Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Šā gada 14. janvārī turpināsies tiesas prāva par VID Muitas kriminālpārvaldes direktora un ģenerāldirektora vietnieka pienākumu izpildītāja Vladimira Vaškeviča spridzināšanu un slepkavības mēģinājumu 2007. gada 21. maijā. Kopš atentāta mēģinājuma pret vienu no Latvijas Republikas augstākajām ierēdniecības amatpersonām ir pagājuši turpat 15 gadi, bet ne nozieguma plānotāji, ne izpildītāji nav saņēmuši taisnīgu sodu.

Šobrīd krimināllieta tiek iztiesāta piekto reizi apelācijas instancē, kas ir rets precedents Latvijas tiesu vēsturē, turklāt attiecībā uz tik smagām apsūdzībām. Uz apsūdzēto sola atrodas trīs LR Prokuratūras apsūdzētas personas Mārtiņš Putniņš, un Lietuvas pilsoņi Sergejs Markevičs un Edgars Krogerts. Krimināllieta ir unikāla arī ar apstākli, ka gan apsūdzētie, gan cietušais Vladimirs Vaškevičs neuzskata apsūdzētos par vainīgiem, bet tiesa līdz šim negribīgi ir vērtējusi materiālus, kas apstiprina izvirzīto apsūdzību apšaubāmību.

Augstākā tiesa: Apelācijas instances tiesas pieļautie likuma pārkāpumi atzīstami par Kriminālprocesa likuma būtiskiem pārkāpumiem

Saskaņā ar Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departamenta pagājušā gada 14. jūlijā lēmumu šobrīd Rīgas apgabaltiesā piekto reizi izskata krimināllietu, kurā trīs vīrieši apsūdzēti Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka un VID ģenerāldirektora vietnieka pienākumu izpildītāja Vladimira Vaškeviča slepkavības mēģinājumā.

Kā Muitas kriminālpārvaldes priekšnieks V. Vaškevičs atbildēja par pretkorupcijas pasākumiem un kontrabandas novēršanu, kas bija traucēklis ne vienam vien. Nogalinot vai pārtraucot darba attiecības ar Muitas krimināllietu pārvaldes dibinātāju un priekšnieku, šaubīgas personas varēja attīrīt ceļu kontrabandas plūsmai un finanšu līdzekļu legalizēšanai.

Visi apsūdzētie pirmās instances tiesā 2011. gadā tika atzīti par vainīgiem trīs uzņēmēju slepkavībās, kas notika 2007. gadā, un V.Vaškeviča slepkavības mēģinājumā tā paša gada maijā Rīgā, pie Muitas kriminālpārvaldes ēkas. Šādu spriedumu 2013. gadā saglabāja arī Augstākās tiesas palāta, savukārt 2014. gadā, lietu izskatot AT Senātā, spriedums pirmo reizi tiek pilnībā atcelts un nosūtīts Apgabaltiesai lietas atkārtotai izskatīšanai.

2015.gadā Apgabaltiesa piesprieda faktiski identisku lēmumu pirmajai instancei, nosakot visiem trim aizdomās turētajiem mūža ieslodzījumu, ko gadu vēlāk AT vēlreiz atcēla. 2018.gadā, lietas izskatīšanai nonākot Augstākajā tiesā, Mārtiņš Putniņš tika attaisnots trīs slepkavību epizodēs, bet Sergejs Markevičs un Edgars Krogerts divās slepkavībās, visiem trim saglabājot apsūdzību par V. Vaškeviča slepkavības mēģinājumu.

Turpinoties tiesvedībai 2019.gadā AT, izskatot 2018. gada Apgabaltiesas spriedumu, atstāja spēkā sprieduma attaisnojošo daļu, kā arī atcēla notiesājošo daļu, atkārtoti lietu nosūtot izskatīšanai Apgabaltiesā. Pārsteidzoši, bet Apgabaltiesa 2019. gada decembrī pieņēma identisku spriedumu kā AT 2018. gadā. Visbeidzot pērn Augstākā tiesa atkārtoti atcēla šo spriedumu.

Jāuzsver, ka līdz šim visi šie notiesājošie spriedumi ir tikuši pilnībā atcelti Augstākajā tiesā. AT atcēla spriedumus arī daļā par apsūdzēto atzīšanu par vainīgiem un sodīšanu pēc Krimināllikuma 233. panta otrās daļas par nelikumīgām darbībām ar šaujamieročiem, šaujamieroču munīciju, sprāgstvielu un spridzināšanas ierīci. M.Putniņš pilnībā attaisnots arī apsūdzībā iepriekš minētajā slepkavībā 2007. gada februārī, un attiecībā uz viņu saglabātas apsūdzības vienīgi par V.Vaškeviča slepkavības mēģinājumu, kuru prokuratūras ieskatā viņš esot organizējis.

