Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Covid-19 cilvēkus nešķiro - slimo visdažādākie cilvēki neatkarīgi no vecuma, veselības stāvokļa, nodarbošanās vai izglītības līmeņa. Līdzīgi ir arī ar vakcīnām, tās mūs nešķiro, bet droši pasargā no smagas un arī letālas saslimšanas.

Pamatu pamats - brīvprātīga izvēle

Latvijā no Covid-19 miruši 2379 cilvēki (līdz 2021. gada 1. jūnijam). Ja mēs nebūtu ievērojuši drošības pasākumus, visticamāk, nepamatoti zaudēto cilvēku skaits būtu vēl lielāks. Slēgtās skolas vai apturētā ekonomiskā aktivitāte nav Veselības ministrijas untums. Drošības pasākumi ir pasargājuši veselības un arī dzīvības - gan Latvijā, gan citur pasaulē.

Vakcinācija Latvijā ir un paliks brīvprātīga. Izvēle nav vienkārša, tai ir daudzas šķautnes. Tā nav viena konkrēta cilvēka izvēle starp vakcinēties vai nevakcinēties. Tā ir izvēle starp vakcinēties vai atkal rudenī slēgtiem teātriem un muzejiem. Tā ir izvēle starp vakcinēties vai atkal rudenī attālinātām mācībām un depresijas riskiem pakļautiem bērniem. Tā ir izvēle starp vakcinēties vai Latvijas iespējamu ekonomisko atpalicību Eiropas mērogā.

Par vispusīgiem jautājumiem un atbildēm

Mans un veselības nozares uzdevums ir parūpēties, lai katrs no mums par vakcināciju pieņemtu informētu, nevis dezinformētu lēmumu. Tāpēc novērtēju katru saņemto jautājumu, katru viedokli, katru atklāto vēstuli. Nav nepamatotu, nepareizu vai muļķīgu jautājumu - tādas var būt tikai atbildes.

Es nekritizēšu un nenosodīšu tos, kuri vaicā un vēlas noskaidrot neskaidro. Kādiem jautājumiem un atbildēm vajadzīgs ilgāks laiks, kādiem - īsāks, vienam rodas papildjautājumi, citam pietiek ar pirmo skaidrojumu. Mēs esam bagāti savā dažādībā, jā, arī viedokļu dažādībā par Covid-19 un vakcināciju.

Cienu 150 cilvēkus, kas parakstījuši atklātu vēstuli par vispusīgas informācijas nesniegšanu Covid-19 vakcinācijas jautājumos. Katram no atklātās vēstules parakstītājiem, arī man, var būt sava individuālā patiesības izpratne un pasaules uztvere. Taču kā ministrs es esmu atbildīgs par sabiedrības veselību Latvijā, tāpēc vadīšos tikai no labākajiem zinātnieku un epidemiologu ieteikumiem.

Blaknes un mīti

Covid-19 vakcīnas pamatoti dēvē par mūsdienu zinātnes lielāko sasniegumu, tajās ielikts neskaitāmu pētnieku daudzu gadu darbs, kurš tagad īsā laikā ļāvis radīt vakcīnas, kas ir iedarbīgas pret šo slimību. Vakcīnām veiktas stingras un starptautiskas drošības un iedarbīguma pārbaudes, to lietošanu joprojām skrupulozi uzrauga. Virkne pasaules valstu par vakcīnu drošumu un iedarbīgumu ir pārliecinājušās dzīvē. Redzam, ka Izraēlā jau atkal kūsā dzīvība.

Par vakcīnām runājam un runāsim atklāti. Apzinos, ka tas ir vienīgais ceļš, kā iegūt cilvēku uzticību. Jā, Covid-19 vakcīnām līdzīgi kā daudzām citām ir arī nepatīkamas, bet pārejošas blaknes, piemēram, apsārtums injekcijas vietā, temperatūra, drudzis. Plaši izskanējis gan Latvijā, gan pasaulē, ka ārkārtīgi retos gadījumos pēc atsevišķu ražotāju vakcīnām iespējams trombocitopēnijas risks. Šis risks ir zināms, mūsu ārsti zina, kā to atpazīt un ārstēt. Pasaules respektablākās veselības organizācijas, viedākie prāti mums atkal un atkal apliecina, ka svaru kausi nepārprotami nostājas nevis vakcīnu blakņu, bet ieguvumu - pasargātu veselību un dzīvību - pusē.

