Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Likumprojekta „Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums”nosaukums būtībā pareizs tikai risinājuma gadīkjumā, ja ar šo likumu domāts nostiprināt piespiedu nomas attiecības un/vai turpmāk atsavināt visus dzīvokļus.

Izskatās, ka šo likumprojektu, ja cītīgi iedziļinās gan tā nosaukumā, gan likumprojekta saturā, kurā paredz vēlmi gūt pasakainu peļņu uz dzīvokļu īpašnieku nodokļu maksātāju rēķina, rakstījuši nevis augsti kvalificēti TM juristi, bet cilvēki no malas, kuri savu miljonu ietekmē, atvainojos, zaudējuši sajēgu un savainojuši domāšanu, kas ir kas, un nonākuši līdz palīgskolas 5.klases domāšanas līmenim, jo privatizētajās daudzdzīvokļu mājās nav nedz dalītā, nedz piespiedu īpašuma, bet ar plānoto zemes izpirkuma maksu paredz pārkāpt jebkuras saprāta robežas, realizēt neierobežotu alkatību, kā aprēķinājuši daži autori – paredz no pensionāriem, ģimenēm ar bērniem un maznodrošinātajiem nokāst ap 420 miljoniem eiro.

Mājas un zemes dalītā īpašuma izbeigšanas risinājumi

Šai zemes reformai pilsētās, ko tautā dēvē par gadsimta noziegumu pret tautu, risinājums tomēr ir gaužām vienkāršs un elementārs, ja tikai valsts varai ir politiska griba.

Risinājums jāsāk ar zemes zem daudzdzīvokļu mājām kadastrālās vērtības pārskatīšanu.

Ja to nerisina kadastrālās vērtības nosacījumus, zemes izpirkšana reāli nav realizējama. Skat. vienu no kadastrālās vērtēšanas absurdiem, ko aprēķinājis VZD savā pārskatā: vienota ar zemi dzīvokļa īpašuma gadījumā zeme uz 1m2 dzīvokļa ir 1,5 m2; zemes lielums dalīta īpašuma gadījumā ir 2,3 m2 uz 1m2 dzīvokļa, tas nozīmē, ka dalītajam īpašumam tiek noteikta augstāka nomas un īpašuma nodokļa maksa salīdzinājuma ar vienoto īpašu.

Kadastrālās vērtēšanas anomālijas ir viens no svarīgākajiem tiesību aizskārumiem, jo dzīvokļu īpašnieki tiek aplikti ar nepamatotiem zemes piespiedu nomas maksājumiem, kaut šīs zemes vērtība ir nemainīga. Zemes vērtību nosaka no ienākumiem trīs gadu periodā, bet šai zemei nav kapitāla pieauguma.

Arī Satversmes tiesas sprieduma Nr. 2010-21-01 13.2. punktā norādīts, ka Satversmes tiesa vērš likumdevēja uzmanību uz nepieciešamību minētajā jautājumā izvērtēt kadastrālās vērtības noteikšanas kritērijus, kas nav izvērtēti.

Dzīvokļu tiesību ierobežojumi, izkropļojot CL 968.panta jēgu un dzīvokļu īpašniekiem atņemot zemes lietošanas tiesības un iegūšanu īpašumā, nebija pamatoti ar 116.p. vai citu Satversmes normu, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības. Šie ierobežojumi attieksmē pret dzīvokļu īpašniekiem nebija leģitīmi, jo tika pārkāpti Satversmes 105. pantā noteiktie principi, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm.

Zemes īpašnieku tiesību ierobežojumus nosaka Satversmes 116.pants - personas tiesības... var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību

Likumprojektā jāparedz CL 968. panta izkropļojumu atcelšana.

Likumprojektā bija jāparedz arī likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 14.panta atcelšanu, lai atjaunotu Civillikuma 968.panta darbību, kurā noteikts, ka māja, būve, kas uzbūvēta uz zemes, ir vienots īpašums.

Līdz ar šo grozījumu un izņēmumu radīšanu dzīvokļu īpašniekiem netika ievērots APL un citas normās noteiktais tiesiskās paļāvības princips (10.panta 6.pnk.).