Šobrīd apsūdzētajiem vairs nedraud mūža ieslodzījums, bet gari un galīgi cietumsodi. Ar apgabaltiesas 2019. gada 19. decembra spriedumu par V.Vaškeviča slepkavības mēģinājumu M.Putniņam tika piespriesta brīvības atņemšana uz 17 gadiem un sešiem mēnešiem ar policijas kontroli uz trīs gadiem, savukārt S.Markevičam un E.Krogertam piespriesta brīvības atņemšana uz 19 gadiem un sešiem mēnešiem ar policijas kontroli uz trīs gadiem. Šis spriedums ar Senāta 2021. gada 14. jūlija lēmumu atcelts pilnībā, un lieta nu jau piekto reizi nodota izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

 AT lēmumā, atceļot arī šo notiesājošo spriedumu, ir atzīts, ka apelācijas instances tiesa, iztiesājot lietu, nav ņēmusi vērā likumā noteiktās prasības izvērtēt noziedzīgā nodarījuma sastāva esamību vai neesamību apsūdzēto rīcībā, ņemot vērā lietas faktiskos apstākļus, judikatūru un apsūdzības formulējumu, atzinumus pamatojot ar likumu, pārbaudītajiem un novērtētajiem pierādījumiem. Atceļot Rīgas apgabaltiesas spriedumu, AT 14. jūlija lēmumā norādījusi, ka apelācijas instances tiesas pieļautie likuma pārkāpumi atzīstami par Kriminālprocesa likuma būtiskiem pārkāpumiem šā likuma 575.panta trešās daļas izpratnē, kas noveduši pie nelikumīga nolēmuma.

12 gadi apcietinājumā bez spēkā esoša tiesas sprieduma nav ne samērīgi, ne taisnīgi

Diemžēl pat pēc 12 gadiem joprojām nav mainīts apsūdzētajiem piemērotais drošības līdzeklis – apcietinājums. Mārtiņš Putniņš minētās krimināllietas ietvaros ir apcietināts kopš 2009. gada 25. novembra. Tolaik M. Putniņam bija 38 gadi, šobrīd jau 50. Savas dzīves laikā ne Mārtiņš Putniņš, ne Sergejs Markevičs, ne Edgars Krogerts nav bijuši svētie vai priekšzīmīgākie sabiedrības locekļi, tomēr ikviens sabiedrības loceklis ir pelnījis taisnīgu tiesu un saprātīgos termiņos notikušu tiesas veiktu pierādījumu izvērtēšanu. Pavadīt 12 gadus apcietinājumā – izolācijas apstākļos – bez spēkā esoša tiesas sprieduma, apstākļos, kad kopā ar cietušo uzstāj uz savu un likteņa biedru nevainību, nav ne samērīgi, ne taisnīgi. Turklāt, liela daļa no šī laika pavadīta Jelgavas cietumā, īpaši stingros apstākļos, kādi tiek attiecināti tikai uz ieslodzītajiem, kuri notiesāti uz mūžu.

Ja apsūdzētajiem būtu spēkā esošs tiesas spriedums, ņemot vērā, ka pirmstermiņa atbrīvošanu ar elektronisko uzraudzību iespējams var pieprasīt pēc divu trešdaļu soda izciešanas, M. Putniņš varētu vērsties ar atbilstošu iesniegumu. Neiedomājami, ka pēc 12 gadiem ieslodzījumā nav sprieduma, kas būtu stājies spēkā, drošības līdzeklis netiek mainīts, lūgumu par pirmstermiņa atbrīvošanu nav iespējams iesniegt.

Senāts: tiesa, atzīstot apsūdzētos par vainīgiem, nav pienācīgi pārbaudījusi pierādījumus un izmantojusi nepieļaujamus pierādījumus

Šobrīd beidzamajā (bet visticamāk, ka ne pēdējā) Senāta 2021. gada 14. jūlija lēmumā tika t.sk. arī norādīts, ka pārkāptas apsūdzēto Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantā un Satversmes 92. pantā noteiktās tiesības uz lietas izskatīšanu taisnīgā un objektīvā tiesā.

“Izskatot lietu tiesā, rodas iespaids, ka piemeklēti cilvēki, kurus apsūdzēt, un tad viņiem pielāgoti pierādījumi, nevis, analizējot pierādījumus, atrasti vainīgie,” uzsver zvērināts advokāts Artūrs Zvejsalnieks. „Lietā ir daudz neatbildētu jautājumu. Aizstāvība turpinās darīt visu iespējamo, lai tiktu noskaidrota patiesība.” Likums noteic, ka tiesības uzzināt objektīvo patiesību par notikušo ir arī cietušajam.

