Iesaki rakstu:

Pēc iepriekšējās publikācijas [man piederošajā] “Vietējā Latgales Avīzē” esmu saņēmis daudzus komentārus. Jāatzīst, ka atsevišķi komentāri man liek pārvērtēt auditorijas daļu, ar kuru ir saistīts Lato Lapsa, jeb tā saucamos viltus profilus, kas tādā vai citādā veidā pēc Lato Lapsas uzstādījuma mēģina turpināt nomelnošanas kampaņu gan pret mani, gan pret AS “Preiļu siers” un saistītajiem uzņēmumiem.

Viens no šiem komentāriem man jo sevišķi liekas ne tikai nepatiess, bet arī vairāk nekā naidīgs. Ja mēs paskatāmies uz šo tekstu, tad nepārprotami par čuhņu tiek nosaukts ne tikai Preiļu novads, bet arī viss Latgales reģions. Manā uztverē, tas jau ir ārpus kaut kādiem cilvēka veselā saprāta rāmjiem, veselu reģionu nosaukt par čuhņu un apgalvot, ka Goda pilsoņa nosaukums Preiļu novadā vispār nav nekas.

Atļaušos nopublicēt vienu bildi, šī Pateicība manā kabinetā ir jau vairāk nekā 10 gadus. Turklāt šis cilvēks [Jānis Streičs] ir arī Preiļu novada Goda pilsonis. Aicinātu Lato Lapsu ielikt nākamo video ar aicinājumu bloķēt vai neskatīties arī šī kinorežisora uzņemtās filmas.

Saistībā ar šo mani pārsteidz gan Preiļu novada, gan Krāslavas novada, gan Daugavpils valstspilsētas pašvaldību absolūts reakcijas trūkums uz šāda veida paziņojumiem, jo ir pilnīgi skaidrs, ka šo paziņojumu autors ir Lato Lapsa, un izskatās, ka Preiļu novada pašvaldība klusējot piekrīt, ka viņi piešķir Goda pilsoņa nosaukumus, kas pārējai Latvijas Republikai neko nenozīmē, un ka mēs dzīvojam čuhņā. Tāpēc turpmākajās publikācijās publicēšu atsevišķus attēlus ar to, kas ir tikai Preiļu novadā, bet nav nekur citur Latvijā. Protams, ar nepacietību gaidīšu Lato Lapsas komentāru – kas tas ir?!

Kāpēc vajadzēja gaidīt tik ilgi?

Mans viedoklis “Vietējā Latgales Avīzē” tika pausts piektdienā, bet tikai piecas dienas vēlāk, trešdienas vakarā, Lato Lapsa šo manu viedokli nopublicēja internetā, iesakot to visiem izlasīt. Man neviļus rodas jautājums – kāpēc vajadzēja gaidīt tik ilgi, jo uz pārējiem komentāriem Lato Lapsa atbild vai nu uzreiz, vai iesaistās diskusijā ar saviem atsaldētajiem personāžiem. Man ir trīs varianti, kāpēc bija tāda kavēšanās, tāpēc aicinu sūtīt atbildes uz “Vietējās Latgales Avīzes” redakcijas e-pasta adresi [email protected]. Varianti ir šādi:

1.Lato Lapsa konsultējās ar Ēriku;

2.Lato Lapsa no Janovska mēģināja izspiest kārtējo naudas žūksni kampaņas turpināšanai;

3.Lato Lapsa sapņos saēdās degunradža gaļu un vajadzēja piecas dienas sēdēt uz poda.

Atļaušos mazliet atklāt kārtis

Nevienam nav noslēpums, kas par portālu ir pietiek.com.

Tajā atrodams raksts ar nosaukumu: “Šņepstu ģimenei ne tikai patīk nogalināt sava prieka pēc, bet ir arī citas “vājības””. Neskatoties uz to, ka neviens no maniem ģimenes locekļiem nav apsūdzēts jebkādā nogalināšanā, narkotiku 10 g vadāšanā, lietošanā utt., arī es, jo es nevienu neesmu nogalinājis, tostarp arī medījamos dzīvniekus. Medību leksikā to sauc pavisam citādāk.