Zeme zem daudzdzīvokļu mājām jāizpērk valstij un pašvaldībām

Katrs Latvijas iedzīvotājs uz šo jautājumu atbildēs bez minstināšanās un pateiks, kādēļ tas tā, bet nez kādēļ to „nesaprot” vai nezina Latvijas varas turētāji un likumu taisītāji, ka viņi bija tie, kuri „savārīja likumdošanas putru” un kuriem pašiem tā jāizstrebj, ka zemi no tagadējiem īpašniekiem jāizpērk valstij un pašvaldībai.

90. gados likumdevēji zemes reformas likumā noteica cēlus mērķus un uzdevumus, noteica iespējas saņemt mantojamo zemi, saņemt kompensāciju sertifikātos vai natūrā citā vietā un nenoteica, kā kurā reizē drīkst rīkoties pašvaldību amatpersonas, un atstāja pašvaldību nomenklatūrai brīvas rokas, jāsaka – ņemot vērā kukuļa lielumu, rīkojieties pēc savas sirdsapziņas. Un, redzams, sirdsapziņa lielos apmēros nostrādāja savā labā.

Un tagad Tieslietu ministrija (NA ministrs Dz. Rasnačs) likumprojektā saplānojis paņēmienus, kā šo atbildību novelt uz dzīvokļu īpašnieku kabatām un it kā netīši sodīt ar izpirkuma maksu. Nepirksiet, nemaksāsiet spekulantiem meslus, dzīvokļus atņems – tā izriet no likumprojekta satura.

Ir arī citi varianti:

Zemi izpērk par cenu, par kādu īpašnieki to ieguva

Lai zemes ieguvējam neradītu zaudējumus, izpirkuma cena zemei ir jānosaka tāda, par kuru iegādājās. Turklāt zemes īpašnieki jau otro gadu desmitu saņem nomas maksu, kas vērtējama kā izpirkuma maksa.

Zemi izpērk par vēsturiski patiesu vērtību

Dzīvokļu īpašnieki zemi zem daudzdzīvokļu mājām izpērk par cenu, kurai valsts nosaka vēsturiski patiesu vērtību, skat. iniciatīvu ManaBalss.lv: https://manabalss.lv/i/627, ”Par piespiedu nomas zemes kadastrālo vērtību” un Latvijas Republikas 1938. gada likumu „Par dalīta īpašuma tiesību atcelšanu”, kurā izteikti zemes zem mājām vērtēšanas kritēriji un tas, ka zeme zem ēkām un būvēm nav vērtējama atsevišķi, bet izejot no būves vērtības.

Likumprojekts ir jāsaskaņo ar likumu par zemes reformu

1991. gada 20. novembra likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās“ noteikts, ka zemes reformas mērķis ir pakāpeniskas valsts īpašuma denacionalizācijas, konversijas, privatizācijas un nelikumīgi atsavinātu zemes īpašumu atdošanas gaitā pārkārtot zemes īpašuma un zemes lietošanas tiesiskās, sociālās un ekonomiskās attiecības pilsētās, lai veicinātu sabiedrības interesēm atbilstošas pilsētu apbūves veidošanos, zemes aizsardzību un racionālu izmantošanu. 3. pants. Zemes reformas uzdevumi. Zemes reformas uzdevumi ir: 1) veidot tiesisku pamatu zemes attiecību regulēšanā un zemes īpašnieku un lietotāju tiesību aizsardzībā un pienākumu ievērošanā; 2) 9.panta minētajām personām atjaunot īpašuma tiesības uz zemi vai nodot zemi īpašumā, kā arī piešķirt zemi lietošanā".   

Tātad vārdos “sabiedrības intereses”, “zemes aizsardzība un racionāla izmantošana”, - bet kā šie nodomi īstenojušies realitātē? To mēs ieraugām šajā izklāstā un citu autoru rakstos Pietiek sadaļā „Kungu iela”.

