omei. "Jaunietis saņēma pāris pļauku, bet es viņam patiešām neesmu pielicis rokas un neesmu viņu sitis. Tas nav pierādīts, un to arī nemaz nevar pierādīt. Pēc šīs situācijas jaunietis noalgoja dārgu un labu advokātu un pieprasīja man 10 000 eiro. "Es viņam atteicos maksāt. Tāpēc tā lieta joprojām ir atvērta," savu stāstu pauž bokseris.

Savukārt bēdīgi slavenajam plaša profila valsts uzņēmumu konsultantam Kārlim Krastiņam divas aktuālas krimināllietas ar krāpšanām saistībā ar uzņēmumu "Olainfarm" nav traucējušas iestāties Zemessardzē, turklāt viņš ar to dižojas, piemēram, sniedzot intervijas Latvijas radio.

Nav arī saprotams, pēc kādām kvalitātēm valsts maizē dzīvojošais Latvijas radio izvēlējās tieši Kārli Krastiņu kā nozīmīgu personu intervijai. Krievu šņabja tirgoņa Ģirta Rungaiņa audzēknis Krastiņš kādā intervijā pat minējis, ka viņam svarīgas esot arī morālās vērtības, investori, ar kuriem viņš strādājot, tiekot vērtēti skrupulozi un Latvija viņam esot dārga.

Šobrīd vienā krimināllietā Krastiņš ir aizdomās turētais par AS “Olainfarm” akciju izkrāpšanas mēģinājumu, savukārt otrā tiek vērtētas viņa darbības par iekšējās informācijas nelikumīgu izmantošanu finanšu tirgos, citiem vārdiem sakot, par iekšējās informācijas nelikumīgu izpaušanu personām, kurām tā nevarēja būt pieejama. Jautājums kā Krastiņš rīkotos, ja Zemessardzes ietvaros uzzinātu ierobežotas pieejamības informāciju par bruņojumu, aizsardzības plāniem vai citiem taktiskiem jautājumiem.  Paturētu to pie sevis vai par taisnīgu atlīdzību sniegtu kādu konsultāciju... Turklāt, Krastiņš ir bēdīgi slavens arī ar to, ka viņa firmas pārstāvji Latvijas valsti konsultēja “..ja "airBaltic" kādā periodā uz izdevīgiem nosacījumiem nevar atrast citas lidmašīnas, tad nelielā skaitā var izmantot arī iespējamā finanšu investora pieejamās "Sukhoi" lidmašīnas, jo to izmantošana nebūtu nekas traģisks. Lidsabiedrība jau pārsvarā operēšot ar "Bombardier" lidmašīnām”. Ja Latvijas valsts būtu paklausījusi Krastiņa komandas konsultācijām, AirBaltic būtu iegādājies Sukhoi lidmašīnas un šodien mēs lidotu ar okupantu valsts lidmašīnām. Vai visticamāk nelidotu nemaz.

Kopš Krievijas sāktā iebrukuma Ukrainā Latvijā ir saņemti vairāk nekā 2500 pieteikumi par iestāšanos Zemessardzē. Latvijā patlaban ir ap 8200 zemessargu. Rodas pamatots jautājums, vai kritēriji uzņemšanai Zemessardzē visiem ir vienādi? Un vai no Zemessardzes „vecbiedriem” kāds tiek arī atskaitīts par pārkāpumiem?

Novērtē šo rakstu:

103
12