Ja tiek šādi nepamatoti nomelnoti arī mani ģimenes locekļi, tad, protams, šajā rakstā es atļaušos mazliet atklāt kārtis par kaislīgo drona lidinātāju, kas “nejauši” gājis garām maniem īpašumiem un nofilmējis nelikumīgu cirsmu. Es kā čakls darba rūķis tajā pašā dienā noskaidroju, kam pieder automašīna, kas dienā, kad man vajadzēja atrasties bērēs, no Rīgas ieradās kā kaislīgs drona lidinātājs pie maniem īpašumiem, ne tikai izsauca Valsts policiju, kas ieradās ar ieslēgtām bākugunīm, bet arī filmēja manus īpašumus ne tikai Jezufinovā, bet arī Aizkalnē un Raipolē. Tāpēc, zinot automašīnas numuru, man tas neprasīja lielas pūles, lai noskaidrotu, kam šis spēkrats pieder, ar kuru ieradās šie “nevainīgie garāmgājēji” filmētāji. Tas pieder apsardzes firmai, kas ir bāzēta Rīgā, Ludzas ielā 9. Un – kāda sakritība! – šīs firmas valdē ir neviens cits kā Aleksandrs Kurganovs, kurš ir tiesāts un atsēdējis piecus gadus par narkotiku tirgošanu un izspiešanu. Tāpēc, pirms rakstīt alibi savām darbībām, nevajag uzskatīt otru par pilnīgāko muļķi un cerēt, ka es nenoskaidrošu, ko brīvdienā, sestdienā, pie maniem īpašumiem dara attiecīgi šādas kategorijas personāži.

“Šņepstam papīri vienmēr ir kārtībā”

Vairāk nekā smieklīgi izklausās nelikumīga ciršana savā īpašumā, jo, kā jau rakstīja viens no komentētājiem, “Šņepstam papīri vienmēr ir kārtībā”. Es taupīšu lasītāju laiku, nemaz nekomentēšu pārējos murgus, kas ir sarakstīti šajā rakstā. Bet viena lieta ir pilnīgi skaidra, ka raksta tapšanā iesaistīts kāds no vietējiem bāleliņiem, gan jau tas pats, kurš nosūtīja Lato Lapsam bildi ar manis nomedītu degunradzi Dienvidāfrikā. Es gribētu, lai Aldis A. un Aldis U. nodod sveicienus Kirovetsam un, pirms rakstīt šādas muļķības, lai paskatās spogulī. Lato Lapsa savos komentāros necerēti piemin ticību un Dieva vārdu. Latgalē šādi rīkojas dziļi ticīgi cilvēki, bet attiecībā uz Lato Lapsu to attiecināt ir neiespējami. Mums šeit, Preiļu novadā, līdzīgs personāžs jau ir, kas ikdienā gāja ar baznīcas karogu, bet kā nonāca Rīgā, tā paslīdēja kājiņa un no Saeimas izmeta kā kaķi no pienotavas.

Ja mēs paskatāmies uz notikumu attīstību pēdējā pusgada laikā, tad nevienam nav noslēpums, ka Preiļu koģenerācijas stacija ir nojaukta, turbīna ir pārdota uz Ukrainu, bet pārējie dzelži aizvesti uz Aizkraukli. Un reiderisma pret AS “Preiļu siers” iniciators Vitālijs Pastars, kura dēli ar 25 % kapitāldaļu bija līdzīpašnieki minētajā uzņēmumā, pats stāstot, ka Aldis viņus uzmetis, atstājot bešā, jo 25 % no 1,5 miljoniem tomēr ir nozīmīga summa (atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem tā ir likvidācijas kvota uzņēmuma likvidācijas gadījumā). Šeit jāsaka – cepuri nost, ka V. Pastars ar savām cāļa smadzenēm tā vietā, lai sāktu tiesāties, konsultējās ar savu jaunāko dēlu juristu, kurš ieteica to nedarīt, jo pilnīgi loģiski, ka tas, kurš iedod naudu, šo naudu var arī paņemt atpakaļ, neko nedodot pretī.