Viens likums, viena taisnība visiem

Dalītā īpašuma izbeigšanai jāpiemēro 1990.gada 4.maija deklarācijas pamatpatiesība, kas noteikta deklarācijas 8.pantā noteiktajās garantijās saglabāt sociālās, ekonomiskās un kultūras tiesības, kā arī politiskās brīvības, kuras atbilst vispāratzītām starptautiskām cilvēktiesību normām, kas arī atbilst pasludinātajai zemes reformas likuma jēga - „viens likums, viena taisnība visiem”.

Dalītā īpašuma izbeigšana jārisina arī atbilstoši dzīvokļu īpašnieku maksātspējai

„Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma” 4.pantā noteikts, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas principi ir šādi: 2) … optimālu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu veidošana, samērojot tos ar dzīvojamās mājas īpašnieka maksātspēju.

Zeme laikā uz 1938.gadu nebija izpirkta

1938.gadā likumā par dalītā īpašuma izbeigšanu bija noteikts 5 gadu termiņš zemes izpirkšanai, ko pārrāva okupācija. Daudzkārt šodien apbūvētā zeme bija ceļi, nevienam nevajadzīgs purvs, bez komunikācijām, applūdusi vai tml., kas nozīmē, ka daudzi „mantinieki” zemi zem daudzdzīvokļu mājām saņēma dāvanā, un vēl apdāvinātajiem TM ar likumprojektu no nodokļu maksātāju kabatas paredz samaksāt desmit vai piecpadsmitkārtīgā apmēra augstāku cenu, par kuru mantinieki zemi ieguva. Taisnīgi?

Savukārt dzīvokļu īpašnieki, kas kalpoja padomju režīmam, savu darbu ieguldīja tautsaimniecībā, tātad ir tiesīgi saņemt kompensāciju, ko ieguva no privatizācijas! Kur palika tā nauda? Lūk, kur jābūt vietā sauklim „viens likums, viena taisnība visiem. Kur palika TM sirdsapziņa, virzot prettiesisku likumu uz Saeimu!

Izpērkamās vai piespiedu nomas zemes apgrūtinājumu nasta jānes zemes īpašniekiem

CL 2138.pants nosaka, ka uz iznomāto vai izīrēto lietu gulošās nastas un apgrūtinājumi, ja nav norunāts citādi, jānes iznomātājam vai izīrētājam; tādēļ viņam arī jāatlīdzina izdevumi, ko tam nolūkam būtu taisījis nomnieks vai īrnieks. Izpirkuma maksā šī zemes daļa nav jāiekļauj, bet likumprojektā redzam, ka ne tikai tas ir iekļauts uz iepriekšējo gadu risinājuma, bet paredz „piegriezt” klāt „liekos” zemes gabalus.

Apgrūtinājumi, tādi kā koplietošanas ceļi, Latvijas Gāzes, Lattelecom un Latvenergo būvju zeme, bumbu patvertnes u.c. prettiesiski tiek uzlikti kā nasta dzīvokļu īpašniekiem. Lai maksā un kalpo kā vergi?

Apgrūtinātajai zemei ar dzīvojamām mājām zemes mantiniekiem bija izvēles iespējas

Likums “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās“ apgrūtinātās ar dzīvojamām mājām zemes mantiniekiem paredzēja izvēlēties kompensāciju, tātad tagad viņiem nav tiesiska pamata uzskatīt, ka viņi nezināja šo izvēli vai pašvaldība liedza vismaz vienu no kompensācijas variantiem – saņemt zemi, ja nav apgrūtināta, saņemt kompensāciju kompensācijas sertifikātos, pieprasīt zemi citā vietā.

Kadastrālo vērtību nevarēs apstrīdēt

Mūsuprāt, nosakot pamatotu zemes inventarizācijas cenu vai atjaunojot to sākotnējā kadastrālās vērtības līmenī, kadastrālo vērtību nevarēs apstrīdēt, jo tā attiecas uz nodokļiem un nodevām, tādēļ ir visas iespējas šai zemei noteikt atsevišķu un reālu kadastrālo vērtību. Zemei zem daudzdzīvokļu mājām nav un nevar būt tirgus vērtības, to nebija paredzēts pirkt un pārdot, jo dzīvokļu īpašniekiem likuma Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju 54.pantā bija noteiktas zemes pirmpirkuma tiesības, kas masveidā tika pārkāptas ar fiktīviem dāvinājumiem (ieguva par velti un grib nodot izpirkšanai par tirgus vērtību?) vai pārdošanu pa daļām, vai citādi. Un neatkarīgi no tā, ka bija arī atsevišķas sūdzības tiesās vai valsts un pašvaldību iestādēs, bet valsts vara bija infantila un nenodrošināja nekādu aizstāvību.

