Menu
Pilnā versija
Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Arturs Svekris, rezerves virsnieks · 28.07.2022. · Komentāri (93)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti visi vīrieši vecumā no 18 līdz 28 gadiem. Aizsardzības ministrija izstrādājusi dažādas alternatīvas tā izpildē. Jauniesaucamie tiks iesaukti gan pēc brīvprātības principa, gan arī obligātā kārtā.

Presē un sociālajos medijos valda pretrunīgi komentāri – sabiedrība ir sašķēlusies atbalstītājos un pretiniekos. Visvairāk kritiķu tiek novērots tajā vecumā, uz kuru šis aizsardzības dienests vispār neattieksies.

Es lepojos, ka savā dzīvē esmu pildījis obligātā dienesta pienākumus divās struktūrās dažādās valstīs: 3. atsevišķajā Daugavpils bataljonā no 1996. līdz 1997. gadam un Ziemeļeiropas modernākajā vienībā Skaraborgas pulkā P4 Zviedrijas pilsētā Šovdē (Skövde) no 1999. līdz 2000. gadam2. Šoreiz mans komentārs nebūs par pilnīgi atšķirīgo militāro pieredzi, bet gan par to, kāpēc šis aizsardzības ministra lēmums ir pareizs!

Pirmkārt, mēģināšu izskaidrot, ko nozīmē karš no teorētiskās puses. Karam ir dažādas definīcijas, bet viena no, manuprāt, visprecīzāk raksturojošām ir Prūsijas ģenerālmajora un militārā teorētiķa Karla fon Klauzevica (Carl von Clausewitz) formulētā, kas atrodama viņa militāro burtnīcu pierakstos. Viņš karu definējis šādi: "Karš būtībā ir politikas turpinājums, tikai ar vardarbības metodēm."3 Tātad kara iniciatoram tā ir daļa no savas valsts apzinātas politikas. Precīzāk izsakoties, uzbrucējvalsts, izvēršot karu, uzspiež citai valstij savu politisko gribu, sasniedzot stratēģiski politiskos mērķus. Kara uzdevums ir lauzt valsts, kas aizstāvas, tautas gribu cīnīties un panākt, ka tā pakļaujas uzbrucējvalsts politikas virzienam.

Otrkārt, Latvija ir brīva un demokrātiska valsts. Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama lieta, tā ir dārga, bet vienlaicīgi arī lēnāka savos lēmumu pieņemšanas procesos. Ko nozīmē demokrātija? Tās ir tautas un katra indivīda tiesības uz pašrealizāciju un pašnoteikšanos. Demokrātijas stūrakmeņi ir pulcēšanās brīvība, biedrošanās brīvība, īpašumtiesības, reliģijas un vārda brīvība, iekļautība un vienlīdzība, pilsonība, balsstiesības, tiesības uz dzīvību un brīvību, minoritāšu tiesības u. c. Šo kārtību nosaka valsts Satversme4. Acīmredzot iedzīvotāju daļa, kas neatbalsta vispārējo aizsardzību, visticamāk, neatbalsta arī Latvijas kā brīvas un demokrātiskas valsts formu, uzskatot, ka cita veida formas pienesīs lielāku individuālo labumu. Tauta, kura nav gatava pati sevi aizsargāt, aizsargāt savas vērtības, būtībā eksistē ar trūkstošu pašsaglabāšanās un izdzīvošanas instinktu.

Treškārt, Latvija un Baltijas valstis kopumā atrodas ģeogrāfiski un ģeopolitiski neizdevīgā reģionā. Kaimiņvalstis ir būtiski lielākas gan ekonomiski, gan arī militāri, to visu pastiprina autokrātija kaimiņvalstīs, kas Baltijas valstīm rada tiešus un netiešus draudus. Latvija reģionāli atrodas pie jūras bez iespējas veidot dziļas aizsardzības līnijas un brīvus atkāpšanās ceļus.