No interneta nekas nepazūd

Iepriekšējā reizē komentētājos ļoti lielu interesi raisīja sveiciens Kārlim un Aivaram Janovskim. Par A. Janovski atbildi es jau sniedzu iepriekšējā publikācijā, bet attiecībā uz Kārli varu teikt, ka viņš ir pelēkais kardināls politiskajā partijā “Zaļo un Zemnieku savienība”. Un Kārlis bija tas, kurš runāja ar Saeimas deputāti, kura ir ievēlēta no Latgales, lai es, Jāzeps Šņepsts, izlīgstu, respektīvi nopērku no Aivara Janovska ieķīlātās AS “Preiļu siers” kapitāldaļas par to vērtību, ko viņš nosauks, un viņš to arī nosauca. Tikai tagad, kad Kārlis izlasīs šo rakstu, nevajag skriet pie Saeimas deputātes un teikt, ka viņš neko nav teicis, jo no interneta nekas nepazūd, un arī telefonsarunas nekur nepazūd. Es ļoti ceru, ka Latvijas “nepērkamie” žurnālisti šajā gadījumā noskaidros ne tikai to, uz kāda pamata Kārlis man solīja tagadējā zemkopības ministra labvēlību visos manis izvirzītajos jautājumos, bet arī smalkāk izpētīs A. Janovska kā ZZS sponsora ciešo sadarbību ar šo partiju, un kādus labvēlīgus lēmumus ZZS ir pieņēmusi šī ZZS sponsora interesēs. Šeit ir arī atbilde uz to, kas ir pēc tam, ja es nepiekrītu šai labvēlībai. Pēc tam parādās tādi Jāņi Vinteri, Jāņi Voini un visa pārējā šlaka, kas ar putām uz lūpām sociālajos tīklos sāk komentēt gan to, kas notiek, viņuprāt, AS “Preiļu siers”, gan to, kā un kur es medīju.

Tā kā šajos komentāros aktīvi iesaistījušās Ilzes, Ārijas, Madaras un visas pārējās Lasmaņa ķepiņas, tad, dāmas, pirms jūs kaut ko komentējat šajos jautājumos, par kuriem ir maz sajēgas, vajag sākt ar to, ka AS “Preiļu siers” no piena ražotājiem atbilstoši noslēgtajiem līgumiem pienu iepērk, nevis nodod. Nodod un paņem pretī kaut ko tikai Lasmaņa mašīnā. Kad jūs to sapratīsiet, tad arī sāksim diskutēt, kā veidojas piena iepirkuma cena, kas to nosaka, ņemot vērā globālās tendences utt.

Kāpēc Latvijā arvien biežāk parādās reiderisma gadījumi?