Protams, ja valsts piespiedu nomas zemei noteiks patieso zemes vērtību, iespējams, dzīvokļu īpašnieki par šādu cenu zemi zem mājas izpirks paši, turklāt nebūtu vai reti būtu strīdi par zemes lielumu ap māju vai, kā to sauc, – būvnormatīvos noteikto vai funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu.

Dzīvokļu īpašniekiem bija tiesiskā paļāvība uz saudzējošu, godīgu likumdošanu

Savukārt ST lietā Nr.2010-22-01 punktā 13.3. Saeima norāda, ka apstrīdēto normu mērķis bija novērst situāciju, kas ļautu zemes īpašniekiem gūt nesamērīgu peļņu, kamēr aktualizētā nekustamo īpašumu kadastrālā vērtība vēl nav izlīdzinājusies. Šajā laikā dzīvokļu īpašniekiem bijusi tiesiskā paļāvība uz to, ka pāreja uz jauno tiesisko regulējumu būs saudzējoša. Satversmes tiesa tomēr piekrīt Pieteikuma iesniedzējas viedoklim, ka lēmums aktualizēt nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību 2008. gadā tika pieņemts galvenokārt politisko apsvērumu dēļ, proti, ir pamats uzpūsto kadastrālo vērtību atcelt iepriekšējā līmenī.

Zeme zem mājām uzskatāma par izpirktu

No likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"" un "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" anotācijām ST secina, ka nomas maksas apmērs 6 procenti gadā tika plānots, lai zemesgabala nomas maksa tā vērtību atlīdzinātu 16 gadu laikā. Šāds laika posms aptuveni atbilstot termiņam, uz kādu tiekot ņemts hipotekārais kredīts nekustamo īpašumu iegādei.

13.4. Saeimas atbildes raksta papildinājumos norādīts, ka zemesgabala īpašnieks, kurš saņem nomas maksu piespiedu nomas ietvaros, un zemesgabala īpašnieks, kurš brīvi iznomā savu nekustamo īpašumu, nav un nevar būt vienādos vai pat salīdzināmos apstākļos (sk. lietas materiālu 1. sēj. 157. lpp.). J. Rozenfelds savā atzinumā secina, ka ar piespiedu nomas tiesībām apgrūtinātu nekustamo īpašumu vērtība ir daudz zemāka par neapgrūtinātu nekustamo īpašumu vērtību (sk. lietas materiālu 1. sēj. 174. lpp.).Tiesību akti, kas regulē nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības noteikšanu, neparedz iespēju koriģēt nekustamā īpašuma vērtību atkarībā no tā, vai uz zemes atrodas citai personai piederošas ēkas (būves), kas ir likuma kārtējā netaisnība.

Funkcionāli nepieciešamas zemes lielums jānosaka ar formulu

Joprojām jaunajā likumprojektā un MK noteikumos paredzēts piesaistāmo zemi noteikt aizmuguriski. Normatīvajos aktos neparedz zemes lielumu katrai mājai aprēķināt ar FORMULU, lai izslēgtu patvaļu, korupciju un diskrimināciju, lai kārtējo reizi nepieļautu amatpersonu neierobežotu varu.

Lasām likumprojekta 1.panta 3.punktu, kurā teikts, ka piespiedu dalītā īpašuma zemes gabals - zeme, uz kuras … atrodas piespiedu dalītā īpašuma ēka vai tā pilnībā vai daļēji sakrīt ar privatizāciju regulējošajos normatīvajos aktos noteikto dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu.

To pašu atkārto arī MK noteikumi „Dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas kārtība”, ar ko plāno piešķirt aizmuguriski esošo zemes gabalu, vēl pievienojot klāt „lieko” zemi un noteikumi tiek izdoti saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 28. panta ceturto daļu. Tālāk nav kur iet, likumdevēji, nosakot mājām zemes lielumu, atkal iet patvaļas un korupcijas pēdās.