Kara vai krīzes iespējamība pēc sava rakstura ir pilnīgi neparedzama. Ņemot vērā arī ierobežoto Latvijas iedzīvotāju skaitu, tādai valstij kā Latvija nav citas iespējas, kā ieviest vispārējās aizsardzības koncepciju. Diemžēl darba tirgus ir izsmelts, un bruņotajiem spēkiem ir grūti konkurēt ar darba tirgu. Ja nonāksim līdz kara slieksnim, jebkuram Latvijas iedzīvotājam nebūs drošu atkāpšanās ceļu. Neskatoties uz Latvijas iedzīvotāju etnisko izcelsmi, neviens nespēs izvairīties no kara negatīvajam sekām stundas X gadījumā.

Ceturtkārt, ko nozīmē vispārējā aizsardzība. Tas nozīmē bruņoto spēku un civilās aizsardzības spējas, kas darbojas roku rokā. Šis koncepts darbojas sekojošās valstīs: Austrijā, Dānijā, Somijā, Norvēģijā, Šveicē, Singapūrā, Zviedrijā, Taivānā un Izraēlā5. Totālu iedzīvotāju aizsardzību nav iespējams sasniegt, jo ir nepieciešami milzīgi resursi, t. sk. izmaksas un ilgtermiņa ieguldījumi. Vispārēju aizsardzību nevar uzbūvēt dažos gados, tas prasa gadu desmitus. Lai nodrošinātu maksimālu vispārējās aizsardzības efektu un gatavību krīzes gadījumā, nepieciešams veikt rūpīgus aprēķinus. Šie aprēķini pārsvarā balstās gan uz pieejamiem resursiem, gan arī draudu līmeni noteiktā laikā.

Ko ietver vispārējās aizsardzības koncepts? Tās ir regulārās armijas un aktīvās obligātā dienesta karavīru vienības, Zemessardzes vienības, brīvprātīgās organizācijas, militāro rezervistu vienības, civilās aizsardzības organizācijas, ekonomiskās un ne mazāk svarīgās psiholoģiskās aizsardzības vienības.

Pamatā vispārējās aizsardzības koncepts nosaka, ko krīzes situācijā darīs katrs konkrētais iedzīvotājs un kāds būs viņa uzdevums krīzes gadījumā. 80. gadu beigās Zviedrija ar 8 miljoniem iedzīvotāju spēja organizēt vispārējās militārās mācības, kurās piedalījās pat 600 tūkstoši karavīru un civildienesta darbinieku, kas bija aptuveni 7-8% no kopējā Zviedrijas iedzīvotāju skaita6. Latvijā līdzvērtīgā situācijā būtu jābūt 150 tūkstošus plašai aizsardzības organizācijai. Šodien Latvijā nav iespējams sapulcināt pat 10 000 uz vispārējām mācībām.

Somija ik gadu iesauc aptuveni 10 000 obligātā dienesta karavīru. Savukārt katru gadu iesauc 19 300 līdz 28 300 rezervistus uz pārapmācību, bet krīzes laikā spēj sapulcināt līdz 900 000 lielu vispārējās aizsardzības organizāciju7. Atbilstoši Pasaules Bankas datiem kopš 60. gadiem vispārējās aizsardzības konceptam Somija tērēja vidēji 1,55% no IKP. Somijas lielākie tēriņi aizsardzībai bija Kubas krīzes laikā 1962. gadā, atvēlot tai 2,5% no IKP8. Tas tikai pierāda, ka arī ar maziem tēriņiem ir iespējams audzēt personālu vispārējās aizsardzības vajadzībām.

Piemēram, Latvijā, lai veidotu vismaz 10 000 lielas karavīru rezerves, būtu nepieciešami 10 gadi, pieņemot, ka katru gadu aizsardzības dienestam pakļausim Aizsardzības ministrijas noteikto skaitu. Tādēļ vispārējās aizsardzības konceptam ir pēdējais brīdis, jo šobrīd Latvija būtiski atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, kur proporcionāli iedzīvotāju skaitam karavīru rezerves ir lielākas9.