Tiesa nav vērtējusi arī apstākli, ka esošajiem aizdomās turētajiem nebija nekāda motīva, nolūka veikt atentātu pret vienu no augstākajām valsts amatpersonām. Saskaņā ar oficiālo apsūdzības versiju M.Putniņš, S.Markevičs un E.Krogerts esot nolēmuši uzspridzināt VID ģenerāldirektora vietnieku, Muitas kriminālpārvaldes direktoru V.Vaškeviču, lai šādā veidā panāktu, ka tiek noņemts aizliegums viņu uzņēmumam arestēto naudas līdzekļu izmantošanai.

Vienlaikus jānorāda, ka šāds motīvs ir pilnīgi bezjēdzīgs, VID ģenerāldirektora vietnieks, Muitas kriminālpārvaldes direktors šādus lēmumus nepieņem, bet tikai apstiprina (saskaņo). Lēmumu pieņem konkrētās lietas izmeklētājs, kas apsūdzētajiem bija labi zināms.

Virkne faktu liecina: trīs "grēkāži" ir tikuši izvēlēti, lai, iespējams, no atbildības varētu pasargāt patiesos šī nozieguma organizētājus un veicējus

Par spīti virknei acīmredzamu pretrunu un nesakritību oficiālajā apsūdzībā un konstatētajos faktos 2011. gada 18. martā Rīgas apgabaltiesa tikai viena tiesneša Jura Stukāna personā visiem trim piesprieda mūža ieslodzījumu. Tika ignorēts pat eksperta atzinums, ka videoieraksts skaidri rāda – spridzekļa novietotājs zem cietušā Vladimira Vaškeviča automašīnas ir bijis augumā krietni garāks (par 10cm) nekā cilvēks, kas par to tika apsūdzēts.

Informācijas pieprasījumu izdrukas rāda, ka tikai trīs stundas pirms sprādziena – 2007. gada 21. maijā pulksten 14.21 KNAB darbinieks ar lietotājvārdu "varajs1637" ir pieprasījis GPRS datus par Vladimira Vaškeviča atrašanās vietu. Izmeklēšanā šis fakts ir ticis ignorēts.

Arī Muitas kriminālpārvaldes darbinieks Ralfs Celmiņš ir sniedzis oficiālas liecības, ka jau dažas minūtes pēc sprādziena notikuma vietā parādījies toreiz vēl Satversmes aizsardzības biroja darbinieks Aigars Sparāns, kurš nekavējoties iegājis zem policijas lentām norobežotajā notikušā sprādziena teritorijā. Izmeklētājiem nav bijis arī nekādas intereses par A.Sparāna oficiālo versiju – viņš sprādziena vietā esot ieradies pēc tam, kad viņu palūdzis “pārliecināties, vai tiešām ir noticis sprādziens” tā laika premjera padomnieks Raimonds Lazdiņš.

Tiesa arī nav vērtējusi A.Sparāna kā liecinieka pausto, ka sprādziena laikā viņš atradies sporta zālē blakus eksplozijas vietai. A.Sparāna liecība, ka viņš ir bijis sporta zālē, neiztur kritiku, jo tādas sporta zāles norādītajā adresē nekad nav bijis.

Papildus tam ar Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes izmeklētājas, kura izmeklēja atentāta lietu, un pēc lietas pabeigšanas jau KNAB darbinieces, Anitas Ringo lēmumu ir tikuši iznīcināti būtiski pierādījumi Vladimira Vaškeviča slepkavības mēģinājuma lietā. Pēc sprādziena ir tikusi iznīcināta gan videokasete, kurā fiksēta iepriekš tiesāto – kāda bijušā māklera Raimonda Štālberga un viņa partnera Edgara Gulbja kompanjona Aleksandra Belova slēpta cietušā V.Vaškeviča novērošana, gan R.Štālberga telefonsarunu ieraksti. Šobrīd ir saglabājušies tikai lēmumi par šo pierādījumu iznīcināšanu. Zīmīgi, ka sākotnēji izmeklēšana savas aizdomas par V.Vaškeviča slepkavības mēģinājumu vērsa tieši pret šo personu grupu. Tas ir atspoguļots krimināllietas arhīvā, kuru tiesa kategoriski atsakās izskatīt.

No lietas materiāliem redzams, ka notikuma vietas tuvumā atradies arī lietā vēlāk aizturētais, bet pēc odioza bēgšanas mēģinājuma un politiķu iesaistīšanās atbrīvotais Edgars Gulbis. E.Gulbis īsi pirms notikušā izslēdza mobilo tālruni, visticamāk, lai slēptu savu atrašanās vietu. Kā vēlāk atklājās, E.Gulbis Latvijas specdienestu struktūrās dienējis ar viltotiem dokumentiem un sacerētu biogrāfiju. R.Štālbergs un sprāgstvielu eksperts E.Gulbis tika apsūdzēti par gadu iepriekš – 2006. gada 28. jūnijā notikušu neveiksmīgu mēģinājumu aizdedzināt V.Vaškeviča automašīnu. Šo un citu kriminālprocesu materiālos atrodama virkne būtisku faktu, kas norāda uz notikušo sprādzienu un tā gatavošanu, kuri ir ignorēti izmeklēšanas un tiesas prāvas laikā.