Cik lielu zemi izpirkšanai pašvaldību amatpersonas gribēs ierādīt tik arī ierādīs, jo likumprojekts paredz amatpersonām atkal piešķirt neierobežotas tiesības, korupcijas iespējas un atkal Rīgas domes amatpersonas varēs ņirgāsies par valdību un Saeimu un teikt – pie visa vainīga valdība un pareizi teiks, jo šādas valsts varas un „balto baronu” gadsimta likumdošanas nelietības vērojamas tikai Latvijā, bet nav nekur citur Eiropā.

Šīs gadsimta nelietību, kas vērojamas tikai Latvijā, bet nav nekur Eiropā, aprakstus un skaidrojumus, priekšlikumus var izlasīt arī rakstos:

1) http://www.la.lv/musu-ir-vairak-nav-ko-raustities/5/,

2) http://pietiek.com/raksti/vai_zemes_baroni_triumfes,

3)http://pietiek.com/raksti/nacionalo_baronu_runasvirs_nebeidzamu_sausmu_vieta_piedava_sausmigas_beigas

5)https://manabalss.lv/i/940; https://manabalss.lv/i/627; https://manabalss.lv/i/362

http://www.delfi.lv/news/national/politics/likuma-sprukas-no-iemitniekiem-velas-piedzit-10-gadus-neprasitu-zemes-nomas-maksu.d?id=43032288

6) www.delfi.lv/.../st-piespiedu-noma-atbilst-satversmei.d?id...

7) www.delfi.lv/.../dzivoklu-ipasnieki-riga-sasutusi-par-dubultotu-zemes- piespiedu-nomas-maksu.d?...

8) http://www.a-lex.lv/lv/pakalpojumi/piespiedu-nomas-ligumu-noslegsana/taisniga-atlidziba-par-zemes-gabala-izmantosanu-piespiedu-nomas-gadijuma/

9) http://www.juristavards.lv/eseja/263783-piespiedu-noma-civillikuma-1732-panta-konteksta/

10) http://www.progresivie.lv/2014/05/15/piespiedu-zemes-nomas-problema-jalikvide-tas-sakne/

11) https://infoagentura.wordpress.com/2016/01/14/par-nacionalnodevejiem-zemes-lielipasniekiem-maksatnespejas-administratoriem-un-zemes-piespiedu-nomu-pilse

12) http://www.reitingi.lv/lv/archive/politika/78356-nezina-ka-radit-mehanismu-lai-partrauktu-privatuznemeju-vieglo-pelnu-no-piespiedu-nomas-maksas.html ).

13) http://www.lsm.lv/lv/temas/maksatnespejas-administratori/

14) http://kadastralavertiba.lv/zemes-vienibas-dalas-kadastralas-vertibas-aprekins/

15) https://www.tiesas.lv/Media/Default/Admin.tiesu%20spriedumi/AT%20Sen%C4%81ta%20admin.tiesas%20spriedumi/2013/J%C5%ABlijs/09.07.2013/AL_0907_AT_SKA-0159-2013.pdf

16) http://zeme-buve.org/index.php/zinas/nekustamais-ipasums/item/553-par-piespiedu-zemes-nomas-attiecibam

https://www2.deloitte.com/content/dam/Deloitte/lv/Documents/legal/DB-22-09-2015.pdf

17) http://www.lationamsaimnieks.lv/lat/jaunumi/152-dalita-ipasuma-jautajuma-vispirms-janosaka-objektiva-zemes-gabala-vertiba

18) http://www2.deloitte.com/content/dam/Deloitte/lv/Documents/legal/DB_03092015_KM.pdf

http://www.sorainen.com/lv/News/Latvijas-nodoklu-forums/view/71

19) http://www.jk.lv/dokumenti/konferences/2014/JK_ZR_2014.pdf

* Dzīvokļu īpašnieku un īrnieku tiesību biedrības „Ausma” valdes loceklis, jurists

Novērtē šo rakstu:

1
1