Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Vakar bijusī Vācijas kanclere Merkele pirmo reizi pēc kara sākuma beidzot pārtrauca savu klusēšanu un publiski komentēja notiekošo. Uz "Berliner Ensemble" teātra skatuves viņa, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, paziņoja, ka nekādi nejūtas vainīga par šo karu.

Visi tomēr labi atceras, ka tieši viņas laikā attīstījās Nordstream 2, ka vācu Austrumu politika tika pilnībā korumpēta no Krievijas puses, ka Merkele darīja visu iespējamo, lai Ukraina netuvotos NATO, ka tieši viņa noraka vācu atomenerģijas konceptu, ka tieši viņa pieradināja pasauli pie domas, ka Putina Krievija ir uzticams partneris. Pat oportūnists Kisindžers tagad saka: "Ukrainas karš ir Merkeles karš.” Un Šolca uzvedība ir tikai sekas.

2014. gada vasarā es Zalcburgas festivālā iestudēju operu "Il Trovatore". Markele ar vīru ir lieli opermūzikas fani, un pirms ģenerālmēģinājuma viņi uzaicināja mūs pusdienās - Placido Domingo, Annu Ņetrebko un mani. Tā kā aktieriem ātri vajadzēja iet prom, lai gatavotos izrādei, paliku tikai es, un tādējādi man bija pusotru stundu gara saruna pie pusdiengalda ar Merkeli praktiski divatā. Runājām mēs krieviski, valodā, kuru viņa kopš skolas laikiem zina varbūt labāk nekā angļu. Viņai bija neparasti dzidri zilas acis un nenoliedzama harisma.

Runājām mēs gandrīz tikai par vienu tēmu, - par Putinu. Nupat bija notikusi Krimas okupācija. Varēja saprast, ka Merkele vienlaicīgi cenšas izprast Putina loģiku, baidās no viņa, bet tai pašā laikā izjūt lielu bijību. Viņa man atklāja, ka Putins visu laiku pret viņu izturas ar ironisku augstprātību un neuztver gluži nopietni, uz svarīgiem jautājumiem parasti cenšas atbildēt ar saviem firmas jociņiem. "Viņš mūs, Rietumu politiķus, uztver kā īslaicīgus pagaidu ierēdņus, nevis kā savu zemju valdniekus,” viņa teica.

Tā kā neesmu politiķis, viņa ar mani dalījās ar dažādiem privātiem ar Putinu saistītiem stāstiem, no kuriem man bija skaidra viņu psiholoģiskā saikne un atkarība vienam no otra.

Atceros arī, ka tai vasarā ļoti aktuāla bija ideja par NATO karavīru izvietošanu Baltijas valstīs. Izmantojot izdevību, arī es centos viņai šo ideju reklamēt, bet viņa uzreiz bija kategoriski pret. Uz manu jautājumu - kāpēc? - viņa atbildēja: tas varētu vēl vairāk sakaitināt Kremli.

Tāpēc faktiski sanāk, ka šībrīža traģēdija tomēr ir Merkeles mantojums. Paldies Dievam, viņas mantojums ir arī Brexit, kuram pateicoties angļi un Džonsons tagad ir neatkarīgi no ES un var atļauties būt drosmīgi.

Novērtē šo rakstu:

160
18