Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

275 509 eiro – šāda ir summa, ko pērn par „zicpriekšsēdētāja” pienākumu pildīšanu AS Olainfarm padomes priekšsēdētāja postenī saņēmis Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš. Taču nesalīdzināmi interesantāks ir fakts, ka, kā rāda viņa amatpersonas deklarāciju analīze, ņemot vērā arī pārējos biznesa eksperta ieņēmumus, līdz pat 340 tūkstošiem eiro viņš pērn ir vienkārši notrallinājis – vai arī daļēji atdevis atpakaļ „otkatā” cilvēkiem, kas „palīdzēja” viņam nonākt šajā amatā.

G. Bērziņš, kurš, kā zināms, šajā amatā faktiski bija iecelts, lai pildītu enerģiskākās mirušā uzņēmuma saimnieka Valērija Maligina atstātās mantas dalītājas – viņa šķirtenes Signes Balderes-Sildedzes uzdevumus, šo posteni zaudēja šā gada jūnijā, uzņēmumam faktiski nonākot Recipe grupas pārstāvju kontrolē.

Papildus iespaidīgajam atalgojumam Olainfarm G. Bērziņš, kā rāda viņa amatpersonas deklarācija, ir saņēmis vēl arī 67 293 eiro par darbu Latvijas Universitātē un sīkākus ieņēmumus nepilnu 17 tūkstošu eiro apmērā. Līdz ar to viņa oficiālie pagājušā gada ienākumi bijuši gandrīz 360 tūkstoši eiro.

Taču īpaši interesanti šai saistībā ir tas, ka lielāko daļu šo iespaidīgo ienākumu cilvēks, kurš it kā uzskatāms par biznesa, vadības un ekonomikas, ja ticēt viņa amatpersonas deklarācijai, ir nevis ieguldījis vai kā citādi lietderīgi izmantojis, bet vienkārši notrallinājis vai arī nodevis kādu citu personu rokās.

Kā rāda G. Bērziņa iepriekšējā amatpersonas deklarācija, 2020. gadu viņš sācis ar divu Latvijā reģistrētu uzņēmumu kapitāldaļām, nelielu daudzumu vērtspapīru (vērtība – 9240 dolāru, 48 284 zviedru kronu un 9870 eiro), 14 403 eiro bankā, 40 462 eiro parādsaistībām un  aizdotiem 135 200 eiro.

Savukārt gadu noslēdzis nu jau bijušais Olainfarm padomes priekšsēdētājs ir ar vairs tikai viena uzņēmuma kapitāldaļām, pieaugušu vērtspapīru portfeli (vērtība - 48 654 dolāri, 53 324 zviedru kronu, 9000 eiro un 14 649 britu mārciņu), 5700 eiro skaidrā naudā, 31 866 eiro un 11 674 dolāriem bankās, 114 046 eiro parādsaistībām un aizdotiem 144 710 eiro.

Tas nozīmē, ka gada laikā G. Bērziņš papildus nepilnu 360 000 eiro ienākumiem vēl ir aizņēmies vairāk nekā 73 tūkstošus eiro, savukārt no „redzamajiem ieguldījumiem” ir papildus aizdoti nepilni 10 tūkstoši eiro un vērtspapīru portfeļa palielinājums par nepilniem 50 000 eiro, kam jāpieskaita bankas noguldījumu palielinājums par nedaudz vairāk nekā 27 tūkstošiem eiro un 5700 eiro skaidrā naudā.

Līdz ar to sanāk, ka universitātes mācībspēks gada laikā no 433 tūkstošiem eiro (ienākumi plus papildu aizņēmums) vairāk vai mazāk lietderīgi ieguldījis vai ietaupījis ir aptuveni 93 tūkstošus eiro, savukārt pārējie 340 tūkstoši eiro ir gluži vienkārši notrallināti – vai arī daļēji atdoti atpakaļ cilvēkiem, kas G. Bērziņu „iebīdīja” šajā amatā.

Pie secinājuma, ka aptuveni trešdaļmiljons aizceļojis ļoti apšaubāmā virzienā, liek nonākt arī LU mācībspēka deklarētie pagājušā gada darījumi (kuros, starp citu, vērtspapīru iegāde vispār nav minēta) – pat pieskaitot klāt 12 341 eiro vērtus remontdarbus un jauna Audi Q7 iegādi līzingā, to kopsumma ir aptuveni 85 tūkstoši eiro.

Novērtē šo rakstu:

95
3