Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms nedēļas aptuveni 200 Saulkrastu, Zvejniekciema un Skultes iedzīvotāju nostājās savas jūras malā, protestējot pret sašķidrinātās gāzes termināļa celtniecību Skultes ostā, Saulkrastos. Protesta akciju rīkoja Piekrastes vides aizsardzības biedrība. Galvenie argumenti – gadiem nesaņemtās atbildes uz iedzīvotāju jautājumiem, šobrīd valstiski virzīta projekta slepenība, neizprotamais īpašais statuss un atbalsts.

TV debatēs politiķi skandina, ka “Latvijas galvenā vērtība ir cilvēki”, kaut kad jau piemin arī dabu, tomēr cilvēks nemaz nejūtas kā vērtība, īpaši redzot, kā tiek pieņemti lēmumi, vispār ignorējot sabiedrību, iedzīvotājus – atrunājoties ar steidzamību, slepenību un vissliktākais – piesaucot arī karu Ukrainā.

Tātad Baltijas valstīs LNG terminālis ir Klaipēdā (pieder Lietuvas valstij), un top LNG terminālis Paldiskos Igaunijā (darbību plāno sākt novembrī, attīsta privāts uzņēmējs Alexela Group).

Latvijas situāciju un Skultes LNG salīdzina ar Paldiskiem, sakot – re, igauņi var un neprotestē, bet latviešiem nekas nav labi. Tātad kas ir Paldiski? Tā ir ostas pilsēta Igaunijas ziemeļrietumos. No 1939. gada Paldiski bija slēgta pilsēta, un igauņi tai nevarēja piekļūt. 1962. gadā Paldiski kļuva par padomju flotes kodolzemūdeņu apmācības centru ar diviem sauszemes kodolreaktoriem (ar jaudu attiecīgi 70 MW un 90 MW), kurā nodarbināja aptuveni 16 000 cilvēku. Tas bija lielākais šāda veida objekts Padomju Savienībā. (Avots: Wikipedia).

Saulkrasti ir pilsēta Vidzemes rietumos, Rīgas līča piekrastē. 1967. gadā Saulkrastiem pievienoja daļu no Skultes ciema teritorijas, izveidojot Saulkrastu lauku teritoriju. 1991. gadā Saulkrastiem piešķīra pilsētas statusu. Saulkrasti lepojas ar Balto kāpu, Piejūras parku un pēdējo gadu tendence ir bijušajiem vasarnīcu rajoniem pārtapt par vissezonas ciemiem. Saulkrastu teritorijā atrodas Skultes osta, kas ir mazā Latvijas osta, specializējusies kokmateriālu un kūdras eksportā. Teritorijā darbojas arī zivjrūpniecības uzņēmumi, ir saldētavas, pārtikas ražošanas uzņēmums un alumīnija laivu ražošanas uzņēmums. Nekas neliecina, ka ostai ir enerģētikas profils, kā tas ir Paldiskos.

Kopumā Saulkrastu novadā dzīvo 9072 iedzīvotāji, no tiem Saulkrastu pilsētā 3090, Zvejniekciemā (Skultes ostas tuvumā) 1862. (Avots: CSP, 2021. gada dati). Blakus esošajā Skultes pagastā ir līdzīga tendence. Kopš 2018. gada iedzīvotāju skaits pieaudzis par trešdaļu un sasniedz gandrīz 3000. Uz kopējā Latvijas fona, kad valsts pēdējos 20 gados ir zaudējusi vairāk nekā 21% savu iedzīvotāju, tas ir lielisks rādītājs, jo iedzīvotāji izvēlējušies pārcelties uz dzīvi tieši šajās teritorijās. Absolūtam vairākumam darba vietas ir Pierīgā un galvaspilsētā. Tomēr iedzīvotāju skaita pieaugums ļauj attīstīties labvēlīgai dzīves videi un uzņēmējdarbībai. Saulkrastu attīstības stratēģijā gan osta, gan iedzīvotāju dzīves vide uzrādīti pie mērķiem kā līdzvērtīgi.

Starp kūrortpilsētu Saulkrastiem un industriālajiem Paldiskiem ir mazāk nekā 280km un milzīga plaisa to profilos. Tās ir divas pretēja tipa pilsētiņas! Ja Tu dzīvo Paldiskos (~4000 iedzīvotāji), Tu tur nedzīvo pārāk sen, visticamāk Tev tur ir darbs, bet Tev tur nav senu dzimtu māju, un Tu zini, kāpēc Tu esi izvēlējies dzīvot Baltijas mēroga industriālajā pilsētiņā (Avots: Paldiski Ettevõtjate Liit - Business in Paldiski - YouTube), kura ir skaidri definējusi savu lomu ne tikai Igaunijas mērogā, bet visā Baltijā – Baltic Sea Industrial Hub. Un Tava skola nav dažu simtu metru attālumā no ostas.