Kur ir reiderisma pret AS “Preiļu siers” sakne, kur ir vājie punkti, kāpēc Latvijā arvien biežāk parādās šādi gadījumi, kad uz mazākuma akcionāru bāzes tiek terorizēti vadošie uzņēmumi savā nozarē? Īpatnība ir ļoti vienkārša – ja reiderisma gājiens notiek ātri, tad parasti pirmajos soļos, kas sākotnēji bija arī AS “Preiļu siers” gadījumā, tiek iesaistīts ļoti maz cilvēku, tas ir – pasūtītājs, atsevišķi negodīgi notāri, bet, ja šis gājiens neizdodas, tad katrs nākamais prasa iesaistīt jau papildu opcijas – politiskos jumtus, tiesībsargājošās iestādes, Valsts policiju, tiesu sistēmu. Tā šis process, no vienas puses, kļūst arvien sarežģītāks un sāk iziet no pasūtītāja kontroles, bet, no otras puses, tas vairs negarantē, ka attiecīgās iestādes perfekti izpildīs doto uzdevumu. Skatoties uz to, kā tas notiek AS “Preiļu siers” gadījumā, man ir daži jautājumi Valsts policijas priekšniekam. Pirms vairākiem gadiem es no viena no iepriekšējiem Valsts policijas vadītājiem saņēmu Goda rakstu, tāpēc, domāju, man ir tiesības uzdot dažus jautājumus – cik ilgi viņa pakļautībā esošās policijas amatpersonas dos norādījumus vai pavēles Preiļu iecirkņa policistiem un pārējām struktūrām izsekot mani? Citādāk es to nevaru nosaukt, jo grūti būs sabiedrībai iestāstīt, ka manis pieminēto A. Kurganovu atrada A. Janovskis bez Valsts policijas starpniecības, zinot to, kur viņš strādāja pirms dabūja sēdēt. Arī pēc mana iesnieguma policijai iekšējās drošības birojs kā pirmo mēģināja noskaidrot, kā es esmu ieguvis ziņas par šo automašīnu, bet nevis to, ko šī biroja vai nu pats vadītājs, vai viņa sūtītie darbinieki, brīvdienā atbraukuši no Rīgas, darīja čuhņā tad, kad nevienam nevajadzēja būt mājās. Domāju, ka vairāk nekā trīs mēneši ir pietiekams laiks, lai to varētu noskaidrot. Nākamajā rakstā es noteikti atspoguļošu arī Valsts policijas darbību, kas saistīta ar manas automašīnas apturēšanu pusčetros no rīta, braucot uz Peipusu, kad, tikai paskatoties salonā, policiste, kas apturēja mašīnu, aizmirsa, kāpēc vispār to izdarīja, un pieklājīgi novēlēja man laimīgu ceļu, kas bija tīri patīkami, jo cilvēks kaut kur krūmos bija sēdējis visu nakti, lai sagaidītu, kamēr es braukšu uz Peipusu zemledus makšķerēšanā. Nesen internetā bija atrodama informācija par to, ka valsts ir iztērējusi vairāk nekā piecus miljonus eiro advokāta honorāram Guseļņikova tiesvedībā pret Latvijas valsti, kur kā liecinieks figurē bijušais Latvijas Bankas prezidents Rimšēviča kungs. Un kā jūs, lasītāji, domājat – kurš par Guseļņikova naudu izdeva apmelojošu grāmatu par Rimšēviča kungu? Protams, Lato Lapsa.

Nevaru nepieminēt Kurzemes uzņēmēja prātojumus par AS “Preiļu siers” un it sevišķi par garšīgajiem Spānijas sieriem. Tikai šis uzņēmējs ir mēģinājis trāpīt ar pirkstu kaut kur debesīs, jo patiesībā tikai 2023. gadā vien AS “Preiļu siers” uz Spāniju ir pārdevusi 1659,8 tonnas Latvijā ražotā negaršīgā siera.

9. aprīlī notika direktoru sapulce, kurā AS “Latgales piens” vadītājs ieteica izteikt pateicību Lato Lapsam par reklāmu, jo citādi viņš nevarot izskaidrot pēdējo nedēļu produkcijas realizācijas pieaugumu.

Nobeigumā tikai viena lieta jau atkal medību terminoloģijā – Lato Lapsa, tu ar šīm publikācijām esi sašāvis sev kājas, jo no interneta nekas nepazūd un tu vairs nekur aizbēgt nevari. Tāpēc tagad tev atliks vienkārši sēdēt un gaidīt, kad atlidos Preiļu simbols krauklis un noskatīsies, kā tu aizrīsies savos vēmekļos, jo – tīri no medicīnas viedokļa – vemjot 80% gadījumu cilvēks apvemj pats sevi, tikai 20% trāpa kaut kur citur. Es saprotu, ka Lato Lapsam kā izcilam ārstam “ginekologam” par šo dzīves patiesību ir mazs priekšstats, bet tomēr aicinātu to atcerēties!