“Pēc manis uzradīsies ne tikai oficiālas struktūras, bet arī skrandaiņi, nenotveramie atriebēji,” – arī šādu īsziņu R.Štālbergs ir sūtījis V.Vaškeviča ģimenei. Dažus mēnešus pēc spridzināšana E.Gulbis, kurš ir bijis sprāgstvielu instruktors NBS, Valsts policiju ir informējis par sekojošo: “Pēc savas atbrīvošanas 2007. gadā R.Štālbergs (aptuveni marta mēnesī) man parādīja shēmu, kurā bija attēlots iespējamais radiovadāms spridzeklis. R.Štālbergs man prasīja, vai tas ir spridzeklis vai ne, es teicu, ka ir. Viņš teica, ka mana palīdzība nav vajadzīga, jo tagad viņam ir radinieks, kurš arī ir speciālists spridzināšanas jautājumos.” Šie ieraksti ir iznīcināti, taču saglabājies Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes 1. biroja 1. nodaļas vecākā inspektora, kapteiņa Jāņa Kāpostiņa oficiālais ziņojums priekšniecībai: “Kriminālprocesa ietvaros, kas ierosināts par V.Vaškeviča slepkavības mēģinājumu, tiek veiktas speciālās izmeklēšanas darbības — sakaru līdzekļu, mobilo telefonu Nr. kontrole, ko izmanto Raimonds Štālbergs. Kontrole tiek veikta sākot ar 04.06.2007, sarunu laikā ar saviem sakariem, R. Štālbergs runā par V.Vaškeviču un problēmām ar viņu, tiek apspriesta izmeklēšanas gaita, konsultējas par iespējām iegūt informāciju, vai viņš tiek pārbaudīts sakarā ar uzbrukumu V.Vaškevičam...” Nesaprotamu iemeslu dēļ izmeklētāja izvēlējās iznīcināt šos telefonu sarunu ierakstus.

Līdz ar to joprojām ļoti iespējams, ka patiesie Vladimira Vaškeviča, Muitas kriminālpārvaldes direktora un VID ģenerāldirektora vietnieka pienākumu izpildītāja, slepkavības mēģinājuma organizētāji un īstenotāji tā arī paliks neatklāti un nesodīti, bet viņu vietā ieslodzījumā atrodas nevainīgas personas. Apstākļos, kamēr patiesie atentāta organizatori un īstenotāji nav noskaidroti, joprojām ir apdraudēta Vladimira Vaškeviča un viņa ģimenes dzīvība un veselība. Tas pats attiecas uz apsūdzētajiem.

“Šī lieta nu jau ir kļuvusi par unikālu gadījumu Latvijas tiesvedības vēsturē ne tikai tādēļ, ka Augstākā tiesa četras reizes pilnībā atcēla apelācijas instances tiesas spriedumus, lietu nosūtot jaunai izskatīšanai, bet arī tā iemesla dēļ, ka šajā lietā apsūdzētie, un konkrēti, mans aizstāvamais, apcietinājumā ir pavadījis jau vairāk nekā 12 gadus, joprojām gaidot taisnīgu spriedumu. Tas apstāklis, ka mans aizstāvamais uz doto brīdi jau tika atzīts par nevainīgu jeb attaisnots pusē no viņam sākotnēji inkriminēto noziegumu izdarīšanas, stiprina manu kā aizstāvja pārliecību, ka apelācijas instances tiesa vienreiz pieliks punktu šai nesamērīgi ilgajai tiesvedības gaitai un beidzot pilnībā attaisnos visas šajā lietā nepamatoti apsūdzētās personas, kamēr šajā lietā vēl nav iestājies kriminālatbildības noilgums,” situāciju komentē Edgara Krogerta aizstāvis, zvērināts advokāts Igors Sandlers.

Aizstāvība un arī cietušā V.Vaškeviča pārstāvji dara visu iespējamo, lai Rīgas apgabaltiesa beidzot, pēc vairākkārtējiem Augstākās tiesas lēmumiem, atceltu sava ilggadējā priekšsēdētāja, bet nu jau ģenerālprokurora J.Stukāna vēl 2011. gadā pieņemto spriedumu. Tas nozīmētu, ka policijai būtu vēlreiz jāizmeklē un jānoskaidro patiesie vainīgie trīs cilvēku slepkavībās un V.Vaškeviča spridzinātāji.

Novērtē šo rakstu:

80
12