Menu
Pilnā versija
Foto

Jautrība valdošajā koalīcijā

Fanija Golda · 30.09.2019. · Komentāri (25)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Šķiet, ka valdošajā koalīcijā vajadzētu būt mieram un klusumam, jo valdība paziņoja, ka ir sagatavots nākamā gada budžets. Tomēr atsevišķas partijas un politiķi nevar nosēdēt mierā un ik pa brīdim nāk klajā ar dažādām interesantām idejām.

Piemēram, iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens no Kaimiņa partijas pēkšņi paziņoja, ka vajag apvienot Iekšlietu ministriju un Tieslietu ministriju. Šim tematam uzreiz pieslēdzās tieslietu ministrs un Jaunās konservatīvās partijas līderis Jānis Bordāns. Bez šaubām, viņš izteica gatavību vadīt apvienoto ministriju un paziņoja, ka vispār tā bijusi viņa vadītās partijas ideja, kas tikusi izteikta jau pirms Saeimas vēlēšanām.

Cik atceramies, šī nebija vienīgā spožā Jaunās konservatīvās partijas ideja – partijas vadošie politiķi, piemēram, Juta Strīķe un Juris Jurašs gribēja arī apvienot visas valsts drošības iestādes, tādējādi izveidojot supermonopolu – vienu milzīgu drošības dienestu. Nav šaubu, ka Jaunā konservatīvā partija bija pārliecināta, ka tikai tās pārstāvji būtu pelnījuši vadīt šādu superdienestu, kas varētu kontrolēt visus Latvijas iedzīvotājus.

Jāatzīst, ka īpašas dotības sakaitināt pedagogus piemīt izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai. Šoreiz viņa, piedaloties radio raidījumā “Krustpunktā”, izteica ideju, ka vajadzētu pārskatīt slodzes bērnudārzu pedagogiem, jo viņi tērējot mazāk laika savas darbības sagatavošanai nekā vidusskolu skolotāji un augstskolu pasniedzēji.

Kā jau varēja gaidīt, tas izraisīja veselu sašutuma vilni gan sociālajos medijos, gan citos televīzijas un radio raidījumos. Ņemot vērā, ka bērnudārzu pedagogiem jau tāpat ir ļoti mazas algas, šāda Šuplinskas ideja tika uzņemta ļoti negatīvi. Tagad par to būs iemesls parunāt arī LIZDA priekšsēdētājai Ingai Vanagai, kura pēdējā laikā ir diezgan klusa publiskajā vidē.

Savu neapmierinātību ar valdības izveidoto budžetu jau ir izteikuši sociālie partneri – Brīvo arodbiedrību savienība un Darba devēju konfederācija. Brīvo arodbiedrību savienība ir sašutusi par labklājības ministres Ramonas Petravičas ierosinājumu saīsināt laiku, kurā tiek maksāti bezdarbnieku pabalsti. Pārējos sociālos partnerus, kā vienmēr, neapmierina lielie nodokļi un nepietiekamais valsts atbalsts. Valdībai tiek izteikti arī citi pārmetumi. Šādas sociālo partneru pretenzijas gan nav nekas jauns un nedzirdēts, tomēr arī tās pastiprina nervozo gaistoni valdošajā koalīcijā pirms budžeta apstiprināšanas Saeimā.

Iespējams, politiķu ņemšanos ar dažādām spicām idejām var izskaidrot ar nesen publiskotajiem partiju reitingiem. Protams, tie ir tikai aptuveni un var mainīties līdz nākamajām pašvaldību un Saeimas vēlēšanām, tomēr reitingi vienmēr izraisa interesi. Kā parasti, līderpozīcijas ir saglabājusi “Saskaņa”, un nav pamata domāt, ka šī situācija ievērojami mainīsies, ja vien netiks izveidota kāda konkurējoša partija, kas cīnīsies par krievvalodīgo vēlētāju balsīm.

Valdošajām koalīcijas partijām ir apmēram vienādi reitingi – 6-9%, kas arī izskaidro valdošajā koalīcijā pastāvošo nervozo gaisotni un kasīšanos savā starpā. Izņēmums ir Kaimiņa partija, kuras reitings ir nokritis līdz kādiem 3%. Tas arī nepārsteidz, zinot, ka šī partija faktiski ir izjukusi un tās simbols Artuss Kaimiņš šajā Saeimā ir pārvērties par pārsteidzoši solīdu deputātu, kurš vairs neskraida citiem pakaļ ar kameru un necīnās pret žurnālistiem. Tieši otrādi, tagad Kaimiņš aizstāv žurnālistus un aicina beidzot no amata atkāpties NEPLP vadītāju Daci Ķezberi.

Tikmēr Radio Ziņu dienesta darbinieki sola rīkot streiku, jo nav saņēmuši apstiprinājumu, ka viņiem patiešām tiks piešķirts papildu finansējums algu palielināšanai. Pagaidām šādu solījumu neizsaka neviens no politiķiem, kuri nesen kvēli solīja atbalstīt žurnālistu prasības. Līdzīgu solījumu deva arī prezidents Egils Levits, un būtu interesanti dzirdēt viņa skaidrojumu, kāpēc šī iniciatīva netiek virzīta tālāk.

Publiskajā telpā maz ir redzama otras opozīcijas partijas - ZZS darbība. Tiesa, to nevar teikt par ZZS valdes priekšsēdētāju un Zaļās partijas valdes priekšsēdētāju Edgaru Tavaru, kurš ir aktīvs sociālajos tīklos un sniedz intervijas arī citos medijos. Jocīgi, ka ZZS un tajā ietilpstošā Zaļā partija maz iesaistās diskusijās par klimata izmaiņām un visām Gretas Tunbergas aktivitātēm, par ko daudz raksta laikraksti un plaši atspoguļo televīzija un radio.

Šķiet, ka izvērstās aktivitātes par šo tematu varētu būt kā medus maize Zaļajai partijai un visai ZZS, kas varētu izmantot visas sabiedrībā redzamās kaislības ap klimata izmaiņām savas atpazīstamības palielināšanai. Nav šaubu, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji atbalsta zaļās idejas un dabas aizsardzību, tāpēc arī ar lielu interesi klausītos dažādas diskusijas par šo tematu.

Pietiekami interesantas bija Tavara izklāstītās pārdomas, kurās viņš sadalīja tā sauktos zaļos vairākās kategorijās, piemēram, zaļajos globālistos un zaļajos nacionālajos patriotos. Zinot Tavara eiroskeptiskos un antiglobālos uzskatus, gribētos sagaidīt laiku, kad viņš beidzot izveidos savu partiju – eiroskeptiķu un antiglobālistu partiju. Šobrīd izskatās, ka Tavars līdz galam sagraus ZZS un Zaļo partiju un tikai pēc tam veidos kādu eiroskeptiķu kustību.

Būtu interesanti dzirdēt, vai arī citi ZZS un Zaļās partijas biedri un politiķi domā līdzīgi un aktīvi izplata eiroskeptiķu un antiglobālistu idejas. Ja tā nav, tad viņiem tomēr vajadzētu sniegt savu vērtējumu Tavara aktivitātēm un plaši paustajām idejām.

Partiju un politiķu aktivitātes un radošās idejas sola interesantus brīžus politikas vērotājiem arī tuvāko dienu laikā. Cerēsim, ka politiķi tomēr spēs būt pietiekami racionāli, lai ievērotu zināmu savstarpēju pieklājību un nesakašķētos tiktāl, ka to kopīga darbība valdošajā koalīcijā tiktu nopietni apdraudēta.

Novērtē šo rakstu:

30
13