Menu
Pilnā versija
Foto

Īsumā par “visu ģimeņu” absurdu

Raivis Zeltīts · 22.01.2023. · Komentāri (45)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Valstī, kurā pietiek pavisam reālu un steidzami risināmu problēmu, ir mēģinājumi pacelt dažu jautājumu aktualitāti ar iespējami lielāku troksni. T.s. “partnerattiecību”, “visu ģimeņu” (vienalga, kā tagad sauc mēģinājumus panākt viendzimuma laulību atzīšanu) tēma nav tā, kurai es gribētu veltīt sevišķi daudz uzmanības. Bet troksnis ir liels, un tāpēc ir vērts atkārtot dažas lietas, kas ir aksiomas.

Neatkarīgi no tā, kādā vārdā mēs saucam to savienību, kurā var rasties bērni, dabā tā ir tikai viena – savienība starp vīrieti un sievieti. Ir dažādi veidi, kādos kultūras šīs savienības ir regulējušas, bet tās vienmēr ir balstījušās šajā bioloģiskajā faktā. Neviens likums, neviena mode, neviena tiesa nevar atcelt šo patiesību.

Ir pierādīts, ka bērna labākajās interesēs ir tikt uzaudzinātam ar abu savu bioloģisko vecāku līdzdalību. Pretstatīt šo faktu ar sociāli nelabvēlīgu ģimeņu piesaukšanu kā “tradicionālu ģimeņu” piemēru ir rupja demagoģija.

Dzīvē, protams, notiek dažādi, bet tas neatceļ faktu, ka iespējami labākais modelis tomēr ir abu vecāku līdzdalība bērna audzināšanā.  Jo tuvāk šim ideālam, jo labāk.

Laulības un ģimenes jēdzieni ir veids, kurā šo tiekšanos uz ideālu sauc mūsu kultūrā. Nevis tāpēc, ka tās ir ideālas, bet tāpēc, ka šī savienība pēc definīcijas ir vienīgā, kurā ir potenciāls rasties bērniem, kas aug ar saviem vecākiem. Valsts laulību un ģimeni regulē tikai un vienīgi šī fakta dēļ – tautas ataudzes un bērnu interešu dēļ.

Valstij ir vienalga par pieaugušu cilvēku draudzības jūtām, romantiku, seksuālo dzīvi vai citiem faktoriem. Labi, ka tā! Prasība valstij iejaukties divu pieaugušu cilvēku attiecībās, kas neskar sabiedrības intereses, šīs divu pieaugušu cilvēku regulēt, “atzīt” ir absurda!

Jā, ir daudzi praktiski jautājumi, kas rodas diviem cilvēkiem dzīvojot vienā mājsaimniecībā, bet ne jau LGBT lobijam interesē divi seniori vai studenti, kas dzīvo kopā, lai nomaksātu rēķinus.

Laulības definīcijas maiņai nav nekāda sakara ar vienlīdzību vai cilvēktiesībām. Tiesību paplašināšana ārpus to sākotnējās būtības noved pie to devalvācijas, pie beztiesiskuma! Piemērs – t.s. “transdženderu” tiesības sevi identificēt par sievietēm, neskatoties uz bioloģisko realitāti, ASV ir novedis pie situācijām, kur vīriešu dzimuma slepkavas un izvarotāji var pieprasīt atrasties sieviešu cietumos. Viņu tiesības, kas ir balstītas viņu “pašizpratnē”, noved pie pavisam reālu un fundamentālu sieviešu cilvēktiesību pārkāpumiem.

Es gribu dzīvot valstī, kurā Satversmes tiesai nav neierobežotu tiesību juridiski izslēgt no bērna dzīves viņa tēvu par labu mātes seksuālajai partnerei, jo, lūk, “cilvēktiesības” tā prasa. Ne arī valstī, kurā Satversmes tiesa var rakstīt likumus likumdevēja vietā, t.i. – vēlētāju vietā. Likumus, kas ir pretrunā ne tikai ar demokrātijas principiem, bet pat ar realitāti!

Īstas cilvēktiesības prasa cienīt katru cilvēku ne jau viņa seksuālās orientācijas dēļ, bet gan, neskatoties uz to! Ja kādam uzbrūk, ja kādu lamā vai citādi aizskar tikai tāpēc, ka viņam ir atšķirīga seksuālā orientācija, tad es sagaidu, ka likuma vara viņu aizsargās. Jo es gribu dzīvot valstī, kurā ikviens ir aizsargāts, jo ir cilvēks, jo ir tās pilsonis – nevis tāpēc, ka ir heteroseksuāls vai heteroseksuāls. Taču tam nav saistības ar laulību un ģimeni, kuras būtība ir tautas ataudze un bērnu tiesības uz abiem vecākiem!

Pārpublicēts no austsaule.lv

Novērtē šo rakstu:

184
6