Piektkārt, nebūsim skeptiķi un kritiķi – arī būtiski mazākas valstis ir pierādījušas, ka spēj veiksmīgi un ilglaicīgi saglabāt savu teritoriālo integritāti un cīnīties pret būtiski pārākiem pretiniekiem. To ir pierādījusi gan Somija Ziemas kara laikā, gan arī Izraēla, kuras ģeogrāfiskā situācija ir ļoti līdzīga Latvijai. Izraēla, kurai 80. gados bija tikai 3,8 miljoni iedzīvotāju, spēja vairākkārt atvairīt uzbrukumus no krietni lielākām kaimiņvalstīm - Ēģiptes, Irākas, Sīrijas, Jordānijas, Saūda Arābijas, Jemenas un Alžīrijas10. Tādēļ ir īpaši svarīgi, lai ikkatrs iedzīvotājs iesaistās vispārējās aizsardzības būvēšanā.

Es stingri iestājos par kvalitatīvu aizsardzības dienestu. Tādēļ tā ieviešanā Aizsardzības ministrija un bruņotie spēki nedrīkst pieļaut organizatoriskas kļūdas, lai panāktu maksimāli pozitīvu apmācību pieredzi un kaujas garu jauniesaucamo vidū. Lai to sasniegtu, būtu jāievēro vairāki pamatprincipi:

- Kā liecina plānotais jauniesaucamo skaits, tas atbilst viena kājnieku vai cita tipa bataljona izmēram. Tādēļ īpaši svarīgi, lai jauniesaucamie tiktu iesaukti vienlaicīgi un vienā un tajā pašā vienībā, saglabājot pamatmērķi – rezerves bataljona izveidošana.

- Apmācības līmenis maksimāli jānodrošina pēc augstākajiem Rietumu armijas standartiem, izvairoties no padomju armijas kultūrvēsturiskajām paražām.

- Īpaši svarīgs ir materiāltehniskais nodrošinājums – šai vienībai jābūt pilnībā komplektētai ar ekipējumu, bruņojumu un transportlīdzekļiem, kas nepieciešami viena rezerves bataljona apmācībām.

- Pēc rezerves bataljona apmācībām jāveido materiāltehniskā nodrošinājuma (ekipējums, bruņojums un transportlīdzekļi) rezerve, kas tiek uzglabāta un izmantota ikgadējo rezervistu apmācībām un/vai krīzes gadījumā.

- Pēc dienesta pabeigšanas katram karavīram jāiegūst profesionālā kvalifikācija, piem., autovadītājs, mediķis, komandieris u. c., ko rezerves karavīri var izmantot citās tautsaimniecības nozarēs.

- Noslēdzot dienestu un stājoties rezervē, karavīram jāsaņem rīkojums par ieņemamo amatu, kur un kā jāierodas gadījumā, ja valstī tiek izsludināta krīze.

- Īpaši svarīga loma ir rezervistu pārapmācībai, kuras ietvarā tiek veikts arī rezerves vienības resursu audits un komplektācija.

Lai sekmīgi ievērotu šos priekšnoteikumus, būtu nepieciešama rūpīga plānošana, cilvēku un materiāltehniskais nodrošinājums. Tikai tad aizsardzības dienests var kļūt par veiksmīgu un svarīgu vispārējās aizsardzības koncepcijas daļu.

1 https://www.delfi.lv/news/national/politics/latvija-plano-ieviest-valsts-aizsardzibas-dienestu.d?id=54517526

2 https://www.forsvarsmakten.se/sv/organisation/skaraborgs-regemente-p-4/

3 https://www.militarystrategymagazine.com/article/clausewitzs-definition-of-war-and-its-limits/

4 https://likumi.lv/ta/id/57980-latvijas-republikas-satversme

5 https://en.wikipedia.org/wiki/Total_defence

6 Bergh, Mats (30 maj 2006). "Manövertänkande inom Armén. "Nytt" namn på gammalttänkande?". Anna Lindh – biblioteket. Försvarshögskolan. Läst 12 november 2009.

7 https://warontherocks.com/2022/05/what-would-finland-bring-to-the-table-for-nato/

https://data.worldbank.org/indicator/MS.MIL.XPND.GD.ZS?end=2020&locations=FI&start=1960&view=chart

9 https://twitter.com/nato_aircom/status/1505854454930812928

10 https://en.wikipedia.org/wiki/List_of_wars_involving_Israel

Novērtē šo rakstu:

23
54