LNG termināli Paldiskos būvē Alexela Group. (Avots: Paldiski LNG Terminal - Global Energy Monitor (gem.wiki)) Projekts jau sagatavots pirms 2017. gada, divreiz startējis Eiropas fondos - neveiksmīgi. Projekts zināms un sabiedrībā izdiskutēts. Atlikts, bet pēc š.g. 23. februāra aktivizēts. Jebkurā gadījumā terminālis tiek būvēts industriālajā zonā. Galvenā diskusija saistībā ar vides jautājumiem no vides organizāciju puses bija saistīta ar precedentu radīšanu kara aizsegā, ar ietekmes uz vidi dokumentu noilgumu un termināļa specifikācijas maiņu. (Avots: The pretext of war creates a dangerous precedent (postimees.ee))

Apskatot ārzemju medijos pieejamo informāciju par Paldisku projektu, var redzēt arī Latvijas iesaisti tajā līdz š.g. pavasarim.

7. aprīlī Somija un Igaunija pieņem kopīgu lēmumu par 200m gara LNG termināļa kuģa nomu uz 10 gadiem. (Avots: Finland and Estonia bunk on floating LNG terminal to secure gas supply – EURACTIV.com)

21. aprīlī Latvijas premjerministrs saka, ka būsim daļa no Paldisku termināļa projekta (Avots: Latvia to initially join Paldiski LNG terminal | News | ERR)

10. maijā Jau tikai divas valstis - Igaunijas un Somija paraksta sadarbību gāzes piegādes nodrošināšanā, lai gan vienošanās, ka abas valstis būvēs LNG termināļus, parakstīta jau 2014. gadā. (Avots: Estonia and Finland sign agreement on security of gas supplies - The Frontier Post)

Vēl jūlijā parādās ziņa, ka Latvija varētu saņemt papildu gāzi caur Paldisku LNG, ja būs nepieciešams. (Avots: Latvia expects to receive additional gas through Paldiski LNG terminal if needed (baltictimes.com))

28. jūlijs. Igaunijas valdība piešķir 38 miljonu eiro garantijas Paldisku termināļa attīstītājam, lai terminālis tiktu pabeigts laikā, kā arī min kā iemeslu ekonomisko pamatojumu, proti, cik daudz vai maz darba būs terminālim, var atšķirties no plānotā. Summa līdzīga tai, kas bija plānota kā Latvijas daļa projektā. (Avots: Estonia gives LNG terminal developers €38-million guarantee | News | ERR)

30. augusts. Latvijas valdība pieņem lēmumu par vienu konkrētu termināli tieši kūrortpilsētā Saulkrastos, Skultes ostā, kur nav atbilstošas infrastruktūras, kur nekādus dokumentus un atbildes uz iedzīvotāju jautājumiem nav spējis sniegt tā attīstītītājs jau kopš 2019. gada. Nav arī gāzes vads uz Inčukalnu. Būs jārok 38km pāri vairāk nekā 100 īpašumiem. (Avots: Skultes LNG terminālim piešķir nacionālo interešu objekta statusu :: Dienas Bizness (db.lv))

Ekonomikas ministre skaidroja, ka otrdienas valdības lēmums piešķirt nacionālo interešu objekta statusu tikai "Skulte LNG Terminal" plānotajam projektam bijis saistīts ar drošības dienestu ieteikumiem, par kuriem konkrētāk gan ministre neizteicās. Reizē Indriksone pauda, ka arī Rīgas Kundziņsalas LNG termināļa projektu var turpināt īstenot.

Kas tie par ieteikumiem no drošības dienestu puses un slepenību? Neesam vairs kaimiņi, tuvas Baltijas valstis ar kopīgu pagātnes nastu un iespējām vismaz teorētiski attīstīties kopā kā vienam reģionam?

16. septembrī Igaunija paziņo, ka Paldisku terminālis var uzņemt 4 gāzes tankkuģus mēnesī jeb 48 tankkuģus gadā. (Avots: Estonia's LNG facility could receive up to 48 tankers per year (baltictimes.com))

Un te ir vietā jautājums – kāpēc Latvija izstājās no Paldisku projekta? Kāpēc mēs nevaram saņemt gāzi caur jauno termināli Igaunijā, kas uzbūvēts industriālajā pilsētiņā Paldiskos, caur jau esošu gāzes vadu uz Inčukalnu? Vai tiešām mums jābūvē savs LNG terminālis? Un, ja jābūvē, vai tas jādara kūrortpilsētā, pilnībā mainot vairāku tūkstošu cilvēku dzīves vidi un tiesisko paļāvību, kas daudziem tūkstošiem mājsaimniecību ir bijusi pret šo vietu?

Jālemj būs LR Saeimai

* Mg.oec., Piekrastes vides aizsardzības biedrība

Novērtē šo rakstu:

163
21