Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami zīmoli kā „Tērvete” un „Druva”, ir pieņēmusi lēmumu ar saviem uzņēmumiem doties prom no vairākiem ārvalstu tirgiem, jo redzam parādāmies lielus riskus, kurus nekādi nespējam kontrolēt un ietekmēt.

Kā viens no būtiskiem iemesliem ir minama darījumu partneru negodprātība un augstais korupcijas līmenis virknē valstu, kurš neļauj tiesiskā ceļā panākt taisnību. Ja nevēlamies šai sistēmai pakļauties un to atbalstīt, mums neatliek nekas cits kā domāt par šo tirgu pamešanu.

Nav noslēpums, ka biznesā klupšanas akmeņu netrūkst. Nereti tās ir mūsu pašu kļūdas vai apstākļu sakritības, taču diemžēl nākas sastapties arī ar citu uzņēmēju – sadarbības partneru negodprātīgu rīcību. Lai cik pārsteidzoši nešķistu, arī respektabla Amerikas investīciju uzņēmuma vietējo menedžeru metodes Ukrainā mūs pārsteidza pilnībā nesagatavotus.

Nedaudz vairāk nekā pirms divpadsmit gadiem mūs uzrunāja finanšu investīciju fonds “New Century Holding” ("NCH Capital") no ASV, kuram tai laikā nebija lauksaimniecības pieredzes Ukrainā, bet bija vēlme veidot fondus un paplašināt investīciju apjomu lauksaimniecības nozarē. Tika meklēti godīgi partneri ar pieredzi un rietumniecisku pieeju. Ar vietējiem uzņēmējiem partnerību "NCH Capital" veidot baidījās.

Tai laikā mums jau bija nodibinātas divas, veiksmīgi strādājošas saimniecības. Uzsākām sadarbību ar "NCH Capital" un nodibinājām kopuzņēmumu Ukrainā “Golden Sunrise”, par pamatu ņemot mūsu strādājošos uzņēmumus. Sadarbību uzsākt mūs aktīvi mēģināja pierunāt "NCH Capital" pārstāvniecības Latvijā vadītājs Kārlis Cerbulis.

Ar viņiem noslēdzām investīciju līgumu, kas paredzēja, ka komercdarbību veiksim kā līdzvērtīgi partneri - investīciju fonds finansēs šo projektu, bet mēs savukārt nodrošināsim ražošanu un vadīsim uzņēmuma ikdienas saimniecisko darbību.

Mūsu vadībā, izmantojot mūsu pieredzi, “Golden Sunrise” izauga par ļoti veiksmīgu un peļņu nesošu uzņēmumu, apsaimniekojot vairāk nekā 30 000 ha zemes. Mūsu darbības modelis bija pamats tālākai "NCH Capital" attīstībai Ukrainā lauksaimniecības jomā, veidojot jaunus fondus un saimniecības.

Diemžēl pēdējo gadu laikā, viss sāka mainīties. "NCH Capital" sāka pamazām pārņemt kontroli pār kopuzņēmumu, turklāt izmantojot apšaubāmas metodes. Viņi izveidoja sev ofšorus, no kuriem mūsu kopuzņēmums bija spiests ņemt kredītus un pirkt sadārdzinātas izejvielas, bet saražoto produkciju realizēt par cenu zem tirgus vērtības, tādā veidā daļu uzņēmuma peļņas aizpludinot prom. Tam sekoja klaji nepieņemama politika attiecībā uz darbiniekiem un prettiesiskā veidā pārņemta uzņēmuma vadība.

"NCH Capital"  pilnībā pārņēma varu, atnāca, atbrīvoja direktoru un vietā ielika savu cilvēku. Pēc tam notika visas no tā izrietošās sekas - nenotikušu valdes sēžu protokolu parādīšanās, preču izpārdošanas, slēgti aizdevuma līgumi, par ko mēs netikām informēti. Vienā vārdā sakot - reiderisms. Tas būtiski samazina mūsu biznesa vērtību Ukrainā salīdzinājumā ar to, kāda tā bija vēl pirms diviem gadiem. Rezultātā esam uzsākuši vairākas tiesvedības un informējuši tiesībsargājošās iestādes.

Mēs nevarējām pat iedomāties, ka tā var rīkoties tik respektabls amerikāņu fonds, kas investējis Austrumeiropā vairāk nekā miljardu ASV dolāru. Naivi bijām iedomājušies, ka tieši sadarbība ar "NCH Capital" ļaus strādāt Ukrainā godīgi un atbilstoši rietumnieciskai komercdarbības praksei. Izrādījās otrādi.

Es nezinu, vai fonda investori akceptē tādas darbības, ņemot vērā amerikāņu iestāšanos par biznesu pēc godīgiem pamatprincipiem. Viņu rīcība liecina par kaut ko citu.

Investīciju fonda naudas līdzekļi ir no universitātēm un pensiju fondiem. Šajā investīciju fondā savu naudu iegulda respektabli uzņēmumi. Šaubos, vai viņi zina, kā šī nauda tiek apsaimniekota tālāk.

Protams, esam mēģinājuši lietu atrisināt sarunu ceļā, taču tas nav iespējams, ja otra puse to nevēlas darīt. Mēs kopsaucēju šobrīd neesam atraduši. Pieļauju, ka tāds ir viņu akcionāru uzstādījums - ASV darām visu pēc labākajiem biznesa principiem, bet citur neskatāmies, ko dara fonda naudas apsaimniekotāji.

Par ko liecina šis gadījums? Nekad un nekādā situācijā uzņēmēji nedrīkst atslābt un zaudēt uzmanību, neskatoties uz darījuma partnera it kā labo reputāciju, īpaši jau valstīs, kur biznesa vide atšķiras no tās, kādā esam pieraduši strādāt Latvijā.

Jā, arī Latvijā šķēršļu biznesa attīstībai diemžēl netrūkst, taču tie ir pārvarami. Turklāt šeit biznesa vide turpina uzlaboties, un tā pozitīvā nozīmē būtiski atšķiras no Ukrainas, kas tomēr ļauj ar optimismu skatīties nākotnē.

* AS “Agrolats Holding” līdzīpašnieks

Novērtē šo rakstu:

26
7