Covid-19 testu precizitāte

Veicot tik apjomīgu cilvēku testēšanu (visticamāk, apjomīgāko Latvijas vēsturē), pilnībā izslēgt neprecīzus rezultātus nevar. Taču absolūtajā vairumā gadījumu, laboratoriju veiktie polimerāzes ķēdes reakcijas (PĶR) testi (nejaukt ar ātrajiem antigēna eksprestestiem) ir precīzi. Laboratoriju darbs tiek uzraudzīts, tiek veikti regulāri kvalitātes kontroles pasākumi, testēšanas sistēma pie mums darbojas pasaules līmenī. Plaša testēšana ļauj mums efektīvi kontrolēt vīrusa izplatību. Mēs labāk nekā daudzas citas valstis zinām, kāda ir saslimstības situācija mūsu sabiedrībā.

Tomēr Covid-19 tests no saslimšanas nepasargā (atšķirībā no laika pēc pilna vakcinācijas kursa vai 90 dienas pēc Covid-19 pārslimošanas). Ar tā palīdzību konstatējam, vai konkrētajā testa veikšanas brīdī esam slimi vai veseli. Tomēr jau kādu brīdi vēlāk - ieejot kafejnīcā, hokeja hallē vai koncertā - varam sākt aktīvi izplatīt vīrusu. Diemžēl mums jau ir bijusi skumja pieredze ar jauniem saslimstības uzliesmojumiem pasākumos, kuros piedalījušies tikai testētie. No kļūdām ir jāmācas.

Testēšana arī nav paliekošs risinājums. Lai kontrolētu vīrusa izplatību, tā ir jāveic atkal un atkal. Tie ir arī lieli izdevumi - par valsts līdzekļiem veiktie testi izmaksājuši vairāk nekā 34,5 miljoni eiro. Kopumā kopš pandēmijas sākuma esam veikuši 2,6 miljonus testu. Savukārt jau viena vakcīnas deva sniedz aizsardzību vakcīnas saņēmējam un pasargā arī apkārtējos.

Par drošu satikšanos

Saslimšanas risks, tiekoties tikai vakcinētiem cilvēkiem, ir zems. Nav pamata liegt tikties tiem, kas izvēlējušies pasargāt sevi un citus. Toties pagaidām nav pamata ļaut droši tikties tiem, kas nav vakcinēti. Tiklīdz epidemioloģiskā situācija ļaus (un tas varētu būt pavisam drīz), valdība mazinās drošības pasākumus, tomēr jārēķinās, ka saslimšanas riski saglabāsies tik ilgi, kamēr vismaz 70% Latvijas iedzīvotāju nebūs saņēmuši vakcīnu aizsardzību.

Vakcinācija nav obligāta, tā ir brīvprātīga un neierobežo mūsu tiesības un brīvības. Tomēr vakcinēšanās nepieciešamību nosaka veselais saprāts. Tā ir pasaules labāko zinātnieku radīta un valsts nodrošināta bezmaksas iespēja sevi pasargāt. Tās ir bruņas pret vīrusu, kuras ir pieejamas ikvienam. Speciālisti uzsver, ka Covid-19 vakcīnām nav medicīnisku kontrindikāciju. Ja cilvēkam pret kādu no konkrētas vakcīnas sastāvdaļām ir alerģiska reakcija, viņam var piemeklēt cita veida un cita ražotāja vakcīnu. Tātad iespēja pasargāt savu veselību un droši tikties ir dota visiem pieaugušajiem un tagad - arī pusaudžiem.

Novērtē šo rakstu:

9
66